Psalmi
137:1 Pie Bābeles upēm mēs sēdējām un raudājām, kad mēs
atcerējās Ciāna.
137:2 Mēs pakārām savas arfas pie kārkliem to vidū.
137:3 Jo tur tie, kas mūs aizveda gūstā, prasīja no mums dziesmu; un
Tie, kas mūs izlaida, prasīja no mums prieku, sacīdami: Dziedi mums vienu no tiem!
Ciānas dziesmas.
137:4 Kā lai mēs dziedāsim Tā Kunga dziesmu svešā zemē?
137:5 Ja es aizmirstu tevi, Jeruzāleme, lai mana labā roka aizmirst savu viltību.
137:6 Ja es tevi neatceros, lai mana mēle pieķeras manas mutes galam;
ja es nevēlos Jeruzalemi augstāk par savu lielāko prieku.
137:7 Piemini, Kungs, Edoma bērnus Jeruzālemes dienā; PVO
sacīja: Paceliet to, paceliet to līdz pat pamatam.
137:8 Ak, Bābeles meita, kas tiks iznīcināta! vai viņš būs laimīgs, tas
atalgo tevi tā, kā tu mums esi kalpojis.
137:9 Laimīgs būs tas, kas satver un satriec tavus mazuļus pret tiem
akmeņi.