Metjū 25:1 Tad debesu valstība tiks pielīdzināta desmit jaunavām, kuras paņēma viņu lampas un izgāja līgavainim pretī. 25:2 Un pieci no viņiem bija gudri, un pieci bija neprātīgi. 25:3 Neprātīgie paņēma savas lampas un neņēma līdzi eļļu. 25:4 Bet gudrie ņēma eļļu savos traukos ar saviem lukturiem. 25:5 Kamēr līgavainis kavējās, viņi visi snauda un gulēja. 25:6 Un pusnaktī atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk! aiziet jūs ejat viņu satikt. 25:7 Tad visas tās jaunavas cēlās un sakārtoja savas lampas. 25:8 Un neprātīgie sacīja gudrajiem: Dodiet mums no savas eļļas! mūsu lampām ir izgājuši. 25:9 Bet gudrie atbildēja, sacīdami: Ne tā! lai mums nepietiktu un jūs, bet labāk ejiet pie tiem, kas pārdod, un pērciet paši. 25:10 Kad viņi gāja pirkt, nāca līgavainis; un tie, kas bija gatavs iegāja ar viņu kāzās, un durvis tika aizvērtas. 25:11 Pēc tam nāca arī citas jaunavas un sacīja: Kungs, Kungs, atver mums! 25:12 Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. 25:13 Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu, kurā tas notiks Nāk Cilvēka Dēls. 25:14 Jo Debesu valstība ir kā cilvēks, kas ceļo uz tālu zemi, kurš pasauca savus kalpus un nodeva tiem savu mantu. 25:15 Un vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu; katram vīrietim pēc viņa vairākām spējām; un tūdaļ paņēma savējo ceļojums. 25:16 Tad tas, kas bija saņēmis piecus talentus, aizgāja un tirgojās ar tiem tas pats, un padarīja tos par citiem pieciem talantiem. 25:17 Un tāpat tas, kas bija saņēmis divus, ieguva arī citus divus. 25:18 Bet tas, kas to bija saņēmis, gāja un raka zemē un paslēpa savu kunga nauda. 25:19 Pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un rēķinās viņiem. 25:20 Un tas, kas bija saņēmis piecus talentus, nāca un atnesa citus piecus talentus, sacīdams: Kungs, Tu man iedevi piecus talentus, redzi, es ir ieguvuši līdzās vēl piecus talantus. 25:21 Viņa kungs sacīja viņam: Labi darīts, tu labais un uzticīgais kalps! Tu esi bijis uzticīgs dažās lietās, Es tevi iecelšu par valdnieku pār daudzām lietām lietas: ieej sava kunga priekā. 25:22 Arī tas, kas bija saņēmis divus talentus, nāca un sacīja: Kungs, tu! Viņš man atdeva divus talantus: redzi, es esmu ieguvis divus citus talantus viņiem blakus. 25:23 Viņa kungs sacīja viņam: Labi darīts, labais un uzticīgais kalps! tev ir esi uzticīgs dažās lietās, es tevi likšu par valdnieku pār daudzām lietām lietas: ieej sava kunga priekā. 25:24 Tad nāca tas, kas bija saņēmis vienu talentu, un sacīja: Kungs, es zināju tu esi ciets cilvēks, kas pļauj tur, kur neesi sējis, un pulcēšanās tur, kur tu neesi salmojis: 25:25 Un es nobijās un aizgāju un paslēpu tavu talantu zemē. Lūk, tur tev ir tas ir tavs. 25:26 Viņa kungs atbildēja un sacīja viņam: Tu ļaunais un kūtrais kalps! tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un pļauju, kur man nav salmots: 25:27 Tāpēc tev vajadzēja nodot manu naudu apmainītājiem, un tad pie manas atnākšanas man vajadzēja saņemt savējo ar augļošanu. 25:28 Tāpēc ņemiet viņam talentu un dodiet tam, kam ir desmit talanti. 25:29 Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet tam, kam nav, pat tas tiks atņemts kas viņam ir. 25:30 Un izmetiet nederīgo kalpu ārējā tumsībā; tur būs raudāšana un zobu griešana. 25:31 Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi svētie eņģeļi ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības troņa. 25:32 Un Viņa priekšā tiks savāktas visas tautas, un Viņš tās šķirs viens no otra, kā gans atdala savas avis no kazām. 25:33 Un viņš noliks avis pa labo roku, bet āžus pa kreisi. 25:34 Tad ķēniņš sacīs tiem, kas atrodas savā labajā rokā: Nāciet, jūs svētītie. mans Tēvs, iemanto valstību, kas tev ir sagatavota no tās dibināšanas pasaule: 25:35 Jo es biju izsalcis, un jūs man devāt ēst; es biju izslāpis, un jūs man iedevāt dzēriens: Es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. 25:36 Kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apmeklējāt; cietumā, un jūs atnācāt pie Manis. 25:37 Tad taisnie viņam atbildēs, sacīdami: Kungs, kad mēs Tevi redzējām izsalcis un pabarojis tevi? vai izslāpis un devis tev dzert? 25:38 Kad mēs tevi redzējām svešinieku un uzņēmām? vai kaili, un apģērbti tev? 25:39 Vai kad mēs redzējām tevi slimu vai cietumā un nācām pie tevis? 25:40 Un ķēniņš atbildēs un sacīs viņiem: patiesi es jums saku: Cik jūs to esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs to esat man izdarījuši. 25:41 Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: Ejiet prom no manis! nolādēts, mūžīgā ugunī, sagatavots velnam un viņa eņģeļiem: 25:42 Jo es biju izsalcis, un jūs man nedevāt ēst; es biju izslāpis, un jūs padevāt es nedzeru: 25:43 Es biju svešinieks, un jūs mani nepieņēmāt: kailu, un jūs mani neapģērbāt. Es esmu slims un cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt. 25:44 Tad arī tie viņam atbildēs, sacīdami: Kungs, kad mēs Tevi redzējām izsalcis vai izslāpis, vai svešinieks, vai kails, vai slims, vai cietumā, un vai tev nav kalpojis? 25:45 Tad Viņš tiem atbildēs, sacīdams: Patiesi es jums saku, ciktāl jūs jūs to nedarījāt vienam no šiem mazākajiem, jūs to nedarījāt man. 25:46 Un tie aizies mūžīgā sodā, bet taisnie mūžīgajā dzīvē.