Atklāsme
10:1 Un es redzēju citu varenu eņģeli nokāpjam no debesīm, tērptu a
mākonis: un varavīksne bija uz viņa galvas, un viņa seja bija it kā
saule un viņa kājas kā uguns stabi:
10:2 Un viņam rokā bija atvērta grāmatiņa, un viņš pielika savu labo kāju
uz jūras un viņa kreiso kāju uz zemes,
10:3 Un kliedza stiprā balsī, it kā lauva rēc un kad viņam bija
sauca, septiņi pērkoni atskanēja savas balsis.
10:4 Kad septiņi pērkoni bija atskanējuši, es jau grasījos to darīt
raksti: un es dzirdēju balsi no debesīm man sakām: aizzīmogojiet tos
ko runāja septiņi pērkoni, un neraksti tos.
10:5 Un eņģelis, ko es redzēju stāvam virs jūras un zemes, pacēlās
pacel roku pret debesīm,
10:6 Un zvērēja pie tā, kas dzīvo mūžīgi mūžos, kas radīja debesis, un
lietas, kas tur ir, un zeme, un lietas, kas tajā atrodas
ir, un jūra un lietas, kas tajā ir, lai būtu
laika vairs nav:
10:7 Bet septītā eņģeļa balss dienās, kad viņš sāks
lai izskanētu, Dieva noslēpumam vajadzētu tikt pabeigtam, kā viņš to ir paziņojis
viņa kalpi pravieši.
10:8 Un balss, ko es dzirdēju no debesīm, atkal runāja uz mani un sacīja:
Ej un paņem mazo grāmatiņu, kas ir atvērta eņģeļa rokā
stāv virs jūras un zemes.
10:9 Un es piegāju pie eņģeļa un teicu viņam: Dod man grāmatu!
Un viņš man sacīja: ņem un ēd; un tas padarīs tavu vēderu
rūgta, bet tavā mutē tas būs salds kā medus.
10:10 Un es izņēmu grāmatiņu no eņģeļa rokas un ēdu to; un
tas bija manā mutē salds kā medus, un, tiklīdz es to biju ēdis, mans
vēders bija rūgts.
10:11 Un viņš man sacīja: tev atkal jāsludina daudzu tautu priekšā un
tautas un valodas, un ķēniņi.