Atzīmēt 9:1 Un Viņš tiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka daži no tiem ir kas šeit stāv un nebaudīs nāvi, iekams viņi to neredzēs Dieva valstība nāk ar spēku. 9:2 Un pēc sešām dienām Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu, Jāni un uzveda viņus vienus pašus augstā kalnā, un viņš bija pārveidots viņu priekšā. 9:3 Un viņa drēbes kļuva mirdzošas, baltas kā sniegs; tā kā nav pilnīgāks uz zemes tās var nobaltināt. 9:4 Un viņiem parādījās Eliass ar Mozu, un viņi runāja ar Jēzu. 9:5 Un Pēteris atbildēja un sacīja Jēzum: Mācītāj, mums ir labi šeit: un taisīsim trīs teltis; viens tev un viens priekš Mozus, un viens Eliasam. 9:6 Jo viņš nezina, ko teikt; jo viņi ļoti baidījās. 9:7 Un bija mākonis, kas viņus apēnoja, un no tā atskanēja balss mākonis, sacīdams: Šis ir mans mīļais Dēls, klausieties viņu! 9:8 Un pēkšņi viņi, apskatījušies visapkārt, nevienu neredzēja vairāk, glābiet Jēzu tikai ar sevi. 9:9 Un, kad tie nokāpa no kalna, Viņš pavēlēja tiem lai nevienam nestāsta, ko viņi ir redzējuši, iekams nav Cilvēka Dēls augšāmcēlies no mirušajiem. 9:10 Un viņi turēja šo vārdu pie sevis, apšaubīdami viens otru ko nozīmē augšāmcelšanās no mirušajiem. 9:11 Un tie jautāja Viņam, sacīdami: Kāpēc rakstu mācītāji saka, ka vispirms Elijam? nāc? 9:12 Viņš atbildēja un tiem sacīja: Patiesi, Ēlijs nāk pirmais un atveseļojas Visas lietas; un kā rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka viņam jācieš daudzas lietas, un tos noliek novārtā. 9:13 Bet es jums saku: Elijs patiešām ir atnācis, un viņi to ir darījuši visu, ko tie uzskaitīja, kā par viņu rakstīts. 9:14 Un Viņš, nonācis pie saviem mācekļiem, redzēja lielu ļaužu pulku ap tiem, un rakstu mācītāji jautā kopā ar viņiem. 9:15 Un tūdaļ visi ļaudis, viņu redzot, kļuva ļoti satraukušies pārsteigts un, skrienot viņam klāt, sveicināja viņu. 9:16 Un Viņš jautāja rakstu mācītājiem: Ko jūs tiem jautājat? 9:17 Un viens no ļaužu pulka atbildēja un sacīja: Mācītāj, es atvedu tu, mans dēls, kam ir mēms gars; 9:18 Un kur vien viņš to ņem, viņš to saplēš, un viņš puto, un trīc ar zobiem un sastingst, un es runāju ar taviem mācekļiem lai tie viņu izdzen; un viņi nevarēja. 9:19 Viņš viņam atbildēja un saka: Ak, neticīgā paaudze, cik ilgi es vēl būšu? ar Tevi? cik ilgi man tevi jācieš? atved viņu pie manis. 9:20 Un tie viņu atveda pie Viņa, un, kad viņš viņu ieraudzīja, tūdaļ gars viņu sagrauj; un viņš nokrita zemē un iegrima putās. 9:21 Un viņš jautāja savam tēvam: Cik ilgs laiks pagājis, kopš tas viņam ir noticis? Un viņš sacīja: No bērna. 9:22 Un bieži tas viņu ir iemetis ugunī un ūdenī iznīcini viņu, bet, ja tu kaut ko vari, apžēlojies par mums un Palīdzi mums. 9:23 Jēzus viņam sacīja: Ja tu vari ticēt, tad viss ir iespējams tas, kas tic. 9:24 Un tūdaļ bērna tēvs iesaucās un ar asarām sacīja: Kungs, es ticu; palīdzi manai neticībai. 