Atzīmēt
9:1 Un Viņš tiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka daži no tiem ir
kas šeit stāv un nebaudīs nāvi, iekams viņi to neredzēs
Dieva valstība nāk ar spēku.
9:2 Un pēc sešām dienām Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu, Jāni un
uzveda viņus vienus pašus augstā kalnā, un viņš bija
pārveidots viņu priekšā.
9:3 Un viņa drēbes kļuva mirdzošas, baltas kā sniegs; tā kā nav pilnīgāks
uz zemes tās var nobaltināt.
9:4 Un viņiem parādījās Eliass ar Mozu, un viņi runāja
ar Jēzu.
9:5 Un Pēteris atbildēja un sacīja Jēzum: Mācītāj, mums ir labi
šeit: un taisīsim trīs teltis; viens tev un viens priekš
Mozus, un viens Eliasam.
9:6 Jo viņš nezina, ko teikt; jo viņi ļoti baidījās.
9:7 Un bija mākonis, kas viņus apēnoja, un no tā atskanēja balss
mākonis, sacīdams: Šis ir mans mīļais Dēls, klausieties viņu!
9:8 Un pēkšņi viņi, apskatījušies visapkārt, nevienu neredzēja
vairāk, glābiet Jēzu tikai ar sevi.
9:9 Un, kad tie nokāpa no kalna, Viņš pavēlēja tiem
lai nevienam nestāsta, ko viņi ir redzējuši, iekams nav Cilvēka Dēls
augšāmcēlies no mirušajiem.
9:10 Un viņi turēja šo vārdu pie sevis, apšaubīdami viens otru
ko nozīmē augšāmcelšanās no mirušajiem.
9:11 Un tie jautāja Viņam, sacīdami: Kāpēc rakstu mācītāji saka, ka vispirms Elijam?
nāc?
9:12 Viņš atbildēja un tiem sacīja: Patiesi, Ēlijs nāk pirmais un atveseļojas
Visas lietas; un kā rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka viņam jācieš
daudzas lietas, un tos noliek novārtā.
9:13 Bet es jums saku: Elijs patiešām ir atnācis, un viņi to ir darījuši
visu, ko tie uzskaitīja, kā par viņu rakstīts.
9:14 Un Viņš, nonācis pie saviem mācekļiem, redzēja lielu ļaužu pulku ap tiem,
un rakstu mācītāji jautā kopā ar viņiem.
9:15 Un tūdaļ visi ļaudis, viņu redzot, kļuva ļoti satraukušies
pārsteigts un, skrienot viņam klāt, sveicināja viņu.
9:16 Un Viņš jautāja rakstu mācītājiem: Ko jūs tiem jautājat?
9:17 Un viens no ļaužu pulka atbildēja un sacīja: Mācītāj, es atvedu
tu, mans dēls, kam ir mēms gars;
9:18 Un kur vien viņš to ņem, viņš to saplēš, un viņš puto, un
trīc ar zobiem un sastingst, un es runāju ar taviem mācekļiem
lai tie viņu izdzen; un viņi nevarēja.
9:19 Viņš viņam atbildēja un saka: Ak, neticīgā paaudze, cik ilgi es vēl būšu?
ar Tevi? cik ilgi man tevi jācieš? atved viņu pie manis.
9:20 Un tie viņu atveda pie Viņa, un, kad viņš viņu ieraudzīja, tūdaļ
gars viņu sagrauj; un viņš nokrita zemē un iegrima putās.
9:21 Un viņš jautāja savam tēvam: Cik ilgs laiks pagājis, kopš tas viņam ir noticis?
Un viņš sacīja: No bērna.
9:22 Un bieži tas viņu ir iemetis ugunī un ūdenī
iznīcini viņu, bet, ja tu kaut ko vari, apžēlojies par mums un
Palīdzi mums.
9:23 Jēzus viņam sacīja: Ja tu vari ticēt, tad viss ir iespējams
tas, kas tic.
9:24 Un tūdaļ bērna tēvs iesaucās un ar asarām sacīja:
Kungs, es ticu; palīdzi manai neticībai.
