Cakarija
4:1 Un eņģelis, kas ar mani runāja, atkal nāca un pamodināja mani kā cilvēku
kas ir pamodināts no miega,
4:2 Un sacīja man: Ko tu redzi? Un es sacīju: es skatījos, un redzi
svečturis no zelta, ar bļodu virs tā, un viņa septiņi
lampas uz tā un septiņas caurules uz septiņām lampām, kas atrodas uz
augšpusē:
4:3 Un divi olīvkoki pie tā, viens bļodas labajā pusē, un
cits tā kreisajā pusē.
4:4 Tad es atbildēju un runāju eņģelim, kas ar mani runāja, sacīdams: Kas?
vai tie ir, mans kungs?
4:5 Tad eņģelis, kas ar mani runāja, atbildēja un sacīja man: zini
tu neesi, kas tie ir? Un es teicu: Nē, mans kungs.
4:6 Tad viņš atbildēja un runāja uz mani, sacīdams: Šis ir Tā Kunga vārds
uz Zerubābelu, sacīdams: ne ar spēku, ne ar spēku, bet ar manu garu,
saka Tas Kungs Cebaots.
4:7 Kas tu esi, lielais kalns? pirms Zerubābela tu kļūsi a
līdzens: un viņš izcels tā kapakmeni ar kliegšanu,
raudāšana, žēlastība, žēlastība tai.
4:8 Un Tā Kunga vārds nāca uz mani, sacīdams:
4:9 Zerubābela rokas ir likušas šī nama pamatus; viņa
rokas arī to pabeidz; un tu zināsi, ka Tas Kungs Cebaots
sūtīja mani pie jums.
4:10 Jo kurš gan nicināja mazo lietu dienu? jo viņi priecāsies,
un redzēsim kritumu Zerubābela rokā ar tiem septiņiem;
tās ir Tā Kunga acis, kas skraida šurpu turpu cauri visam
zeme.
4:11 Tad es atbildēju un sacīju viņam: Uz kā ir šie divi olīvkoki?
svečtura labajā pusē un tā kreisajā pusē?
4:12 Un es atkal atbildēju un sacīju viņam: Kas tie par diviem olīvkokiem?
zari, kas caur divām zelta caurulēm iztukšo zelta eļļu
paši?
4:13 Un viņš man atbildēja un sacīja: vai tu nezini, kas tie ir? Un es teicu:
Nē, mans kungs.
4:14 Tad viņš sacīja: Šie ir tie divi svaidītie, kas stāv pie Tā Kunga
visa zeme.