Zālamana dziesma 1:1 Dziesmu dziesma, kas pieder Salamanam. 1:2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstiem, jo tava mīlestība ir labāka nekā vīns. 1:3 Tavu labo eļļošanas smaržas dēļ tavs vārds ir kā svaidījums izlej, tāpēc jaunavas tevi mīl. 1:4 Velc mani, mēs skrienam tev pakaļ; ķēniņš mani ir ievedis savā kambari: mēs priecāsimies un priecāsimies par tevi, mēs atcerēsimies tavu mīlestību vairāk nekā vīns: taisnie mīl tevi. 1:5 Es esmu melns, bet glīts, ak jūs Jeruzalemes meitas, kā teltis Kedars kā Zālamana aizkari. 1:6 Neskatieties uz mani, jo es esmu melns, jo saule uzlūkojusi es: manas mātes bērni bija dusmīgi uz mani; viņi padarīja mani par turētāju vīna dārzi; bet savu vīna dārzu es neesmu saglabājis. 1:7 Saki man, ak, ko mana dvēsele mīl, kur tu baro, kur tu liec savam ganāmpulkam atpūsties pusdienlaikā, jo kāpēc lai es būtu tāds? vai tavu biedru ganāmpulki pamet malā? 1:8 Ja tu nezini, tu skaistākā starp sievietēm, tad ej cauri ganāmpulka pēdas un pabaro savus kazlēnus blakus ganu teltīm. 1:9 Es tevi, mana mīlestība, salīdzināju ar faraona zirgu pulku rati. 1:10 Tavi vaigi ir skaisti ar dārgakmeņu rindām, tavs kakls ar zelta ķēdēm. 1:11 Mēs izgatavosim tev zelta apmales ar sudraba kniedēm. 1:12 Kamēr ķēniņš sēž pie sava galda, mans vārpstas spārns sūta tā smarža. 1:13 Mirres saišķis ir mans mīļākais; viņš gulēs visu nakti starp manām krūtīm. 1:14 Mans mīļais man ir kā kampara pudurs vīna dārzos. Engedi. 1:15 Lūk, tu esi godīgs, mana mīlestība; lūk, tu esi godīgs; tev ir baloži' acis. 1:16 Lūk, tu esi godīgs, mans mīļais, jā, patīkams; arī mūsu gulta ir zaļa. 1:17 Mūsu nama sijas ir ciedrs, un mūsu spāres no egles.