Metjū
26:1 Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visus šos vārdus, Viņš sacīja
saviem mācekļiem,
26:2 Jūs zināt, ka pēc divām dienām ir Pasā svētki un tā Dēla svētki
cilvēks tiek nodots krustā sistam.
26:3 Tad sapulcējās augstie priesteri, rakstu mācītāji un citi
tautas vecākie uz augstā priestera pili, kas tika aicināts
Kajafa,
26:4 Un viņi apspriedās, ka varētu Jēzu ar viltību notvert un nogalināt.
26:5 Bet tie sacīja: Ne svētkos, lai starp tiem neizceļas nemiers
cilvēkiem.
26:6 Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā,
26:7 Pie Viņa pienāca sieviete, kurai bija alabastra kaste ar ļoti dārgu lietu
smēri un uzlēja to viņam uz galvas, kamēr viņš sēdēja pie gaļas.
26:8 Bet, kad Viņa mācekļi to redzēja, tie sadusmojās un sacīja: Kā?
mērķis ir šiem atkritumiem?
26:9 Jo šo smēri varēja par dārgu pārdot un atdot nabagiem.
26:10 Kad Jēzus to saprata, Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mocāt sievieti?
jo viņa man ir darījusi labu darbu.
26:11 Jo nabagi vienmēr ir pie jums; bet es jums ne vienmēr.
26:12 Jo tā, ka viņa lēja šo smēri uz mana ķermeņa, viņa to darīja mana labā.
apbedīšana.
26:13 Patiesi es jums saku: kur vien šis evaņģēlijs tiks sludināts
Visa pasaule, arī tas tiks pateikts, ko šī sieviete ir darījusi
par viņas piemiņu.
26:14 Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, gāja pie priekšnieka.
priesteri,
26:15 Un sacīja viņiem: Ko jūs man dosit, un es viņu nodošu
tu? Un tie noslēdza ar viņu derību par trīsdesmit sudraba gabaliem.
26:16 Un kopš tā laika viņš meklēja iespēju viņu nodot.
26:17 Bet pirmajā neraudzētās maizes svētku dienā mācekļi nāca pie
Jēzus viņam sacīja: Kur tu gribi, lai mēs tev gatavojam ēst?
Pasā svētki?
26:18 Un viņš sacīja: Ej uz pilsētu pie tāda vīra un saki viņam:
Skolotājs saka: Mans laiks ir tuvu; Es turēšu Pasā tavā mājā
ar maniem mācekļiem.
26:19 Un mācekļi darīja, kā Jēzus viņiem bija pavēlējis; un viņi gatavojās
Pasā svētki.
26:20 Kad vakars bija pienācis, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit.
26:21 Un tiem ēdot, Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka viens no jums
mani nodos.
26:22 Un viņi bija ļoti noskumuši un sāka runāt katrs
Viņam: Kungs, vai es?
26:23 Un viņš atbildēja un sacīja: Kas kopā ar mani iemērc savu roku bļodā,
tas pats mani nodos.
26:24 Cilvēka Dēls iet, kā par Viņu rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam caur
kuru Cilvēka Dēls ir nodots! tas būtu bijis labi šim vīrietim, ja viņš būtu darījis
nav dzimis.
26:25 Tad Jūda, kas viņu nodeva, atbildēja un sacīja: Mācītāj, vai es tas esmu? Viņš
sacīja viņam: Tu teici.
26:26 Un viņiem ēdot, Jēzus paņēma maizi, svētīja to un lauza,
un iedeva to mācekļiem un sacīja: Ņemiet, ēdiet! tas ir mans ķermenis.
26:27 Un Viņš paņēma biķeri, pateicās un deva tiem, sacīdams: Dzeriet!
jūs to visu;
26:28 Jo šīs ir manas Jaunās Derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas
grēku piedošana.
26:29 Bet es jums saku: turpmāk es nedzeršu no šiem augļiem
vīnogulāju, līdz tai dienai, kad es to jaunu dzeršu pie jums pie sava Tēva
valstība.
26:30 Un, dziedājuši himnu, viņi izgāja Eļļas kalnā.
26:31 Tad Jēzus sacīja viņiem: Jūs visi manis dēļ apvainosities
nakts: jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu un avis
ganāmpulkam jābūt izkaisītam uz ārzemēm.
26:32 Bet pēc tam, kad būšu augšāmcēlies, es pirms jums došos uz Galileju.
26:33 Pēteris atbildēja un sacīja viņam: Kaut arī visi cilvēki apgrēks
tevis dēļ es nekad neapvainošu.
26:34 Jēzus viņam sacīja: Patiesi es tev saku: šonakt pirms plkst
gailis dzied, tu mani trīsreiz noliegsi.
26:35 Pēteris sacīja viņam: Kaut arī es mirtu kopā ar tevi, es tomēr nenoliegšu.
tu. Tāpat teica arī visi mācekļi.
26:36 Tad Jēzus atnāca ar viņiem uz vietu, ko sauc Ģetzemane, un saka
mācekļiem: Sēdiet šeit, kamēr es eju un lūdzos.
26:37 Un viņš paņēma sev līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus un sāka būt
skumji un ļoti smagi.
26:38 Tad Viņš tiem sacīja: Mana dvēsele ir ļoti noskumusi līdz pat
nāve: palieciet šeit un esiet ar mani.
26:39 Un viņš aizgāja mazliet tālāk, krita uz sava vaiga un lūdza, sacīdams:
Ak, mans Tēvs, ja iespējams, lai šis biķeris iet man garām, tomēr
nevis kā es gribu, bet kā tu gribi.
