Zālamana dziesma
6:1 Kur ir aizgājis tavs mīļotais, tu skaistākā starp sievietēm? kur ir tavs
mīļotais pagriezās malā? lai mēs kopā ar tevi Viņu meklētu.
6:2 Mans mīļais ir nonācis savā dārzā, garšvielu dobēs, lai pabarotu
dārzos un vākt lilijas.
6:3 Es piederu savam mīļotajam, un mans mīļais ir mans, viņš ganās starp lilijām.
6:4 Tu esi skaista, mana mīlestība, kā Tirza, skaista kā Jeruzāleme, briesmīga
kā armija ar baneriem.
6:5 Novērs savas acis no manis, jo tās mani ir uzvarējušas; tavi mati ir kā
kazu ganāmpulks, kas parādās no Gileādas.
6:6 Tavi zobi ir kā aitu ganāmpulks, kas izkāpj no mazgāšanas
katrs dzemdē dvīņus, un starp tiem nav neviena neauglīga.
6:7 Kā granātābola gabals ir tavi tempļi tavās slēdzenēs.
6:8 Ir sešdesmit ķēniņienes, sešdesmit konkubīnes un jaunavas
bez numura.
6:9 Mans balodis, mans neaptraipītais ir tikai viens; viņa ir vienīgā no savas mātes, viņa
ir viena no viņas izvēlētajām, kas viņai izcēla. Meitas viņu ieraudzīja, un
svētīja viņu; jā, karalienes un konkubīnes, un viņi viņu slavēja.
6:10 Kas ir tā, kas raugās kā rīts, skaista kā mēness, skaidra kā?
saule, un briesmīga kā armija ar baneriem?
6:11 Es devos lejā riekstu dārzā, lai redzētu ielejas augļus, un
lai redzētu, vai vīnogulāji uzplaukuši un granātāboli pumpuri.
6:12 Vai kādreiz es zināju, mana dvēsele padarīja mani līdzīgu Aminadiba ratiem.
6:13 Atgriezies, atgriezies, ak sulamīti! atgriezies, atgriezies, lai mēs uz tevi paskatītos.
Ko jūs redzēsiet sulamītos? It kā divu armiju kompānija.