9:25 Kad Jēzus redzēja, ka ļaudis saskrien kopā, viņš to norāja netīrais gars, sacīdams viņam: tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu, izejiet no viņa un neieejiet vairs viņā. 9:26 Un gars kliedza un saplosīja viņu, un izgāja no viņa, un viņš bija kā viens miris; tā, ka daudzi sacīja: Viņš ir miris. 9:27 Bet Jēzus paņēma viņu aiz rokas un pacēla; un viņš piecēlās. 9:28 Kad Viņš ienāca mājā, viņa mācekļi viņam atsevišķi jautāja: Kāpēc mēs nevarējām viņu padzīt? 9:29 Un Viņš tiem sacīja: Šis veids nevar iznākt ne ar ko, kā tikai caur lūgšana un gavēnis. 9:30 Un viņi aizgāja no turienes un gāja caur Galileju; un viņš to nedarītu ka jebkuram vīrietim tas būtu jāzina. 9:31 Jo Viņš mācīja savus mācekļus un tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir nodots cilvēku rokās, un tie viņu nogalinās; un pēc tam viņš tiek nogalināts, trešajā dienā viņš augšāmcelsies. 9:32 Bet viņi nesaprata šo vārdu un baidījās viņam jautāt. 9:33 Un viņš nonāca Kapernaumā un, būdams mājā, jautāja tiem: Kas ir? vai jūs savā starpā strīdējāties? 9:34 Bet viņi klusēja, jo ceļā viņi bija strīdējušies paši, kuriem vajadzētu būt lielākajiem. 9:35 Un viņš apsēdās un pasauca tos divpadsmit un sacīja tiem: Ja kāds vēlas būt pirmais, tas pats būs pēdējais pār visiem un visu kalps. 9:36 Un viņš paņēma bērnu un nostādīja to viņu vidū, un kad viņam tas bija paņēmis viņu rokās, viņš tiem sacīja: 9:37 Kas uzņem vienu no šādiem bērniem manā vārdā, tas uzņem mani. un kas mani uzņem, tas neuzņem mani, bet to, kas mani sūtījis. 9:38 Un Jānis viņam atbildēja, sacīdams: Mācītāj, mēs redzējām kādu ļaunos garus izdzenam iekšā tavs vārds, un viņš mums neseko, un mēs viņam aizliedzām, jo viņš neseko mums. 9:39 Bet Jēzus sacīja: Neliedz viņam, jo nav neviena, kas darītu a brīnums manā vārdā, kas var viegli runāt ļaunu par mani. 9:40 Jo kas nav pret mums, tas ir no mūsu puses. 9:41 Jo ikviens, kas jums dos dzert tasi ūdens manā vārdā, jo jūs piederat Kristum, patiesi es jums saku, viņš nepazaudēs savu atlīdzība. 9:42 Un ikviens, kas apvaino kādu no šiem mazajiem, kas man tic, viņam labāk, ja viņam kaklā piekārtu dzirnakmeni, un viņš tika iemesti jūrā. 9:43 Un, ja tava roka tevi apgrēcina, nocirsti to; labāk tev ieiet uz dzīvi sakropļotu, nekā ar divām rokām, lai ieietu ellē, ugunī kas nekad netiks dzēsts: 9:44 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 9:45 Un, ja tava kāja tevi apgrēcina, nocirsti to; labāk tev ieiet apstāties dzīvē, nekā ar divām kājām tikt iemestam ellē, ugunī kas nekad netiks dzēsts: 9:46 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 9:47 Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to ārā; tas tev ir labāk ieiet Dieva valstībā ar vienu aci, nekā ar divām acīm iemest elles ugunī: 9:48 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 9:49 Jo katrs tiks sālīts ar uguni, un katrs upuris tiks sālītas ar sāli. 9:50 Sāls ir laba, bet, ja sāls ir zaudējusi savu sāļumu, ar ko jūs to darīsit sezonā to? Turiet sevī sāli un esiet mierā viens ar otru.