Siraks
49:1 Josijas piemiņa ir kā smaržu sastāvs
izgatavots ar aptiekāra mākslu: tas ir salds kā medus visās mutēs,
un kā mūzika vīna banketā.
49:2 Viņš izturējās taisni ļaužu pievēršanā un paņēma
prom netaisnības negantības.
49:3 Viņš vērsa savu sirdi uz Kungu, un bezdievīgo laikā viņš
iedibināja Dieva pielūgsmi.
49:4 Visi, izņemot Dāvidu un Ecēhiju un Josiju, bija nepilnīgi, jo viņi
atteicās no Visaugstākā likuma, pat Jūdas ķēniņi cieta neveiksmi.
49:5 Tāpēc Viņš nodeva viņu spēku citiem un viņu godu svešiniekam
tauta.
49:6 Viņi nodedzināja izvēlēto svētnīcas pilsētu un iztaisīja ielas
pamests, saskaņā ar Jeremijas pravietojumu.
49:7 Jo tie ļauni lūdza Viņu, kas tomēr bija pravietis, svētīts
savas mātes klēpī, lai viņš varētu izravēt, nomocīt un iznīcināt;
un lai viņš arī celtu un stādītu.
49:8 Ecēhiēls redzēja krāšņo vīziju, kas viņam tika parādīta
ķerubu rati.
49:9 Jo viņš zem lietus tēla pieminēja ienaidniekus, un
norādīja viņiem, kas gāja pareizi.
49:10 Un no divpadsmit praviešiem lai tiek svētīts piemiņas brīdis, un viņu
kauli atkal atplaukst no savas vietas, jo tie iepriecināja Jēkabu un
nodrošināja tos ar drošu cerību.
49:11 Kā mēs palielināsim Zorobābeli? pat viņš bija kā zīmogs labajā pusē
roka:
49:12 Tāds bija arī Jēzus, Jozedeka dēls, kas savā laikā cēla namu,
un uzcēla Tam Kungam svētu templi, kas bija sagatavots
mūžīgā godība.
49:13 Un starp izredzētajiem bija Neemija, kura slava ir liela, kas uzcēla
mums sabrukušie mūri un uzlikti vārti un restes,
un atkal uzcēla mūsu drupas.
49:14 Bet uz zemes neviens nebija radīts kā Ēnohs; jo viņš tika ņemts no
zeme.
49:15 Nebija arī tāda jaunekļa kā Jāzeps, viņa pārvaldnieks
brāļi, ļaužu mājvieta, kuras kaulus Tas Kungs uzlūkoja.
49:16 Sems un Sets bija lielā godā starp cilvēkiem, un tāpat Ādams bija augstāks par visiem
dzīvā būtne radīšanā.