Lūks
6:1 Un notika otrajā sabatā pēc pirmā, ka viņš aizgāja
cauri kukurūzas laukiem; un viņa mācekļi plūca vārpas, un
ēda, berzējot tos rokās.
6:2 Un daži no farizejiem tiem sacīja: Kāpēc jūs darāt to, kas nav?
vai drīkst darīt sabata dienās?
6:3 Un Jēzus viņiem atbildēja un sacīja: Vai jūs neesat tik daudz lasījuši, kā tas ir?
Dāvids to darīja, kad pats bija izsalcis, un tie, kas bija ar viņu;
6:4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ņēma un ēda redzamās maizes,
un deva arī tiem, kas bija ar viņu; kuru ēst nav atļauts
bet priesteriem vien?
6:5 Un Viņš tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir Kungs arī pār sabatu.
6:6 Un notika arī citā sabatā, ka viņš iegāja
sinagogā un mācīja. Un tur bija kāds vīrs, kura labā roka bija nokaltusi.
6:7 Un rakstu mācītāji un farizeji vēroja viņu, vai viņš dziedinās uz tā
sabata diena; lai viņi varētu atrast viņam apsūdzību.
6:8 Bet Viņš zināja viņu domas un sacīja cilvēkam, kas bija nokaltis
roku, celies un stājies vidū. Un viņš piecēlās un nostājās
tālāk.
6:9 Tad Jēzus sacīja viņiem: Es jums jautāšu vienu lietu; Vai tas ir likumīgi uz
sabata dienas darīt labu vai darīt ļaunu? glābt dzīvību vai iznīcināt?
6:10 Un Viņš, palūkojies uz tiem visiem, sacīja cilvēkam: Stiepies!
izstiep savu roku. Un viņš to darīja, un viņa roka tapa vesela
cits.
6:11 Un viņi bija neprāta pilni; un komunicēja viens ar otru ko
viņi varētu darīt Jēzum.
6:12 Un notika tajās dienās, ka viņš izgāja kalnā, lai
lūdzieties, un turpināja visu nakti lūgšanā Dievam.
6:13 Un, kad uznāca diena, Viņš piesauca savus mācekļus un no tiem viņš
izredzēja divpadsmit, kurus viņš arī nosauca par apustuļiem;
6:14 Sīmanis (kuru viņš arī nosauca par Pēteri) un viņa brālis Andrejs, Jēkabs un
Jānis, Filips un Bartolomejs,
6:15 Matejs un Toms, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis, ko sauc par zelotiem,
6:16 Un Jūdu, Jēkaba brāli, un Jūdu Iskariotu, kas arī bija
nodevējs.
6:17 Un Viņš nonāca ar tiem un nostājās klajumā un viņu pulkā
viņa mācekļi un liels ļaužu pulks no visas Jūdejas un
Jeruzālemē un no Tiras un Sidonas jūras krasta, kas ieradās dzirdēt
viņu un lai tiktu dziedināti no viņu slimībām;
6:18 Un tie, kas bija nešķīsto garu nomocīti, un tie kļuva veseli.
6:19 Un viss ļaužu pulks meklēja Viņu pieskarties, jo tur izpaudās tikums
un dziedināja viņus visus.
6:20 Un Viņš pacēla acis uz saviem mācekļiem un sacīja: Esiet svētīti!
nabagi: jo tava ir Dieva valstība.
6:21 Svētīgi jūs, kas tagad esat izsalkuši, jo jūs tiksiet paēduši. Svētīgi jūs esat
kas tagad raud, jo jūs smiesieties.
6:22 Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs ienīdīs un šķirsies
tevi no viņu pulka, un tevi pārmetīs un izmetīs tavu vārdu
kā ļaunums Cilvēka Dēla dēļ.
6:23 Priecājieties tajā dienā un lēkājiet no prieka, jo, lūk, jūsu alga ir
vareni debesīs, jo tāpat viņu tēvi darīja ar viņiem
pravieši.
