Lūks 6:1 Un notika otrajā sabatā pēc pirmā, ka viņš aizgāja cauri kukurūzas laukiem; un viņa mācekļi plūca vārpas, un ēda, berzējot tos rokās. 6:2 Un daži no farizejiem tiem sacīja: Kāpēc jūs darāt to, kas nav? vai drīkst darīt sabata dienās? 6:3 Un Jēzus viņiem atbildēja un sacīja: Vai jūs neesat tik daudz lasījuši, kā tas ir? Dāvids to darīja, kad pats bija izsalcis, un tie, kas bija ar viņu; 6:4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ņēma un ēda redzamās maizes, un deva arī tiem, kas bija ar viņu; kuru ēst nav atļauts bet priesteriem vien? 6:5 Un Viņš tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir Kungs arī pār sabatu. 6:6 Un notika arī citā sabatā, ka viņš iegāja sinagogā un mācīja. Un tur bija kāds vīrs, kura labā roka bija nokaltusi. 6:7 Un rakstu mācītāji un farizeji vēroja viņu, vai viņš dziedinās uz tā sabata diena; lai viņi varētu atrast viņam apsūdzību. 6:8 Bet Viņš zināja viņu domas un sacīja cilvēkam, kas bija nokaltis roku, celies un stājies vidū. Un viņš piecēlās un nostājās tālāk. 6:9 Tad Jēzus sacīja viņiem: Es jums jautāšu vienu lietu; Vai tas ir likumīgi uz sabata dienas darīt labu vai darīt ļaunu? glābt dzīvību vai iznīcināt? 6:10 Un Viņš, palūkojies uz tiem visiem, sacīja cilvēkam: Stiepies! izstiep savu roku. Un viņš to darīja, un viņa roka tapa vesela cits. 6:11 Un viņi bija neprāta pilni; un komunicēja viens ar otru ko viņi varētu darīt Jēzum. 6:12 Un notika tajās dienās, ka viņš izgāja kalnā, lai lūdzieties, un turpināja visu nakti lūgšanā Dievam. 6:13 Un, kad uznāca diena, Viņš piesauca savus mācekļus un no tiem viņš izredzēja divpadsmit, kurus viņš arī nosauca par apustuļiem; 6:14 Sīmanis (kuru viņš arī nosauca par Pēteri) un viņa brālis Andrejs, Jēkabs un Jānis, Filips un Bartolomejs, 6:15 Matejs un Toms, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis, ko sauc par zelotiem, 6:16 Un Jūdu, Jēkaba brāli, un Jūdu Iskariotu, kas arī bija nodevējs. 6:17 Un Viņš nonāca ar tiem un nostājās klajumā un viņu pulkā viņa mācekļi un liels ļaužu pulks no visas Jūdejas un Jeruzālemē un no Tiras un Sidonas jūras krasta, kas ieradās dzirdēt viņu un lai tiktu dziedināti no viņu slimībām; 6:18 Un tie, kas bija nešķīsto garu nomocīti, un tie kļuva veseli. 6:19 Un viss ļaužu pulks meklēja Viņu pieskarties, jo tur izpaudās tikums un dziedināja viņus visus. 6:20 Un Viņš pacēla acis uz saviem mācekļiem un sacīja: Esiet svētīti! nabagi: jo tava ir Dieva valstība. 6:21 Svētīgi jūs, kas tagad esat izsalkuši, jo jūs tiksiet paēduši. Svētīgi jūs esat kas tagad raud, jo jūs smiesieties. 6:22 Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs ienīdīs un šķirsies tevi no viņu pulka, un tevi pārmetīs un izmetīs tavu vārdu kā ļaunums Cilvēka Dēla dēļ. 6:23 Priecājieties tajā dienā un lēkājiet no prieka, jo, lūk, jūsu alga ir vareni debesīs, jo tāpat viņu tēvi darīja ar viņiem pravieši. 6:24 Bet bēdas jums, bagātie! jo jūs esat saņēmuši savu mierinājumu. 6:25 Bēdas jums, kas esat paēduši! jo jūs būsiet izsalkuši. Bēdas jums, kas smejas tagad! jo jūs bēdāsit un raudāt. 