Zālamana dziesma
1:1 Dziesmu dziesma, kas pieder Salamanam.
1:2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstiem, jo tava mīlestība ir labāka
nekā vīns.
1:3 Tavu labo eļļošanas smaržas dēļ tavs vārds ir kā svaidījums
izlej, tāpēc jaunavas tevi mīl.
1:4 Velc mani, mēs skrienam tev pakaļ; ķēniņš mani ir ievedis savā
kambari: mēs priecāsimies un priecāsimies par tevi, mēs atcerēsimies tavu mīlestību
vairāk nekā vīns: taisnie mīl tevi.
1:5 Es esmu melns, bet glīts, ak jūs Jeruzalemes meitas, kā teltis
Kedars kā Zālamana aizkari.
1:6 Neskatieties uz mani, jo es esmu melns, jo saule uzlūkojusi
es: manas mātes bērni bija dusmīgi uz mani; viņi padarīja mani par turētāju
vīna dārzi; bet savu vīna dārzu es neesmu saglabājis.
1:7 Saki man, ak, ko mana dvēsele mīl, kur tu baro, kur tu
liec savam ganāmpulkam atpūsties pusdienlaikā, jo kāpēc lai es būtu tāds?
vai tavu biedru ganāmpulki pamet malā?
1:8 Ja tu nezini, tu skaistākā starp sievietēm, tad ej cauri
ganāmpulka pēdas un pabaro savus kazlēnus blakus ganu teltīm.
1:9 Es tevi, mana mīlestība, salīdzināju ar faraona zirgu pulku
rati.
1:10 Tavi vaigi ir skaisti ar dārgakmeņu rindām, tavs kakls ar zelta ķēdēm.
1:11 Mēs izgatavosim tev zelta apmales ar sudraba kniedēm.
1:12 Kamēr ķēniņš sēž pie sava galda, mans vārpstas spārns sūta
tā smarža.
1:13 Mirres saišķis ir mans mīļākais; viņš gulēs visu nakti
starp manām krūtīm.
1:14 Mans mīļais man ir kā kampara pudurs vīna dārzos.
Engedi.
1:15 Lūk, tu esi godīgs, mana mīlestība; lūk, tu esi godīgs; tev ir baloži'
acis.
1:16 Lūk, tu esi godīgs, mans mīļais, jā, patīkams; arī mūsu gulta ir zaļa.
1:17 Mūsu nama sijas ir ciedrs, un mūsu spāres no egles.