Psalmi
12:1 Palīdzi, Kungs! jo dievbijīgs cilvēks beidzas; jo ticīgie izkrīt no vidus
cilvēku bērni.
12:2 Viņi runā nicīgi katrs ar savu tuvāko: ar glaimojošām lūpām un
ar dubultu sirdi viņi runā.
12:3 Tas Kungs nocirtīs visas glaimojošās lūpas un mēli, kas runā
lepnas lietas:
12:4 Kas ir teikuši: ar savu mēli mēs uzvarēsim; mūsu lūpas ir mūsu pašu:
kas ir kungs pār mums?
12:5 Par nabagu apspiešanu, par trūcīgo nopūtām tagad es darīšu
celies, saka Tas Kungs; Es viņu pasargāšu no tā, kas pūš
viņu.
12:6 Tā Kunga vārdi ir tīri vārdi, kā krāsnī pārbaudīts sudrabs
septiņas reizes attīrīta zeme.
12:7 Tev būs tos sargāt, ak Kungs, tu tos pasargā no tā
paaudze uz visiem laikiem.
12:8 Ļaunprātīgie staigā uz visām pusēm, kad tiek paaugstināti ļaunākie cilvēki.