Metjū
25:1 Tad debesu valstība tiks pielīdzināta desmit jaunavām, kuras paņēma
viņu lampas un izgāja līgavainim pretī.
25:2 Un pieci no viņiem bija gudri, un pieci bija neprātīgi.
25:3 Neprātīgie paņēma savas lampas un neņēma līdzi eļļu.
25:4 Bet gudrie ņēma eļļu savos traukos ar saviem lukturiem.
25:5 Kamēr līgavainis kavējās, viņi visi snauda un gulēja.
25:6 Un pusnaktī atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk! aiziet
jūs ejat viņu satikt.
25:7 Tad visas tās jaunavas cēlās un sakārtoja savas lampas.
25:8 Un neprātīgie sacīja gudrajiem: Dodiet mums no savas eļļas! mūsu lampām
ir izgājuši.
25:9 Bet gudrie atbildēja, sacīdami: Ne tā! lai mums nepietiktu
un jūs, bet labāk ejiet pie tiem, kas pārdod, un pērciet paši.
25:10 Kad viņi gāja pirkt, nāca līgavainis; un tie, kas bija
gatavs iegāja ar viņu kāzās, un durvis tika aizvērtas.
25:11 Pēc tam nāca arī citas jaunavas un sacīja: Kungs, Kungs, atver mums!
25:12 Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.
25:13 Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu, kurā tas notiks
Nāk Cilvēka Dēls.
25:14 Jo Debesu valstība ir kā cilvēks, kas ceļo uz tālu zemi, kurš
pasauca savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.
25:15 Un vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu;
katram vīrietim pēc viņa vairākām spējām; un tūdaļ paņēma savējo
ceļojums.
25:16 Tad tas, kas bija saņēmis piecus talentus, aizgāja un tirgojās ar tiem
tas pats, un padarīja tos par citiem pieciem talantiem.
25:17 Un tāpat tas, kas bija saņēmis divus, ieguva arī citus divus.
25:18 Bet tas, kas to bija saņēmis, gāja un raka zemē un paslēpa savu
kunga nauda.
25:19 Pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un rēķinās
viņiem.
25:20 Un tas, kas bija saņēmis piecus talentus, nāca un atnesa citus piecus
talentus, sacīdams: Kungs, Tu man iedevi piecus talentus, redzi, es
ir ieguvuši līdzās vēl piecus talantus.
25:21 Viņa kungs sacīja viņam: Labi darīts, tu labais un uzticīgais kalps!
Tu esi bijis uzticīgs dažās lietās, Es tevi iecelšu par valdnieku pār daudzām lietām
lietas: ieej sava kunga priekā.
25:22 Arī tas, kas bija saņēmis divus talentus, nāca un sacīja: Kungs, tu!
Viņš man atdeva divus talantus: redzi, es esmu ieguvis divus citus talantus
viņiem blakus.
25:23 Viņa kungs sacīja viņam: Labi darīts, labais un uzticīgais kalps! tev ir
esi uzticīgs dažās lietās, es tevi likšu par valdnieku pār daudzām lietām
lietas: ieej sava kunga priekā.
25:24 Tad nāca tas, kas bija saņēmis vienu talentu, un sacīja: Kungs, es zināju
tu esi ciets cilvēks, kas pļauj tur, kur neesi sējis, un
pulcēšanās tur, kur tu neesi salmojis:
25:25 Un es nobijās un aizgāju un paslēpu tavu talantu zemē. Lūk, tur
tev ir tas ir tavs.
25:26 Viņa kungs atbildēja un sacīja viņam: Tu ļaunais un kūtrais kalps!
tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un pļauju, kur man nav
salmots:
25:27 Tāpēc tev vajadzēja nodot manu naudu apmainītājiem, un tad
pie manas atnākšanas man vajadzēja saņemt savējo ar augļošanu.
25:28 Tāpēc ņemiet viņam talentu un dodiet tam, kam ir desmit
talanti.
25:29 Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs
pārpilnība, bet tam, kam nav, pat tas tiks atņemts
kas viņam ir.
25:30 Un izmetiet nederīgo kalpu ārējā tumsībā; tur būs
raudāšana un zobu griešana.
25:31 Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi svētie eņģeļi
ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības troņa.
25:32 Un Viņa priekšā tiks savāktas visas tautas, un Viņš tās šķirs
viens no otra, kā gans atdala savas avis no kazām.
25:33 Un viņš noliks avis pa labo roku, bet āžus pa kreisi.
25:34 Tad ķēniņš sacīs tiem, kas atrodas savā labajā rokā: Nāciet, jūs svētītie.
mans Tēvs, iemanto valstību, kas tev ir sagatavota no tās dibināšanas
pasaule:
25:35 Jo es biju izsalcis, un jūs man devāt ēst; es biju izslāpis, un jūs man iedevāt
dzēriens: Es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt.
25:36 Kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apmeklējāt;
cietumā, un jūs atnācāt pie Manis.
25:37 Tad taisnie viņam atbildēs, sacīdami: Kungs, kad mēs Tevi redzējām
izsalcis un pabarojis tevi? vai izslāpis un devis tev dzert?
25:38 Kad mēs tevi redzējām svešinieku un uzņēmām? vai kaili, un apģērbti
tev?
25:39 Vai kad mēs redzējām tevi slimu vai cietumā un nācām pie tevis?
25:40 Un ķēniņš atbildēs un sacīs viņiem: patiesi es jums saku:
Cik jūs to esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem,
jūs to esat man izdarījuši.
25:41 Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: Ejiet prom no manis!
nolādēts, mūžīgā ugunī, sagatavots velnam un viņa eņģeļiem:
25:42 Jo es biju izsalcis, un jūs man nedevāt ēst; es biju izslāpis, un jūs padevāt
es nedzeru:
25:43 Es biju svešinieks, un jūs mani nepieņēmāt: kailu, un jūs mani neapģērbāt.
Es esmu slims un cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt.
25:44 Tad arī tie viņam atbildēs, sacīdami: Kungs, kad mēs Tevi redzējām
izsalcis vai izslāpis, vai svešinieks, vai kails, vai slims, vai cietumā, un
vai tev nav kalpojis?
25:45 Tad Viņš tiem atbildēs, sacīdams: Patiesi es jums saku, ciktāl jūs
jūs to nedarījāt vienam no šiem mazākajiem, jūs to nedarījāt man.
25:46 Un tie aizies mūžīgā sodā, bet taisnie
mūžīgajā dzīvē.