Psalmi
127:1 Ja Tas Kungs neceļ namu, veltīgi strādā tie, kas to ceļ.
Ja Tas Kungs nesargā pilsētu, sargs nomodā, bet veltīgi.
127:2 Velti jums celties agri, vēlu sēdēt un ēst maizi
bēdas, jo tā viņš iemidzina savu mīļoto.
127:3 Lūk, bērni ir Tā Kunga mantojums, un dzemdes auglis ir
viņa atlīdzība.
127:4 Kā bultas varena rokā; tādi ir arī jauniešu bērni.
127:5 Laimīgs ir tas, kuram ir pilns ar drebuļiem, tie nebūs
kauns, bet viņi runās ar ienaidniekiem vārtos.