26:40 Un Viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos guļam un sacīja
Pēterim: Ko, vai jūs nevarējāt nomodā ar mani vienu stundu?
26:41 Esiet modri un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā; gars patiešām ir
gribas, bet miesa vāja.
26:42 Viņš atkal aizgāja otrreiz un lūdza, sacīdams: Mans Tēvs, ja!
šis biķeris man nepazudīs, ja es to neizdzeršu, lai notiek Tavs prāts.
26:43 Un Viņš nāca un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija smagas.
26:44 Un Viņš tos atstāja un atkal aizgāja un trešo reizi lūdza Dievu, sacīdams
tie paši vārdi.
26:45 Tad Viņš atnāca pie saviem mācekļiem un saka tiem: Guliet tagad un
atpūtieties, lūk, stunda ir tuvu, un Cilvēka Dēls ir
nodots grēcinieku rokās.
26:46 Celies, iesim, lūk, klāt ir Tas, kas mani nodod.
26:47 Un viņam vēl runājot, lūk, Jūda, viens no divpadsmit, atnāca un ar viņu.
liels pulks ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un
tautas vecākie.
26:48 Un tas, kas Viņu nodeva, deva viņiem zīmi, sacīdams: Ko es gribu
skūpsts, tas pats ir viņš: turiet viņu stingri.
26:49 Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: Esi sveicināts, saimniek! un noskūpstīja viņu.
26:50 Un Jēzus viņam sacīja: Draugs, kāpēc tu nāc? Tad nāca
viņi uzlika Jēzum rokas un paņēma Viņu.
26:51 Un, lūk, viens no tiem, kas bija ar Jēzu, izstiepa savu roku,
un izvilka zobenu, sita augstā priestera kalpam un sita
no viņa auss.
26:52 Tad Jēzus viņam sacīja: Liec atkal savu zobenu viņa vietā!
tie, kas tver zobenu, ies bojā ar zobenu.
26:53 Vai tu domā, ka es tagad nevaru lūgt savu Tēvu, un viņš to darīs
vai šobrīd iedod man vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu?
26:54 Bet kā tad piepildīsies Raksti, ka tā tam jānotiek?
26:55 Tajā pašā stundā Jēzus sacīja ļaudīm: Vai jūs esat izgājuši kā?
pret zagli ar zobeniem un stabiem, lai mani paņemtu? Es katru dienu sēdēju ar
jūs mācījāt templī, un jūs mani neturējāt.
26:56 Bet tas viss notika, lai būtu praviešu raksti
izpildīts. Tad visi mācekļi viņu pameta un bēga.
26:57 Un tie, kas Jēzu bija satvēruši, aizveda Viņu pie Kajafas Augstā
priesteris, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie.
26:58 Bet Pēteris viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un aizgāja
un sēdēja pie kalpiem, lai redzētu beigas.
26:59 Bet augstie priesteri un vecākie, un visa padome meklēja viltus
liecināt pret Jēzu, lai viņu nonāvētu;
26:60 Bet neatrada; jā, lai gan nāca daudzi viltus liecinieki, viņi tomēr atrada
neviens. Beidzot ieradās divi viltus liecinieki,
26:61 Un sacīja: "Šis teica: Es varu nojaukt Dieva templi, un
lai to uzbūvētu trīs dienu laikā.
26:62 Un augstais priesteris piecēlās un sacīja viņam: Vai tu neko neatbildi?
kas ir tas, ko šie liecina pret tevi?
26:63 Bet Jēzus klusēja. Un augstais priesteris atbildēja un sacīja
viņu, es tevi zvēru pie dzīvā Dieva, lai tu mums saki, vai tu esi
Kristus, Dieva Dēls.
26:64 Jēzus viņam saka: Tu teici, tomēr es tev saku:
Pēc tam jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie labās rokas
spēks un nāk debesu mākoņos.
26:65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes, sacīdams: Viņš ir zaimojis.
kam mums vēl vajadzīgi liecinieki? Lūk, tagad jūs dzirdējāt viņa
zaimošana.
26:66 Ko jūs domājat? Tie atbildēja un sacīja: Viņš ir vainīgs nāvē.
26:67 Tad tie spļāva Viņam sejā un sita ar sitienu; un citi viņu sita
ar plaukstām,
26:68 Sacīdams: Pravieto mums, Kristus, kas ir tas, kas tevi sita?
26:69 Pēteris sēdēja ārā pilī, un meitene pienāca pie viņa un sacīja:
Arī tu biji kopā ar Jēzu no Galilejas.
26:70 Bet viņš to visu priekšā noliedza, sacīdams: Es nezinu, ko tu saki.
26:71 Kad viņš bija izgājis uz lieveņa, cita kalpone viņu ieraudzīja un sacīja
tiem, kas tur bija, arī šis bija kopā ar Jēzu no Nācaretes.
26:72 Un viņš atkal noliedza ar zvērestu: Es to cilvēku nepazīstu.
26:73 Un pēc brīža tie, kas stāvēja, piegāja pie Viņa un sacīja Pēterim:
Protams, arī tu esi viens no tiem; jo tava runa tevi nomāc.
26:74 Tad viņš sāka lamāties un zvērēt, sacīdams: Es to cilvēku nepazīstu. Un
uzreiz gailis iedziedājās.
26:75 Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, kas viņam sacīja: Pirms tam
gailis dzied, tu mani trīsreiz noliegsi. Un viņš izgāja ārā un raudāja
rūgti.