Psalmi 12:1 Palīdzi, Kungs! jo dievbijīgs cilvēks beidzas; jo ticīgie izkrīt no vidus cilvēku bērni. 12:2 Viņi runā nicīgi katrs ar savu tuvāko: ar glaimojošām lūpām un ar dubultu sirdi viņi runā. 12:3 Tas Kungs nocirtīs visas glaimojošās lūpas un mēli, kas runā lepnas lietas: 12:4 Kas ir teikuši: ar savu mēli mēs uzvarēsim; mūsu lūpas ir mūsu pašu: kas ir kungs pār mums? 12:5 Par nabagu apspiešanu, par trūcīgo nopūtām tagad es darīšu celies, saka Tas Kungs; Es viņu pasargāšu no tā, kas pūš viņu. 12:6 Tā Kunga vārdi ir tīri vārdi, kā krāsnī pārbaudīts sudrabs septiņas reizes attīrīta zeme. 12:7 Tev būs tos sargāt, ak Kungs, tu tos pasargā no tā paaudze uz visiem laikiem. 12:8 Ļaunprātīgie staigā uz visām pusēm, kad tiek paaugstināti ļaunākie cilvēki.