Rūta
3:1 Tad Naomija, viņas vīramāte, viņai sacīja: Mana meita, vai es nedarīšu
meklēt tev atpūtu, lai tev klājas labi?
3:2 Un vai tad Boāss nav no mūsu sugas, ar kuru meitām tu biji?
Lūk, viņš ravē miežus uz nakti.
3:3 Tāpēc nomazgājies un svaidi sevi un uzvelc savas drēbes,
un nokāp uz grīdas, bet nepastāsti cilvēkam zināmam,
līdz viņš būs ēdis un dzēris.
3:4 Un kad viņš apgūsies, tu atzīmēsi šo vietu
kur viņš gulēs, un tu ieej iekšā un atsedz viņa kājas un gulēsi
tu lejā; un viņš tev pateiks, kas tev jādara.
3:5 Un viņa viņai sacīja: Visu, ko tu man saki, es darīšu.
3:6 Un viņa nokāpa uz grīdas un darīja visu, ko viņa
sievasmāte viņai lika.
3:7 Kad Boāss bija ēdis un dzēris un viņa sirds bija priecīga, viņš devās uz
apgulies labības kaudzes galā: un viņa nāca maigi, un
atsedza kājas un noguldīja viņu.
3:8 Un notika pusnaktī, ka vīrs nobijās un pagriezās
un, lūk, sieviete gulēja pie viņa kājām.
3:9 Un viņš sacīja: Kas tu esi? Un viņa atbildēja: Es esmu Rute, tava kalpone.
tāpēc izklāj savus svārkus pār savu kalponi; jo tu esi tuvu
radinieks.
3:10 Un viņš sacīja: Tā Kunga svētīta esi, mana meita, jo tev ir
pēdējā galā izrādīja vairāk laipnības nekā sākumā
kā tu nesekoji jaunekļiem, nabagiem vai bagātiem.
3:11 Un tagad, mana meita, nebīsties! Es tev darīšu visu, ko tu
prasība: jo visa manas tautas pilsēta zina, ka tu esi a
tikumīga sieviete.
3:12 Un tagad ir taisnība, ka es esmu tavs tuvākais radinieks; tomēr ir
radinieks tuvāk nekā es.
3:13 Palieciet šo nakti, un tas notiks no rīta, ja viņš to vēlas
labi izpildi tev radinieka lomu; ļaujiet viņam darīt radinieku
daļa: bet, ja viņš tev nedarīs radinieka lomu, tad es darīšu
izdari tev sava radinieka lomu, kā Tas Kungs dzīvo: gulies līdz tumsai
rīts.
3:14 Un viņa gulēja pie viņa kājām līdz rītam, un viņa cēlās pirms viena
varētu zināt citu. Un viņš sacīja: lai nav zināms, ka atnākusi sieviete
grīdā.
3:15 Viņš arī sacīja: Ņem pāri priekškaru, kas tev ir, un turi to! Un
kad viņa to turēja, viņš nomērīja sešus mērus miežu un uzlika
un viņa iegāja pilsētā.
3:16 Un kad viņa ieradās pie savas vīramātes, viņa sacīja: Kas tu esi, mans?
meita? Un viņa pastāstīja visu, ko vīrietis viņai bija nodarījis.
3:17 Un viņa sacīja: Šos sešus mērus miežu viņš man deva; jo viņš to teica
es, neej tukšā pie savas vīramātes.
3:18 Tad viņa sacīja: Sēdies mierā, mana meita, līdz tu sapratīsi, kā tas ir
kritīs, jo cilvēks nebūs mierā, kamēr nebūs pabeidzis
šīs dienas lieta.