Siraks 22:1 Slinks cilvēks ir pielīdzināms netīram akmenim, un visi svils viņu uz savu kaunu. 22:2 Slinks cilvēks ir pielīdzināms mēslu kalna netīrumiem, katrs tāds paņem to paspiedīs roku. 22:3 Ļaunprātīgs cilvēks ir sava tēva negods, kas viņu dzemdinājis. Viņa zaudējumam piedzima [muļķīga] meita. 22:4 Gudra meita nesīs mantojumu savam vīram, bet viņa tā dzīvo negodīgi, ir viņas tēva smagums. 22:5 Drosmīgā apkauno gan savu tēvu, gan savu vīru, bet viņi abi viņu nicinās. 22:6 Pasaka ārpus sezonas [ir kā] sēru mūzika, bet svītras un gudrības labošana nekad nav nokavēta. 22:7 Kas muļķi māca, tas ir kā tas, kas salīmē trauku lauskas. kas pamodina no miegā. 22:8 Kas muļķim stāsta, tas runā ar snauduļotāju. Viņš teiks savu stāstu: Kas par lietu? 22:9 Ja bērni dzīvo godīgi un viņiem ir kas, tad viņiem ir jāsedz viņu vecāku zemiskums. 22:10 Bet bērni, būdami augstprātīgi, to dara nicināšanas un audzināšanas trūkuma dēļ notraipīt savu radinieku muižniecību. 22:11 Raudiet par mirušajiem, jo viņš ir pazaudējis gaismu, un raudiet par nejēgu, jo viņam trūkst saprašanas; maz raudiet par mirušajiem, jo viņš ir mierā, bet muļķa dzīvība ir ļaunāka par nāvi. 22:12 Septiņas dienas sēro par mirušo; bet muļķim un an bezdievīgs cilvēks visas savas dzīves dienas. 22:13 Nerunājiet daudz ar nejēgu un neejiet pie tā, kam nav saprašanas. uzmanies no viņa, lai tev nebūtu nepatikšanas un tu nekad netiktu aptraipīts ar saviem muļķiem: aizej no viņa, tad tu atradīsi atpūtu un nekad esi noraizējies par neprātu. 22:14 Kas ir smagāks par svinu? un kā to sauc, ja ne muļķis? 22:15 Smiltis, sāli un dzelzs masu ir vieglāk panest nekā cilvēks bez saprašanas. 22:16 Kā kokmateriālus, kas apjozti un savienoti kopā ēkā, nevar tikt atraisīti trīcēšana: tā sirds, kas ir nostiprināta pēc padoma, baidīsies nevienā brīdī. 22:17 Sirds, kas apņēmusies domāt par sapratni, ir kā godīga plāksteri uz galerijas sienas. 22:18 Augstā vietā novietotas bāles nekad nestāvēs pret vēju: tātad a bailīga sirds muļķa iztēlē nevar stāties pretī nevienam bailes. 22:19 Kas dur aci, tam asaras birs, un tam, kas izdur acis, sirds liek parādīt savas zināšanas. 22:20 Kas met akmeni uz putniem, tas tos izdzen; pārmet viņa draugs pārtrauc draudzību. 22:21 Kaut arī tu izvilki zobenu pret savu draugu, tomēr nekrīti izmisumā, jo tur var būt atgriešanās [par labu.] 22:22 Ja tu esi atvēris savu muti pret savu draugu, nebīsties! par turieni var būt samierināšanās: izņemot pārmetumus, lepnumu vai izpaušanu par noslēpumiem vai nodevīgu brūci, jo par to katrs draugs aizbrauks. 22:23 Esi uzticīgs savam tuvākajam viņa nabadzībā, lai tu priecātos viņa labklājība: palieciet viņam stingri viņa bēdu laikā, tas tu vari būt viņa mantinieks viņa mantojumā, jo zems īpašums nav vienmēr jānosoda; ne bagātie, kas ir muļķīgi apbrīnu. 22:24 Kā krāsns tvaiki un dūmi iet uguns priekšā; tik nomelnojoši pirms asinīm. 22:25 Es nekautrēšos aizstāvēt draugu; es arī neslēpšos no viņa. 22:26 Un, ja ar mani no viņa notiek kāds ļaunums, ikviens, kas to dzird, to darīs uzmanies no viņa. 22:27 Kas uzliks pulksteni manas mutes priekšā un gudrības zīmogu uz manas mutes lūpas, lai es pēkšņi nenokristu no tām un lai mana mēle mani iznīcinātu nē?