Cakarija 7:1 Un notika ķēniņa Dārija ceturtajā gadā, ka vārds par Tas Kungs nāca pie Cakarijas devītā mēneša ceturtajā dienā Chisleu pilsētā; 7:2 Kad viņi bija sūtījuši uz Dieva namu Šerezeru un Regemelehu, un viņu vīriem lūgt Tā Kunga priekšā, 7:3 Un runāt ar priesteriem, kas bija Tā Kunga namā pulkiem un praviešiem, sacīdami: vai man vajadzētu raudāt piektajā mēnesī, nošķirt sevi, kā esmu darījis šos tik daudzus gadus? 7:4 Tad man nāca Tā Kunga Cebaota vārds, sacīdams: 7:5 Runājiet ar visu zemes ļaudīm un priesteriem, sacīdami: kad? jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī, tie ir septiņdesmit gados, vai jūs vispār gavējāt pie manis, pat pie manis? 7:6 Un, kad jūs ēdāt un kad dzērāt, jūs neēdāt paši un dzerat sev? 7:7 Vai jūs nedzirdat tos vārdus, ko Tas Kungs ir saucis ar iepriekšējo pravieši, kad Jeruzāleme bija apdzīvota un uzplauka, un pilsētas tā visapkārt viņai, kad cilvēki dzīvoja dienvidos un līdzenumā? 7:8 Un Tā Kunga vārds nāca uz Cakariju, sacīdams: 7:9 Tā runā Tas Kungs Cebaots, sacīdams: Izpildi patiesu tiesu un parādi! žēlastība un līdzjūtība katram savam brālim: 7:10 Un neapspiediet ne atraitni, ne bāreņus, ne svešiniekus, ne svešiniekus nabadzīgs; un lai neviens no jums neiedomājas ļaunu pret savu brāli sirds. 7:11 Bet viņi neklausīja, atrāva plecu un apstājās viņu ausis, lai viņi nedzird. 7:12 Jā, viņi padarīja savas sirdis par nelokāmu akmeni, lai nedzirdētu likumu un vārdus, ko Tas Kungs Cebaots ir sūtījis savā garā ar bijušajiem praviešiem, tāpēc nāca lielas dusmas no Tā Kunga saimnieki. 7:13 Tāpēc ir noticis, ka viņš sauca, bet viņi neklausīja; tā viņi sauca, bet es negribēju dzirdēt, saka Tas Kungs Cebaots. 7:14 Bet es tos ar viesuli izkaisīju starp visām tautām, kuras viņi bija nezināja. Tā zeme pēc viņiem bija izpostīta, un neviens nepagāja cauri, nedz atgriezās, jo viņi izpostīja patīkamo zemi.