Lūks
22:1 Tagad tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par
Pasā svētki.
22:2 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā viņu nogalināt; priekš
viņi baidījās no cilvēkiem.
22:3 Tad sātans iegāja Jūdā, vārdā Iskariots, kas pieder pie tiem
divpadsmit.
22:4 Un viņš aizgāja un runāja ar augstajiem priesteriem un virsniekiem,
kā viņš varētu Viņu viņiem nodot.
22:5 Un viņi priecājās un noslēdza derību dot viņam naudu.
22:6 Un viņš apsolīja un meklēja izdevību tiem nodot Viņu
daudzuma trūkums.
22:7 Tad pienāca neraudzētās maizes diena, kad Pasā bija jānokauj.
22:8 Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Pashas svētkus
varam ēst.
22:9 Un tie viņam sacīja: Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam?
22:10 Un Viņš tiem sacīja: Lūk, kad jūs ieiesit pilsētā, tur
vai tev pretī nāks vīrs, kas nes ūdens krūku; seko viņam iekšā
mājā, kurā viņš ienāk.
22:11 Un sakiet nama kungam: Skolotājs saka
tu, kur ir viesu istaba, kur es ēdīšu Lieldienu kopā ar savu
mācekļi?
22:12 Un viņš jums parādīs lielu, iekārtotu augšistabu; tur sagatavojiet.
22:13 Un viņi gāja un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un viņi gatavojās
Pasā svētki.
22:14 Un kad pienāca stunda, Viņš apsēdās un divpadsmit apustuļi ar
viņu.
22:15 Un Viņš tiem sacīja: Es ļoti vēlējos ēst šo Pasā
ar tevi, pirms es ciešu:
22:16 Jo es jums saku: es no tā vairs neēdīšu, kamēr tas nenotiks
piepildījās Dieva valstībā.
22:17 Un viņš paņēma biķeri, pateicās un sacīja: Ņem šo un sadali!
savā starpā:
22:18 Jo es jums saku: es nedzeršu no vīna koka augļiem, līdz
nāks Dieva valstība.
22:19 Un viņš paņēma maizi, pateicās, lauza un deva tiem,
sacīdams: Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; dariet to piemiņai
no manis.
22:20 Tāpat arī biķeris pēc vakariņām, sacīdams: Šis biķeris ir jauns
testaments manās asinīs, kas par jums tiek izliets.
22:21 Bet, lūk, tā roka, kas mani nodod, ir ar mani uz galda.
22:22 Un patiesi Cilvēka Dēls aiziet, kā bija nolemts, bet bēdas tam
cilvēks, kurš viņu nodod!
22:23 Un viņi sāka savā starpā jautāt, kurš no viņiem tas ir
vajadzētu darīt šo lietu.
22:24 Un starp viņiem bija arī strīds, kuram no viņiem vajadzētu būt
veidoja vislielāko.
22:25 Un Viņš tiem sacīja: pagānu ķēniņi valda pāri
viņiem; un tos, kas pār viņiem izmanto varu, sauc par labvēļiem.
22:26 Bet jums nebūs tā būt, bet kas starp jums ir lielākais, tas lai ir kā!
jaunākais; un tas, kas ir galvenais, kā tas, kas kalpo.
22:27 Jo kas ir lielāks, tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? ir
vai ne tas, kas sēž pie gaļas? bet es esmu starp jums kā tas, kas kalpo.
22:28 Jūs esat tie, kas pastāvēja ar mani manos kārdināšanā.
22:29 Un es jums iecēlu valstību, kā mans Tēvs man ir noteicis;
22:30 Lai jūs varētu ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt troņos
tiesājot divpadsmit Izraēla ciltis.
22:31 Un Tas Kungs sacīja: Sīmani, Sīmani, redzi, sātans ir vēlējies tevi iegūt
lai viņš varētu jūs izsijāt kā kviešus:
22:32 Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nezustu, un kad tu esi
atgriezies, stiprini savus brāļus.
22:33 Un viņš viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi, abi ieiet
cietumā un līdz nāvei.
22:34 Un viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, gailis šodien nedziedās.
pirms tam tev būs trīs reizes noliegt, ka tu mani pazīsti.
22:35 Un Viņš tiem sacīja: Kad es jūs sūtīju bez maka un čemodāna, un
kurpes, vai tev kaut kā pietrūka? Un viņi sacīja: Nekas.
22:36 Tad Viņš tiem sacīja: Bet tagad, kam ir maka, lai tas ņem to!
un tāpat viņa skapītis; un kam nav zobena, tas lai pārdod savu
apģērbu un iegādājieties vienu.
22:37 Jo es jums saku, ka tam, kas rakstīts, vēl ir jānotiek
manī, un viņš tika pieskaitīts pie pārkāpējiem
attiecībā uz mani ir beigas.
