Lūks 22:1 Tagad tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Pasā svētki. 22:2 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā viņu nogalināt; priekš viņi baidījās no cilvēkiem. 22:3 Tad sātans iegāja Jūdā, vārdā Iskariots, kas pieder pie tiem divpadsmit. 22:4 Un viņš aizgāja un runāja ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā viņš varētu Viņu viņiem nodot. 22:5 Un viņi priecājās un noslēdza derību dot viņam naudu. 22:6 Un viņš apsolīja un meklēja izdevību tiem nodot Viņu daudzuma trūkums. 22:7 Tad pienāca neraudzētās maizes diena, kad Pasā bija jānokauj. 22:8 Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Pashas svētkus varam ēst. 22:9 Un tie viņam sacīja: Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam? 22:10 Un Viņš tiem sacīja: Lūk, kad jūs ieiesit pilsētā, tur vai tev pretī nāks vīrs, kas nes ūdens krūku; seko viņam iekšā mājā, kurā viņš ienāk. 22:11 Un sakiet nama kungam: Skolotājs saka tu, kur ir viesu istaba, kur es ēdīšu Lieldienu kopā ar savu mācekļi? 22:12 Un viņš jums parādīs lielu, iekārtotu augšistabu; tur sagatavojiet. 22:13 Un viņi gāja un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un viņi gatavojās Pasā svētki. 22:14 Un kad pienāca stunda, Viņš apsēdās un divpadsmit apustuļi ar viņu. 22:15 Un Viņš tiem sacīja: Es ļoti vēlējos ēst šo Pasā ar tevi, pirms es ciešu: 22:16 Jo es jums saku: es no tā vairs neēdīšu, kamēr tas nenotiks piepildījās Dieva valstībā. 22:17 Un viņš paņēma biķeri, pateicās un sacīja: Ņem šo un sadali! savā starpā: 22:18 Jo es jums saku: es nedzeršu no vīna koka augļiem, līdz nāks Dieva valstība. 22:19 Un viņš paņēma maizi, pateicās, lauza un deva tiem, sacīdams: Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; dariet to piemiņai no manis. 22:20 Tāpat arī biķeris pēc vakariņām, sacīdams: Šis biķeris ir jauns testaments manās asinīs, kas par jums tiek izliets. 22:21 Bet, lūk, tā roka, kas mani nodod, ir ar mani uz galda. 22:22 Un patiesi Cilvēka Dēls aiziet, kā bija nolemts, bet bēdas tam cilvēks, kurš viņu nodod! 22:23 Un viņi sāka savā starpā jautāt, kurš no viņiem tas ir vajadzētu darīt šo lietu. 22:24 Un starp viņiem bija arī strīds, kuram no viņiem vajadzētu būt veidoja vislielāko. 22:25 Un Viņš tiem sacīja: pagānu ķēniņi valda pāri viņiem; un tos, kas pār viņiem izmanto varu, sauc par labvēļiem. 22:26 Bet jums nebūs tā būt, bet kas starp jums ir lielākais, tas lai ir kā! jaunākais; un tas, kas ir galvenais, kā tas, kas kalpo. 22:27 Jo kas ir lielāks, tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? ir vai ne tas, kas sēž pie gaļas? bet es esmu starp jums kā tas, kas kalpo. 22:28 Jūs esat tie, kas pastāvēja ar mani manos kārdināšanā. 22:29 Un es jums iecēlu valstību, kā mans Tēvs man ir noteicis; 22:30 Lai jūs varētu ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt troņos tiesājot divpadsmit Izraēla ciltis. 22:31 Un Tas Kungs sacīja: Sīmani, Sīmani, redzi, sātans ir vēlējies tevi iegūt lai viņš varētu jūs izsijāt kā kviešus: 22:32 Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nezustu, un kad tu esi atgriezies, stiprini savus brāļus. 22:33 Un viņš viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi, abi ieiet cietumā un līdz nāvei. 22:34 Un viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, gailis šodien nedziedās. pirms tam tev būs trīs reizes noliegt, ka tu mani pazīsti. 22:35 Un Viņš tiem sacīja: Kad es jūs sūtīju bez maka un čemodāna, un kurpes, vai tev kaut kā pietrūka? Un viņi sacīja: Nekas. 22:36 Tad Viņš tiem sacīja: Bet tagad, kam ir maka, lai tas ņem to! un tāpat viņa skapītis; un kam nav zobena, tas lai pārdod savu apģērbu un iegādājieties vienu. 