Cakarija 4:1 Un eņģelis, kas ar mani runāja, atkal nāca un pamodināja mani kā cilvēku kas ir pamodināts no miega, 4:2 Un sacīja man: Ko tu redzi? Un es sacīju: es skatījos, un redzi svečturis no zelta, ar bļodu virs tā, un viņa septiņi lampas uz tā un septiņas caurules uz septiņām lampām, kas atrodas uz augšpusē: 4:3 Un divi olīvkoki pie tā, viens bļodas labajā pusē, un cits tā kreisajā pusē. 4:4 Tad es atbildēju un runāju eņģelim, kas ar mani runāja, sacīdams: Kas? vai tie ir, mans kungs? 4:5 Tad eņģelis, kas ar mani runāja, atbildēja un sacīja man: zini tu neesi, kas tie ir? Un es teicu: Nē, mans kungs. 4:6 Tad viņš atbildēja un runāja uz mani, sacīdams: Šis ir Tā Kunga vārds uz Zerubābelu, sacīdams: ne ar spēku, ne ar spēku, bet ar manu garu, saka Tas Kungs Cebaots. 4:7 Kas tu esi, lielais kalns? pirms Zerubābela tu kļūsi a līdzens: un viņš izcels tā kapakmeni ar kliegšanu, raudāšana, žēlastība, žēlastība tai. 4:8 Un Tā Kunga vārds nāca uz mani, sacīdams: 4:9 Zerubābela rokas ir likušas šī nama pamatus; viņa rokas arī to pabeidz; un tu zināsi, ka Tas Kungs Cebaots sūtīja mani pie jums. 4:10 Jo kurš gan nicināja mazo lietu dienu? jo viņi priecāsies, un redzēsim kritumu Zerubābela rokā ar tiem septiņiem; tās ir Tā Kunga acis, kas skraida šurpu turpu cauri visam zeme. 4:11 Tad es atbildēju un sacīju viņam: Uz kā ir šie divi olīvkoki? svečtura labajā pusē un tā kreisajā pusē? 4:12 Un es atkal atbildēju un sacīju viņam: Kas tie par diviem olīvkokiem? zari, kas caur divām zelta caurulēm iztukšo zelta eļļu paši? 4:13 Un viņš man atbildēja un sacīja: vai tu nezini, kas tie ir? Un es teicu: Nē, mans kungs. 4:14 Tad viņš sacīja: Šie ir tie divi svaidītie, kas stāv pie Tā Kunga visa zeme.