Siraks 49:1 Josijas piemiņa ir kā smaržu sastāvs izgatavots ar aptiekāra mākslu: tas ir salds kā medus visās mutēs, un kā mūzika vīna banketā. 49:2 Viņš izturējās taisni ļaužu pievēršanā un paņēma prom netaisnības negantības. 49:3 Viņš vērsa savu sirdi uz Kungu, un bezdievīgo laikā viņš iedibināja Dieva pielūgsmi. 49:4 Visi, izņemot Dāvidu un Ecēhiju un Josiju, bija nepilnīgi, jo viņi atteicās no Visaugstākā likuma, pat Jūdas ķēniņi cieta neveiksmi. 49:5 Tāpēc Viņš nodeva viņu spēku citiem un viņu godu svešiniekam tauta. 49:6 Viņi nodedzināja izvēlēto svētnīcas pilsētu un iztaisīja ielas pamests, saskaņā ar Jeremijas pravietojumu. 49:7 Jo tie ļauni lūdza Viņu, kas tomēr bija pravietis, svētīts savas mātes klēpī, lai viņš varētu izravēt, nomocīt un iznīcināt; un lai viņš arī celtu un stādītu. 49:8 Ecēhiēls redzēja krāšņo vīziju, kas viņam tika parādīta ķerubu rati. 49:9 Jo viņš zem lietus tēla pieminēja ienaidniekus, un norādīja viņiem, kas gāja pareizi. 49:10 Un no divpadsmit praviešiem lai tiek svētīts piemiņas brīdis, un viņu kauli atkal atplaukst no savas vietas, jo tie iepriecināja Jēkabu un nodrošināja tos ar drošu cerību. 49:11 Kā mēs palielināsim Zorobābeli? pat viņš bija kā zīmogs labajā pusē roka: 49:12 Tāds bija arī Jēzus, Jozedeka dēls, kas savā laikā cēla namu, un uzcēla Tam Kungam svētu templi, kas bija sagatavots mūžīgā godība. 49:13 Un starp izredzētajiem bija Neemija, kura slava ir liela, kas uzcēla mums sabrukušie mūri un uzlikti vārti un restes, un atkal uzcēla mūsu drupas. 49:14 Bet uz zemes neviens nebija radīts kā Ēnohs; jo viņš tika ņemts no zeme. 49:15 Nebija arī tāda jaunekļa kā Jāzeps, viņa pārvaldnieks brāļi, ļaužu mājvieta, kuras kaulus Tas Kungs uzlūkoja. 49:16 Sems un Sets bija lielā godā starp cilvēkiem, un tāpat Ādams bija augstāks par visiem dzīvā būtne radīšanā.