Metjū 26:1 Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visus šos vārdus, Viņš sacīja saviem mācekļiem, 26:2 Jūs zināt, ka pēc divām dienām ir Pasā svētki un tā Dēla svētki cilvēks tiek nodots krustā sistam. 26:3 Tad sapulcējās augstie priesteri, rakstu mācītāji un citi tautas vecākie uz augstā priestera pili, kas tika aicināts Kajafa, 26:4 Un viņi apspriedās, ka varētu Jēzu ar viltību notvert un nogalināt. 26:5 Bet tie sacīja: Ne svētkos, lai starp tiem neizceļas nemiers cilvēkiem. 26:6 Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, 26:7 Pie Viņa pienāca sieviete, kurai bija alabastra kaste ar ļoti dārgu lietu smēri un uzlēja to viņam uz galvas, kamēr viņš sēdēja pie gaļas. 26:8 Bet, kad Viņa mācekļi to redzēja, tie sadusmojās un sacīja: Kā? mērķis ir šiem atkritumiem? 26:9 Jo šo smēri varēja par dārgu pārdot un atdot nabagiem. 26:10 Kad Jēzus to saprata, Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mocāt sievieti? jo viņa man ir darījusi labu darbu. 26:11 Jo nabagi vienmēr ir pie jums; bet es jums ne vienmēr. 26:12 Jo tā, ka viņa lēja šo smēri uz mana ķermeņa, viņa to darīja mana labā. apbedīšana. 26:13 Patiesi es jums saku: kur vien šis evaņģēlijs tiks sludināts Visa pasaule, arī tas tiks pateikts, ko šī sieviete ir darījusi par viņas piemiņu. 26:14 Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, gāja pie priekšnieka. priesteri, 26:15 Un sacīja viņiem: Ko jūs man dosit, un es viņu nodošu tu? Un tie noslēdza ar viņu derību par trīsdesmit sudraba gabaliem. 26:16 Un kopš tā laika viņš meklēja iespēju viņu nodot. 26:17 Bet pirmajā neraudzētās maizes svētku dienā mācekļi nāca pie Jēzus viņam sacīja: Kur tu gribi, lai mēs tev gatavojam ēst? Pasā svētki? 26:18 Un viņš sacīja: Ej uz pilsētu pie tāda vīra un saki viņam: Skolotājs saka: Mans laiks ir tuvu; Es turēšu Pasā tavā mājā ar maniem mācekļiem. 26:19 Un mācekļi darīja, kā Jēzus viņiem bija pavēlējis; un viņi gatavojās Pasā svētki. 26:20 Kad vakars bija pienācis, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit. 26:21 Un tiem ēdot, Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka viens no jums mani nodos. 26:22 Un viņi bija ļoti noskumuši un sāka runāt katrs Viņam: Kungs, vai es? 26:23 Un viņš atbildēja un sacīja: Kas kopā ar mani iemērc savu roku bļodā, tas pats mani nodos. 26:24 Cilvēka Dēls iet, kā par Viņu rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam caur kuru Cilvēka Dēls ir nodots! tas būtu bijis labi šim vīrietim, ja viņš būtu darījis nav dzimis. 26:25 Tad Jūda, kas viņu nodeva, atbildēja un sacīja: Mācītāj, vai es tas esmu? Viņš sacīja viņam: Tu teici. 26:26 Un viņiem ēdot, Jēzus paņēma maizi, svētīja to un lauza, un iedeva to mācekļiem un sacīja: Ņemiet, ēdiet! tas ir mans ķermenis. 26:27 Un Viņš paņēma biķeri, pateicās un deva tiem, sacīdams: Dzeriet! jūs to visu; 26:28 Jo šīs ir manas Jaunās Derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošana. 26:29 Bet es jums saku: turpmāk es nedzeršu no šiem augļiem vīnogulāju, līdz tai dienai, kad es to jaunu dzeršu pie jums pie sava Tēva valstība. 26:30 Un, dziedājuši himnu, viņi izgāja Eļļas kalnā. 26:31 Tad Jēzus sacīja viņiem: Jūs visi manis dēļ apvainosities nakts: jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu un avis ganāmpulkam jābūt izkaisītam uz ārzemēm. 26:32 Bet pēc tam, kad būšu augšāmcēlies, es pirms jums došos uz Galileju. 26:33 Pēteris atbildēja un sacīja viņam: Kaut arī visi cilvēki apgrēks tevis dēļ es nekad neapvainošu. 26:34 Jēzus viņam sacīja: Patiesi es tev saku: šonakt pirms plkst gailis dzied, tu mani trīsreiz noliegsi. 26:35 Pēteris sacīja viņam: Kaut arī es mirtu kopā ar tevi, es tomēr nenoliegšu. tu. Tāpat teica arī visi mācekļi. 26:36 Tad Jēzus atnāca ar viņiem uz vietu, ko sauc Ģetzemane, un saka mācekļiem: Sēdiet šeit, kamēr es eju un lūdzos. 26:37 Un viņš paņēma sev līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus un sāka būt skumji un ļoti smagi. 26:38 Tad Viņš tiem sacīja: Mana dvēsele ir ļoti noskumusi līdz pat nāve: palieciet šeit un esiet ar mani. 26:39 Un viņš aizgāja mazliet tālāk, krita uz sava vaiga un lūdza, sacīdams: Ak, mans Tēvs, ja iespējams, lai šis biķeris iet man garām, tomēr nevis kā es gribu, bet kā tu gribi. 