9:25 Kad Jēzus redzēja, ka ļaudis saskrien kopā, viņš to norāja
netīrais gars, sacīdams viņam: tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu,
izejiet no viņa un neieejiet vairs viņā.
9:26 Un gars kliedza un saplosīja viņu, un izgāja no viņa, un viņš bija
kā viens miris; tā, ka daudzi sacīja: Viņš ir miris.
9:27 Bet Jēzus paņēma viņu aiz rokas un pacēla; un viņš piecēlās.
9:28 Kad Viņš ienāca mājā, viņa mācekļi viņam atsevišķi jautāja:
Kāpēc mēs nevarējām viņu padzīt?
9:29 Un Viņš tiem sacīja: Šis veids nevar iznākt ne ar ko, kā tikai caur
lūgšana un gavēnis.
9:30 Un viņi aizgāja no turienes un gāja caur Galileju; un viņš to nedarītu
ka jebkuram vīrietim tas būtu jāzina.
9:31 Jo Viņš mācīja savus mācekļus un tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir
nodots cilvēku rokās, un tie viņu nogalinās; un pēc tam
viņš tiek nogalināts, trešajā dienā viņš augšāmcelsies.
9:32 Bet viņi nesaprata šo vārdu un baidījās viņam jautāt.
9:33 Un viņš nonāca Kapernaumā un, būdams mājā, jautāja tiem: Kas ir?
vai jūs savā starpā strīdējāties?
9:34 Bet viņi klusēja, jo ceļā viņi bija strīdējušies
paši, kuriem vajadzētu būt lielākajiem.
9:35 Un viņš apsēdās un pasauca tos divpadsmit un sacīja tiem: Ja kāds
vēlas būt pirmais, tas pats būs pēdējais pār visiem un visu kalps.
9:36 Un viņš paņēma bērnu un nostādīja to viņu vidū, un kad viņam tas bija
paņēmis viņu rokās, viņš tiem sacīja:
9:37 Kas uzņem vienu no šādiem bērniem manā vārdā, tas uzņem mani.
un kas mani uzņem, tas neuzņem mani, bet to, kas mani sūtījis.
9:38 Un Jānis viņam atbildēja, sacīdams: Mācītāj, mēs redzējām kādu ļaunos garus izdzenam iekšā
tavs vārds, un viņš mums neseko, un mēs viņam aizliedzām, jo viņš
neseko mums.
9:39 Bet Jēzus sacīja: Neliedz viņam, jo nav neviena, kas darītu a
brīnums manā vārdā, kas var viegli runāt ļaunu par mani.
9:40 Jo kas nav pret mums, tas ir no mūsu puses.
9:41 Jo ikviens, kas jums dos dzert tasi ūdens manā vārdā, jo
jūs piederat Kristum, patiesi es jums saku, viņš nepazaudēs savu
atlīdzība.
9:42 Un ikviens, kas apvaino kādu no šiem mazajiem, kas man tic,
viņam labāk, ja viņam kaklā piekārtu dzirnakmeni, un viņš
tika iemesti jūrā.
9:43 Un, ja tava roka tevi apgrēcina, nocirsti to; labāk tev ieiet
uz dzīvi sakropļotu, nekā ar divām rokām, lai ieietu ellē, ugunī
kas nekad netiks dzēsts:
9:44 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.
9:45 Un, ja tava kāja tevi apgrēcina, nocirsti to; labāk tev ieiet
apstāties dzīvē, nekā ar divām kājām tikt iemestam ellē, ugunī
kas nekad netiks dzēsts:
9:46 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.
9:47 Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to ārā; tas tev ir labāk
ieiet Dieva valstībā ar vienu aci, nekā ar divām acīm
iemest elles ugunī:
9:48 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.
9:49 Jo katrs tiks sālīts ar uguni, un katrs upuris tiks
sālītas ar sāli.
9:50 Sāls ir laba, bet, ja sāls ir zaudējusi savu sāļumu, ar ko jūs to darīsit
sezonā to? Turiet sevī sāli un esiet mierā viens ar otru.