Zālamana dziesma 6:1 Kur ir aizgājis tavs mīļotais, tu skaistākā starp sievietēm? kur ir tavs mīļotais pagriezās malā? lai mēs kopā ar tevi Viņu meklētu. 6:2 Mans mīļais ir nonācis savā dārzā, garšvielu dobēs, lai pabarotu dārzos un vākt lilijas. 6:3 Es piederu savam mīļotajam, un mans mīļais ir mans, viņš ganās starp lilijām. 6:4 Tu esi skaista, mana mīlestība, kā Tirza, skaista kā Jeruzāleme, briesmīga kā armija ar baneriem. 6:5 Novērs savas acis no manis, jo tās mani ir uzvarējušas; tavi mati ir kā kazu ganāmpulks, kas parādās no Gileādas. 6:6 Tavi zobi ir kā aitu ganāmpulks, kas izkāpj no mazgāšanas katrs dzemdē dvīņus, un starp tiem nav neviena neauglīga. 6:7 Kā granātābola gabals ir tavi tempļi tavās slēdzenēs. 6:8 Ir sešdesmit ķēniņienes, sešdesmit konkubīnes un jaunavas bez numura. 6:9 Mans balodis, mans neaptraipītais ir tikai viens; viņa ir vienīgā no savas mātes, viņa ir viena no viņas izvēlētajām, kas viņai izcēla. Meitas viņu ieraudzīja, un svētīja viņu; jā, karalienes un konkubīnes, un viņi viņu slavēja. 6:10 Kas ir tā, kas raugās kā rīts, skaista kā mēness, skaidra kā? saule, un briesmīga kā armija ar baneriem? 6:11 Es devos lejā riekstu dārzā, lai redzētu ielejas augļus, un lai redzētu, vai vīnogulāji uzplaukuši un granātāboli pumpuri. 6:12 Vai kādreiz es zināju, mana dvēsele padarīja mani līdzīgu Aminadiba ratiem. 6:13 Atgriezies, atgriezies, ak sulamīti! atgriezies, atgriezies, lai mēs uz tevi paskatītos. Ko jūs redzēsiet sulamītos? It kā divu armiju kompānija.