Nehemija
1:1 Nehemijas, Hahaljas dēla, vārdi. Un tas notika
Čišleu mēnesī, divdesmitajā gadā, kā es biju Šusanas pilī,
1:2 Atnāca Hanani, viens no maniem brāļiem, viņš un daži vīri no Jūdas; un
Es jautāju viņiem par ebrejiem, kuri bija izbēguši un kas palika pāri
gūstā un par Jeruzalemi.
1:3 Un viņi man sacīja: Atlikums, kas tur ir palicis no gūsta
provincē ir lielās bēdās un pārmetumos: mūris
Arī Jeruzāleme ir sagrauta, un tās vārti tiek sadedzināti
uguns.
1:4 Un notika, kad es dzirdēju šos vārdus, es apsēdos un raudāju,
un sēroja dažas dienas, gavēja un lūdza Dieva priekšā
debesis,
1:5 Un viņš sacīja: Es tevi lūdzu, Kungs, debesu Dievs, lielais un briesmīgais
Dievs, kas tur derību un žēlastību tiem, kas Viņu mīl un ievēro
viņa baušļi:
1:6 Lai tagad tava auss ir uzmanīga un tavas acis atveras, lai tu spētu
uzklausi sava kalpa lūgšanu, ko es lūdzu tavā priekšā tagad, dienā un
nakti Israēla bērniem, saviem kalpiem, un izsūdzi grēkus
Israēla bērni, ko mēs esam grēkojuši pret jums: es un mans
tēva mājas ir grēkojušas.
1:7 Mēs esam ļoti samaitāti pret tevi un neesam ievērojuši
baušļus, ne likumus, ne spriedumus, ko tu
pavēlēja tavs kalps Mozus.
1:8 Atceries, es tevi lūdzu, vārdu, ko tu pavēlēji savam kalpam
Mozus, sacīdams: ja jūs pārkāpjat, es jūs izklīdīšu starp tiem
tautas:
1:9 Bet ja jūs atgriezīsities pie manis un turat Manus baušļus un tos pildāt; tomēr
tomēr jūs bijāt izdzīti līdz debesu malai
vai es tos no turienes savākšu un nogādāšu tajā vietā, kur
Esmu izvēlējies tur iestatīt savu vārdu.
1:10 Tagad šie ir tavi kalpi un tava tauta, ko tu esi izpircis
tavu lielo spēku un tavu stipro roku.
1:11 Ak, Kungs, es tevi lūdzu, lai tagad tava auss ir uzmanīga uz lūgšanu
tavs kalps un tavu kalpu lūgšana, kas vēlas bīties tavu kalpu
vārds: un lai tev klājas, tavs kalps šodien, un dod viņam
žēlastība šī cilvēka acīs. Jo es biju ķēniņa dzēriens.