Psalmi 127:1 Ja Tas Kungs neceļ namu, veltīgi strādā tie, kas to ceļ. Ja Tas Kungs nesargā pilsētu, sargs nomodā, bet veltīgi. 127:2 Velti jums celties agri, vēlu sēdēt un ēst maizi bēdas, jo tā viņš iemidzina savu mīļoto. 127:3 Lūk, bērni ir Tā Kunga mantojums, un dzemdes auglis ir viņa atlīdzība. 127:4 Kā bultas varena rokā; tādi ir arī jauniešu bērni. 127:5 Laimīgs ir tas, kuram ir pilns ar drebuļiem, tie nebūs kauns, bet viņi runās ar ienaidniekiem vārtos.