6:24 Bet bēdas jums, bagātie! jo jūs esat saņēmuši savu mierinājumu.
6:25 Bēdas jums, kas esat paēduši! jo jūs būsiet izsalkuši. Bēdas jums, kas smejas
tagad! jo jūs bēdāsit un raudāt.
6:26 Bēdas jums, kad visi par jums runās labu! jo tā darīja viņu
tēvi viltus praviešiem.
6:27 Bet es saku jums, kas dzirdat: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas
ienīstu tevi,
6:28 Svētī tos, kas tevi nolād, un lūdz par tiem, kas tevi nomāc.
6:29 Un tam, kas sit pa vienu vaigu, piedāvā arī otru;
un tas, kas novelk tavu apmetni, neliedz arī tavu mēteli.
6:30 Dod katram, kas no tevis lūdz; un no tā, kas atņem tavu
preces viņiem vairs nejautā.
6:31 Un kā jūs vēlaties, lai cilvēki jums dara, tā dariet arī jūs viņiem.
6:32 Jo, ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds paldies jums? arī grēciniekiem
mīli tos, kas viņus mīl.
6:33 Un, ja jūs darāt labu tiem, kas jums labu dara, kāds paldies jums? priekš
grēcinieki arī dara to pašu.
6:34 Un, ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat saņemt, kāds jums paldies?
jo grēcinieki arī aizdod grēciniekiem, lai tikpat daudz saņemtu.
6:35 Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, ne uz ko necerot
atkal; un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet bērni
Visaugstākais, jo viņš ir laipns pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.
6:36 Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs.
6:37 Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti; nenosodiet, un jūs netiksiet
nosodīti: piedodiet, tad jums tiks piedots.
6:38 Dodiet, tad jums tiks dots; labs pasākums, nospiests, un
Sakratīti un pārskrējuši cilvēki iedos jūsu klēpī. Priekš
ar tādu pašu mēru, ar kādu jūs mērojat, jums tiks atmērīts
atkal.
6:39 Un Viņš runāja tiem līdzību: Vai akls var vadīt aklo? būs
viņi abi neiekrīt grāvī?
6:40 Māceklis nav augstāks par savu kungu, bet katrs, kas ir pilnīgs
būs kā viņa saimnieks.
6:41 Un kāpēc tu redzi traipu sava brāļa acī, bet
vai neredzi staru, kas ir tavā acī?
6:42 Vai nu kā tu vari teikt savam brālim: brāli, ļauj man izvilkt
kad tu pats neredzi baļķi, kas ir tavā acī
ir tavā acī? Tu liekuli, izmet vispirms baļķi no tā
tavu aci, un tad tu skaidri redzēsi, lai izvilktu to nieciņu
ir tava brāļa acīs.
6:43 Jo labs koks nenes bojātus augļus; ne arī korumpē
koks nes labus augļus.
6:44 Jo katrs koks ir pazīstams no viņa paša augļiem. Jo no ērkšķiem cilvēki to nedara
vāc vīģes, ne no bremžu krūmiem vāc vīnogas.
6:45 Labs cilvēks no savas sirds labās bagātības to izceļ
kas ir labs; un ļauns cilvēks no savas sirds ļaunā dārguma
iznes ļauno, jo no sirds pārpilnības viņam pieder
mute runā.
6:46 Un kāpēc jūs mani saucat: Kungs, Kungs, un nedariet to, ko es saku?
6:47 Ikvienu, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus un dara tos, es gribu
parādiet, kam viņš ir līdzīgs:
6:48 Viņš ir kā cilvēks, kas uzcēla māju, raka dziļi un uzlika
pamats uz klints: un kad plūdi cēlās, strauts sita
dedzīgi pret šo namu un nevarēja to satricināt, jo tas tika dibināts
uz klints.
6:49 Bet kas dzird un nedara, tas ir kā cilvēks, kas bez a
pamats uzcēla māju uz zemes; pret kuru straume darīja
spēcīgi sita, un tūdaļ nokrita; un tās mājas drupas bija
lieliski.