Nehemija 1:1 Nehemijas, Hahaljas dēla, vārdi. Un tas notika Čišleu mēnesī, divdesmitajā gadā, kā es biju Šusanas pilī, 1:2 Atnāca Hanani, viens no maniem brāļiem, viņš un daži vīri no Jūdas; un Es jautāju viņiem par ebrejiem, kuri bija izbēguši un kas palika pāri gūstā un par Jeruzalemi. 1:3 Un viņi man sacīja: Atlikums, kas tur ir palicis no gūsta provincē ir lielās bēdās un pārmetumos: mūris Arī Jeruzāleme ir sagrauta, un tās vārti tiek sadedzināti uguns. 1:4 Un notika, kad es dzirdēju šos vārdus, es apsēdos un raudāju, un sēroja dažas dienas, gavēja un lūdza Dieva priekšā debesis, 1:5 Un viņš sacīja: Es tevi lūdzu, Kungs, debesu Dievs, lielais un briesmīgais Dievs, kas tur derību un žēlastību tiem, kas Viņu mīl un ievēro viņa baušļi: 1:6 Lai tagad tava auss ir uzmanīga un tavas acis atveras, lai tu spētu uzklausi sava kalpa lūgšanu, ko es lūdzu tavā priekšā tagad, dienā un nakti Israēla bērniem, saviem kalpiem, un izsūdzi grēkus Israēla bērni, ko mēs esam grēkojuši pret jums: es un mans tēva mājas ir grēkojušas. 1:7 Mēs esam ļoti samaitāti pret tevi un neesam ievērojuši baušļus, ne likumus, ne spriedumus, ko tu pavēlēja tavs kalps Mozus. 1:8 Atceries, es tevi lūdzu, vārdu, ko tu pavēlēji savam kalpam Mozus, sacīdams: ja jūs pārkāpjat, es jūs izklīdīšu starp tiem tautas: 1:9 Bet ja jūs atgriezīsities pie manis un turat Manus baušļus un tos pildāt; tomēr tomēr jūs bijāt izdzīti līdz debesu malai vai es tos no turienes savākšu un nogādāšu tajā vietā, kur Esmu izvēlējies tur iestatīt savu vārdu. 1:10 Tagad šie ir tavi kalpi un tava tauta, ko tu esi izpircis tavu lielo spēku un tavu stipro roku. 1:11 Ak, Kungs, es tevi lūdzu, lai tagad tava auss ir uzmanīga uz lūgšanu tavs kalps un tavu kalpu lūgšana, kas vēlas bīties tavu kalpu vārds: un lai tev klājas, tavs kalps šodien, un dod viņam žēlastība šī cilvēka acīs. Jo es biju ķēniņa dzēriens.