22:37 Jo es jums saku, ka tam, kas rakstīts, vēl ir jānotiek manī, un viņš tika pieskaitīts pie pārkāpējiem attiecībā uz mani ir beigas. 22:38 Un viņi sacīja: "Kungs, lūk, šeit ir divi zobeni." Un viņš tiem sacīja: Pietiek. 22:39 Un viņš izgāja un devās, kā bija ierasts, uz Eļļas kalnu; un Viņam sekoja arī mācekļi. 22:40 Un, kad Viņš bija tajā vietā, Viņš tiem sacīja: Lūdziet, lai jūs neieiet! kārdinājumā. 22:41 Un Viņš atkāpās no tiem apmēram ar akmeni un metās ceļos, un lūdzās, 22:42 Sacīdams: Tēvs, ja tu gribi, atņem man šo biķeri! tomēr lai notiek ne mans, bet Tavs prāts. 22:43 Un viņam parādījās eņģelis no debesīm, stiprinādams viņu. 22:44 Un, būdams agonijā, viņš lūdza vēl dedzīgāk, un viņa sviedri bija līdzīgi bija lielas asins lāses, kas nokrita zemē. 22:45 Un, kad Viņš piecēlās no lūgšanas un nonāca pie saviem mācekļiem, viņš atrada viņi guļ aiz bēdām, 22:46 Un sacīja viņiem: Kāpēc jūs guļat? celieties un lūdzieties, lai jūs neieietu kārdinājums. 22:47 Un viņam vēl runājot, lūk, ļaužu pulks un tas, kas tika aicināts Jūda, viens no divpadsmit, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum noskūpsti viņu. 22:48 Bet Jēzus viņam sacīja: Jūda, tu nodod Cilvēka Dēlu ar skūpsts? 22:49 Kad tie, kas bija ap viņu, redzēja, kas sekos, viņi sacīja Kungs, vai sitīsim viņu ar zobenu? 22:50 Un viens no tiem sita augstā priestera kalpu un nocirta viņam labā auss. 22:51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Pacietiet līdz šim! Un viņš pieskārās savai ausij, un viņu dziedināja. 22:52 Tad Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un tempļa priekšniekiem, un vecākie, kas bija pie viņa nākuši, izejiet kā pret zagli, ar zobeniem un stabiņiem? 22:53 Kad es ik dienas biju kopā ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pret mani, bet šī ir tava stunda un tumsības vara. 22:54 Tad tie satvēra viņu, veda viņu un ieveda augstā priesterī māja. Un Pēteris sekoja no tālienes. 22:55 Kad viņi bija iekūruši uguni zāles vidū un tika nolikti kopā Pēteris apsēdās viņu vidū. 22:56 Bet kāda kalpone viņu skatījās, kā viņš sēdēja pie uguns un nopietni paskatījās uz viņu un sacīja: Arī šis bija ar viņu. 22:57 Un viņš to noliedza, sacīdams: Sieviet, es viņu nepazīstu. 22:58 Un pēc neilga laika cits viņu ieraudzīja un sacīja: Arī tu esi viņiem. Un Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu. 22:59 Un apmēram stundu pēc otras pārliecinoši apstiprināja: sacīdams: Patiesi, arī šis bija ar viņu, jo viņš ir galilejietis. 22:60 Un Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu saki. Un uzreiz, kamēr viņš vēl runāja, gailis nodziedāja. 22:61 Un Tas Kungs pagriezās un skatījās uz Pēteri. Un Pēteris atcerējās Tā Kunga vārds, kā Viņš viņam bija sacījis: Tu pirms gailis dzied! trīsreiz man liegs. 22:62 Un Pēteris izgāja un rūgti raudāja. 22:63 Un vīri, kas turēja Jēzu, izsmēja Viņu un sita Viņu. 22:64 Un, aizsēja viņam acis, tie sita viņam pa seju un jautāja viņam, sacīdams: Pravieto, kas ir tas, kas tevi sita? 22:65 Un daudzas citas lietas viņi zaimojoši runāja pret viņu. 22:66 Un, tiklīdz uznāca diena, tautas vecākie un priekšnieks priesteri un rakstu mācītāji sanāca kopā un ieveda viņu savā padomē, sakot, 22:67 Vai tu esi Kristus? Pastāsti mums. Un viņš tiem sacīja: Ja es jums saku, tad jūs neticēs: 22:68 Un, ja arī es jums jautāšu, jūs man neatbildēsit un neatlaidīsit. 22:69 Turpmāk Cilvēka Dēls sēdēs pie varas labās rokas Dievs. 22:70 Tad viņi visi sacīja: Vai tad tu esi Dieva Dēls? Un viņš tiem sacīja: Jūs sakāt, ka es esmu. 22:71 Un viņi sacīja: Ko mums vēl vajag liecināt? jo mums pašiem ir dzirdējis par savu muti.