Rūta 3:1 Tad Naomija, viņas vīramāte, viņai sacīja: Mana meita, vai es nedarīšu meklēt tev atpūtu, lai tev klājas labi? 3:2 Un vai tad Boāss nav no mūsu sugas, ar kuru meitām tu biji? Lūk, viņš ravē miežus uz nakti. 3:3 Tāpēc nomazgājies un svaidi sevi un uzvelc savas drēbes, un nokāp uz grīdas, bet nepastāsti cilvēkam zināmam, līdz viņš būs ēdis un dzēris. 3:4 Un kad viņš apgūsies, tu atzīmēsi šo vietu kur viņš gulēs, un tu ieej iekšā un atsedz viņa kājas un gulēsi tu lejā; un viņš tev pateiks, kas tev jādara. 3:5 Un viņa viņai sacīja: Visu, ko tu man saki, es darīšu. 3:6 Un viņa nokāpa uz grīdas un darīja visu, ko viņa sievasmāte viņai lika. 3:7 Kad Boāss bija ēdis un dzēris un viņa sirds bija priecīga, viņš devās uz apgulies labības kaudzes galā: un viņa nāca maigi, un atsedza kājas un noguldīja viņu. 3:8 Un notika pusnaktī, ka vīrs nobijās un pagriezās un, lūk, sieviete gulēja pie viņa kājām. 3:9 Un viņš sacīja: Kas tu esi? Un viņa atbildēja: Es esmu Rute, tava kalpone. tāpēc izklāj savus svārkus pār savu kalponi; jo tu esi tuvu radinieks. 3:10 Un viņš sacīja: Tā Kunga svētīta esi, mana meita, jo tev ir pēdējā galā izrādīja vairāk laipnības nekā sākumā kā tu nesekoji jaunekļiem, nabagiem vai bagātiem. 3:11 Un tagad, mana meita, nebīsties! Es tev darīšu visu, ko tu prasība: jo visa manas tautas pilsēta zina, ka tu esi a tikumīga sieviete. 3:12 Un tagad ir taisnība, ka es esmu tavs tuvākais radinieks; tomēr ir radinieks tuvāk nekā es. 3:13 Palieciet šo nakti, un tas notiks no rīta, ja viņš to vēlas labi izpildi tev radinieka lomu; ļaujiet viņam darīt radinieku daļa: bet, ja viņš tev nedarīs radinieka lomu, tad es darīšu izdari tev sava radinieka lomu, kā Tas Kungs dzīvo: gulies līdz tumsai rīts. 3:14 Un viņa gulēja pie viņa kājām līdz rītam, un viņa cēlās pirms viena varētu zināt citu. Un viņš sacīja: lai nav zināms, ka atnākusi sieviete grīdā. 3:15 Viņš arī sacīja: Ņem pāri priekškaru, kas tev ir, un turi to! Un kad viņa to turēja, viņš nomērīja sešus mērus miežu un uzlika un viņa iegāja pilsētā. 3:16 Un kad viņa ieradās pie savas vīramātes, viņa sacīja: Kas tu esi, mans? meita? Un viņa pastāstīja visu, ko vīrietis viņai bija nodarījis. 3:17 Un viņa sacīja: Šos sešus mērus miežu viņš man deva; jo viņš to teica es, neej tukšā pie savas vīramātes. 3:18 Tad viņa sacīja: Sēdies mierā, mana meita, līdz tu sapratīsi, kā tas ir kritīs, jo cilvēks nebūs mierā, kamēr nebūs pabeidzis šīs dienas lieta.