Psalmi 137:1 Pie Bābeles upēm mēs sēdējām un raudājām, kad mēs atcerējās Ciāna. 137:2 Mēs pakārām savas arfas pie kārkliem to vidū. 137:3 Jo tur tie, kas mūs aizveda gūstā, prasīja no mums dziesmu; un Tie, kas mūs izlaida, prasīja no mums prieku, sacīdami: Dziedi mums vienu no tiem! Ciānas dziesmas. 137:4 Kā lai mēs dziedāsim Tā Kunga dziesmu svešā zemē? 137:5 Ja es aizmirstu tevi, Jeruzāleme, lai mana labā roka aizmirst savu viltību. 137:6 Ja es tevi neatceros, lai mana mēle pieķeras manas mutes galam; ja es nevēlos Jeruzalemi augstāk par savu lielāko prieku. 137:7 Piemini, Kungs, Edoma bērnus Jeruzālemes dienā; PVO sacīja: Paceliet to, paceliet to līdz pat pamatam. 137:8 Ak, Bābeles meita, kas tiks iznīcināta! vai viņš būs laimīgs, tas atalgo tevi tā, kā tu mums esi kalpojis. 137:9 Laimīgs būs tas, kas satver un satriec tavus mazuļus pret tiem akmeņi.