6:26 Bēdas jums, kad visi par jums runās labu! jo tā darīja viņu tēvi viltus praviešiem. 6:27 Bet es saku jums, kas dzirdat: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas ienīstu tevi, 6:28 Svētī tos, kas tevi nolād, un lūdz par tiem, kas tevi nomāc. 6:29 Un tam, kas sit pa vienu vaigu, piedāvā arī otru; un tas, kas novelk tavu apmetni, neliedz arī tavu mēteli. 6:30 Dod katram, kas no tevis lūdz; un no tā, kas atņem tavu preces viņiem vairs nejautā. 6:31 Un kā jūs vēlaties, lai cilvēki jums dara, tā dariet arī jūs viņiem. 6:32 Jo, ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds paldies jums? arī grēciniekiem mīli tos, kas viņus mīl. 6:33 Un, ja jūs darāt labu tiem, kas jums labu dara, kāds paldies jums? priekš grēcinieki arī dara to pašu. 6:34 Un, ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat saņemt, kāds jums paldies? jo grēcinieki arī aizdod grēciniekiem, lai tikpat daudz saņemtu. 6:35 Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, ne uz ko necerot atkal; un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet bērni Visaugstākais, jo viņš ir laipns pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. 6:36 Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs. 6:37 Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti; nenosodiet, un jūs netiksiet nosodīti: piedodiet, tad jums tiks piedots. 6:38 Dodiet, tad jums tiks dots; labs pasākums, nospiests, un Sakratīti un pārskrējuši cilvēki iedos jūsu klēpī. Priekš ar tādu pašu mēru, ar kādu jūs mērojat, jums tiks atmērīts atkal. 6:39 Un Viņš runāja tiem līdzību: Vai akls var vadīt aklo? būs viņi abi neiekrīt grāvī? 6:40 Māceklis nav augstāks par savu kungu, bet katrs, kas ir pilnīgs būs kā viņa saimnieks. 6:41 Un kāpēc tu redzi traipu sava brāļa acī, bet vai neredzi staru, kas ir tavā acī? 6:42 Vai nu kā tu vari teikt savam brālim: brāli, ļauj man izvilkt kad tu pats neredzi baļķi, kas ir tavā acī ir tavā acī? Tu liekuli, izmet vispirms baļķi no tā tavu aci, un tad tu skaidri redzēsi, lai izvilktu to nieciņu ir tava brāļa acīs. 6:43 Jo labs koks nenes bojātus augļus; ne arī korumpē koks nes labus augļus. 6:44 Jo katrs koks ir pazīstams no viņa paša augļiem. Jo no ērkšķiem cilvēki to nedara vāc vīģes, ne no bremžu krūmiem vāc vīnogas. 6:45 Labs cilvēks no savas sirds labās bagātības to izceļ kas ir labs; un ļauns cilvēks no savas sirds ļaunā dārguma iznes ļauno, jo no sirds pārpilnības viņam pieder mute runā. 6:46 Un kāpēc jūs mani saucat: Kungs, Kungs, un nedariet to, ko es saku? 6:47 Ikvienu, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus un dara tos, es gribu parādiet, kam viņš ir līdzīgs: 6:48 Viņš ir kā cilvēks, kas uzcēla māju, raka dziļi un uzlika pamats uz klints: un kad plūdi cēlās, strauts sita dedzīgi pret šo namu un nevarēja to satricināt, jo tas tika dibināts uz klints. 6:49 Bet kas dzird un nedara, tas ir kā cilvēks, kas bez a pamats uzcēla māju uz zemes; pret kuru straume darīja spēcīgi sita, un tūdaļ nokrita; un tās mājas drupas bija lieliski.