Siraks
22:1 Slinks cilvēks ir pielīdzināms netīram akmenim, un visi svils
viņu uz savu kaunu.
22:2 Slinks cilvēks ir pielīdzināms mēslu kalna netīrumiem, katrs tāds
paņem to paspiedīs roku.
22:3 Ļaunprātīgs cilvēks ir sava tēva negods, kas viņu dzemdinājis.
Viņa zaudējumam piedzima [muļķīga] meita.
22:4 Gudra meita nesīs mantojumu savam vīram, bet viņa tā
dzīvo negodīgi, ir viņas tēva smagums.
22:5 Drosmīgā apkauno gan savu tēvu, gan savu vīru, bet viņi
abi viņu nicinās.
22:6 Pasaka ārpus sezonas [ir kā] sēru mūzika, bet svītras un
gudrības labošana nekad nav nokavēta.
22:7 Kas muļķi māca, tas ir kā tas, kas salīmē trauku lauskas.
kas pamodina no miegā.
22:8 Kas muļķim stāsta, tas runā ar snauduļotāju.
Viņš teiks savu stāstu: Kas par lietu?
22:9 Ja bērni dzīvo godīgi un viņiem ir kas, tad viņiem ir jāsedz
viņu vecāku zemiskums.
22:10 Bet bērni, būdami augstprātīgi, to dara nicināšanas un audzināšanas trūkuma dēļ
notraipīt savu radinieku muižniecību.
22:11 Raudiet par mirušajiem, jo viņš ir pazaudējis gaismu, un raudiet par nejēgu,
jo viņam trūkst saprašanas; maz raudiet par mirušajiem, jo viņš
ir mierā, bet muļķa dzīvība ir ļaunāka par nāvi.
22:12 Septiņas dienas sēro par mirušo; bet muļķim un an
bezdievīgs cilvēks visas savas dzīves dienas.
22:13 Nerunājiet daudz ar nejēgu un neejiet pie tā, kam nav saprašanas.
uzmanies no viņa, lai tev nebūtu nepatikšanas un tu nekad netiktu aptraipīts
ar saviem muļķiem: aizej no viņa, tad tu atradīsi atpūtu un nekad
esi noraizējies par neprātu.
22:14 Kas ir smagāks par svinu? un kā to sauc, ja ne muļķis?
22:15 Smiltis, sāli un dzelzs masu ir vieglāk panest nekā cilvēks
bez saprašanas.
22:16 Kā kokmateriālus, kas apjozti un savienoti kopā ēkā, nevar tikt atraisīti
trīcēšana: tā sirds, kas ir nostiprināta pēc padoma, baidīsies
nevienā brīdī.
22:17 Sirds, kas apņēmusies domāt par sapratni, ir kā godīga plāksteri
uz galerijas sienas.
22:18 Augstā vietā novietotas bāles nekad nestāvēs pret vēju: tātad a
bailīga sirds muļķa iztēlē nevar stāties pretī nevienam
bailes.
22:19 Kas dur aci, tam asaras birs, un tam, kas izdur acis,
sirds liek parādīt savas zināšanas.
22:20 Kas met akmeni uz putniem, tas tos izdzen;
pārmet viņa draugs pārtrauc draudzību.
22:21 Kaut arī tu izvilki zobenu pret savu draugu, tomēr nekrīti izmisumā, jo tur
var būt atgriešanās [par labu.]
22:22 Ja tu esi atvēris savu muti pret savu draugu, nebīsties! par turieni
var būt samierināšanās: izņemot pārmetumus, lepnumu vai izpaušanu
par noslēpumiem vai nodevīgu brūci, jo par to katrs draugs
aizbrauks.
22:23 Esi uzticīgs savam tuvākajam viņa nabadzībā, lai tu priecātos
viņa labklājība: palieciet viņam stingri viņa bēdu laikā, tas
tu vari būt viņa mantinieks viņa mantojumā, jo zems īpašums nav
vienmēr jānosoda; ne bagātie, kas ir muļķīgi
apbrīnu.
22:24 Kā krāsns tvaiki un dūmi iet uguns priekšā; tik nomelnojoši
pirms asinīm.
22:25 Es nekautrēšos aizstāvēt draugu; es arī neslēpšos
no viņa.
22:26 Un, ja ar mani no viņa notiek kāds ļaunums, ikviens, kas to dzird, to darīs
uzmanies no viņa.
22:27 Kas uzliks pulksteni manas mutes priekšā un gudrības zīmogu uz manas mutes
lūpas, lai es pēkšņi nenokristu no tām un lai mana mēle mani iznīcinātu
nē?