26:40 Un Viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos guļam un sacīja Pēterim: Ko, vai jūs nevarējāt nomodā ar mani vienu stundu? 26:41 Esiet modri un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā; gars patiešām ir gribas, bet miesa vāja. 26:42 Viņš atkal aizgāja otrreiz un lūdza, sacīdams: Mans Tēvs, ja! šis biķeris man nepazudīs, ja es to neizdzeršu, lai notiek Tavs prāts. 26:43 Un Viņš nāca un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija smagas. 26:44 Un Viņš tos atstāja un atkal aizgāja un trešo reizi lūdza Dievu, sacīdams tie paši vārdi. 26:45 Tad Viņš atnāca pie saviem mācekļiem un saka tiem: Guliet tagad un atpūtieties, lūk, stunda ir tuvu, un Cilvēka Dēls ir nodots grēcinieku rokās. 26:46 Celies, iesim, lūk, klāt ir Tas, kas mani nodod. 26:47 Un viņam vēl runājot, lūk, Jūda, viens no divpadsmit, atnāca un ar viņu. liels pulks ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un tautas vecākie. 26:48 Un tas, kas Viņu nodeva, deva viņiem zīmi, sacīdams: Ko es gribu skūpsts, tas pats ir viņš: turiet viņu stingri. 26:49 Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: Esi sveicināts, saimniek! un noskūpstīja viņu. 26:50 Un Jēzus viņam sacīja: Draugs, kāpēc tu nāc? Tad nāca viņi uzlika Jēzum rokas un paņēma Viņu. 26:51 Un, lūk, viens no tiem, kas bija ar Jēzu, izstiepa savu roku, un izvilka zobenu, sita augstā priestera kalpam un sita no viņa auss. 26:52 Tad Jēzus viņam sacīja: Liec atkal savu zobenu viņa vietā! tie, kas tver zobenu, ies bojā ar zobenu. 26:53 Vai tu domā, ka es tagad nevaru lūgt savu Tēvu, un viņš to darīs vai šobrīd iedod man vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu? 26:54 Bet kā tad piepildīsies Raksti, ka tā tam jānotiek? 26:55 Tajā pašā stundā Jēzus sacīja ļaudīm: Vai jūs esat izgājuši kā? pret zagli ar zobeniem un stabiem, lai mani paņemtu? Es katru dienu sēdēju ar jūs mācījāt templī, un jūs mani neturējāt. 26:56 Bet tas viss notika, lai būtu praviešu raksti izpildīts. Tad visi mācekļi viņu pameta un bēga. 26:57 Un tie, kas Jēzu bija satvēruši, aizveda Viņu pie Kajafas Augstā priesteris, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie. 26:58 Bet Pēteris viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un aizgāja un sēdēja pie kalpiem, lai redzētu beigas. 26:59 Bet augstie priesteri un vecākie, un visa padome meklēja viltus liecināt pret Jēzu, lai viņu nonāvētu; 26:60 Bet neatrada; jā, lai gan nāca daudzi viltus liecinieki, viņi tomēr atrada neviens. Beidzot ieradās divi viltus liecinieki, 26:61 Un sacīja: "Šis teica: Es varu nojaukt Dieva templi, un lai to uzbūvētu trīs dienu laikā. 26:62 Un augstais priesteris piecēlās un sacīja viņam: Vai tu neko neatbildi? kas ir tas, ko šie liecina pret tevi? 26:63 Bet Jēzus klusēja. Un augstais priesteris atbildēja un sacīja viņu, es tevi zvēru pie dzīvā Dieva, lai tu mums saki, vai tu esi Kristus, Dieva Dēls. 26:64 Jēzus viņam saka: Tu teici, tomēr es tev saku: Pēc tam jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie labās rokas spēks un nāk debesu mākoņos. 26:65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes, sacīdams: Viņš ir zaimojis. kam mums vēl vajadzīgi liecinieki? Lūk, tagad jūs dzirdējāt viņa zaimošana. 26:66 Ko jūs domājat? Tie atbildēja un sacīja: Viņš ir vainīgs nāvē. 26:67 Tad tie spļāva Viņam sejā un sita ar sitienu; un citi viņu sita ar plaukstām, 26:68 Sacīdams: Pravieto mums, Kristus, kas ir tas, kas tevi sita? 26:69 Pēteris sēdēja ārā pilī, un meitene pienāca pie viņa un sacīja: Arī tu biji kopā ar Jēzu no Galilejas. 26:70 Bet viņš to visu priekšā noliedza, sacīdams: Es nezinu, ko tu saki. 26:71 Kad viņš bija izgājis uz lieveņa, cita kalpone viņu ieraudzīja un sacīja tiem, kas tur bija, arī šis bija kopā ar Jēzu no Nācaretes. 26:72 Un viņš atkal noliedza ar zvērestu: Es to cilvēku nepazīstu. 26:73 Un pēc brīža tie, kas stāvēja, piegāja pie Viņa un sacīja Pēterim: Protams, arī tu esi viens no tiem; jo tava runa tevi nomāc. 26:74 Tad viņš sāka lamāties un zvērēt, sacīdams: Es to cilvēku nepazīstu. Un uzreiz gailis iedziedājās. 26:75 Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, kas viņam sacīja: Pirms tam gailis dzied, tu mani trīsreiz noliegsi. Un viņš izgāja ārā un raudāja rūgti.