22:38 Un viņi sacīja: "Kungs, lūk, šeit ir divi zobeni." Un viņš tiem sacīja:
Pietiek.
22:39 Un viņš izgāja un devās, kā bija ierasts, uz Eļļas kalnu; un
Viņam sekoja arī mācekļi.
22:40 Un, kad Viņš bija tajā vietā, Viņš tiem sacīja: Lūdziet, lai jūs neieiet!
kārdinājumā.
22:41 Un Viņš atkāpās no tiem apmēram ar akmeni un metās ceļos,
un lūdzās,
22:42 Sacīdams: Tēvs, ja tu gribi, atņem man šo biķeri!
tomēr lai notiek ne mans, bet Tavs prāts.
22:43 Un viņam parādījās eņģelis no debesīm, stiprinādams viņu.
22:44 Un, būdams agonijā, viņš lūdza vēl dedzīgāk, un viņa sviedri bija līdzīgi
bija lielas asins lāses, kas nokrita zemē.
22:45 Un, kad Viņš piecēlās no lūgšanas un nonāca pie saviem mācekļiem, viņš atrada
viņi guļ aiz bēdām,
22:46 Un sacīja viņiem: Kāpēc jūs guļat? celieties un lūdzieties, lai jūs neieietu
kārdinājums.
22:47 Un viņam vēl runājot, lūk, ļaužu pulks un tas, kas tika aicināts
Jūda, viens no divpadsmit, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum
noskūpsti viņu.
22:48 Bet Jēzus viņam sacīja: Jūda, tu nodod Cilvēka Dēlu ar
skūpsts?
22:49 Kad tie, kas bija ap viņu, redzēja, kas sekos, viņi sacīja
Kungs, vai sitīsim viņu ar zobenu?
22:50 Un viens no tiem sita augstā priestera kalpu un nocirta viņam
labā auss.
22:51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Pacietiet līdz šim! Un viņš pieskārās savai ausij,
un viņu dziedināja.
22:52 Tad Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un tempļa priekšniekiem, un
vecākie, kas bija pie viņa nākuši, izejiet kā pret zagli,
ar zobeniem un stabiņiem?
22:53 Kad es ik dienas biju kopā ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas
pret mani, bet šī ir tava stunda un tumsības vara.
22:54 Tad tie satvēra viņu, veda viņu un ieveda augstā priesterī
māja. Un Pēteris sekoja no tālienes.
22:55 Kad viņi bija iekūruši uguni zāles vidū un tika nolikti
kopā Pēteris apsēdās viņu vidū.
22:56 Bet kāda kalpone viņu skatījās, kā viņš sēdēja pie uguns un nopietni
paskatījās uz viņu un sacīja: Arī šis bija ar viņu.
22:57 Un viņš to noliedza, sacīdams: Sieviet, es viņu nepazīstu.
22:58 Un pēc neilga laika cits viņu ieraudzīja un sacīja: Arī tu esi
viņiem. Un Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.
22:59 Un apmēram stundu pēc otras pārliecinoši apstiprināja:
sacīdams: Patiesi, arī šis bija ar viņu, jo viņš ir galilejietis.
22:60 Un Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu saki. Un uzreiz, kamēr
viņš vēl runāja, gailis nodziedāja.
22:61 Un Tas Kungs pagriezās un skatījās uz Pēteri. Un Pēteris atcerējās
Tā Kunga vārds, kā Viņš viņam bija sacījis: Tu pirms gailis dzied!
trīsreiz man liegs.
22:62 Un Pēteris izgāja un rūgti raudāja.
22:63 Un vīri, kas turēja Jēzu, izsmēja Viņu un sita Viņu.
22:64 Un, aizsēja viņam acis, tie sita viņam pa seju un
jautāja viņam, sacīdams: Pravieto, kas ir tas, kas tevi sita?
22:65 Un daudzas citas lietas viņi zaimojoši runāja pret viņu.
22:66 Un, tiklīdz uznāca diena, tautas vecākie un priekšnieks
priesteri un rakstu mācītāji sanāca kopā un ieveda viņu savā padomē,
sakot,
22:67 Vai tu esi Kristus? Pastāsti mums. Un viņš tiem sacīja: Ja es jums saku, tad jūs
neticēs:
22:68 Un, ja arī es jums jautāšu, jūs man neatbildēsit un neatlaidīsit.
22:69 Turpmāk Cilvēka Dēls sēdēs pie varas labās rokas
Dievs.
22:70 Tad viņi visi sacīja: Vai tad tu esi Dieva Dēls? Un viņš tiem sacīja:
Jūs sakāt, ka es esmu.
22:71 Un viņi sacīja: Ko mums vēl vajag liecināt? jo mums pašiem ir
dzirdējis par savu muti.