Leviticus 6:1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 6:2 Ja kāda dvēsele grēko un pārkāpj To Kungu un melo Viņam kaimiņš tajā, kas viņam tika nodots paturēšanai, vai sadraudzībā, vai lietā, kas atņemta ar vardarbību vai pievīlusi savu tuvāko; 6:3 Vai arī atraduši pazudušo un melo par to un zvēr nepatiesi; jebkurā no tā visa, ko cilvēks dara, grēkojot: 6:4 Tad būs, jo viņš ir grēkojis un vainīgs atjauno to, ko viņš vardarbīgi atņēma, vai to, kas viņam ir ar viltu iegūts, vai tas, kas viņam tika nodots paturēšanai, vai pazudis lieta, ko viņš atrada, 6:5 Vai viss, par ko viņš ir nepatiesi zvērējis; viņš to pat atjaunos principā un pievieno tai vēl piekto daļu un piešķir tam, kam tas vajadzīgs, viņa vainas upura dienā. 6:6 Un viņš nesīs Tam Kungam savu nozieguma upuri, aunu ārā par vainu no ganāmpulka, tāpat kā tavu vērtējumu, par nozieguma upuri, priesterim: 6:7 Un priesteris lai izdara par viņu salīdzināšanu Tā Kunga priekšā viņam tiks piedots viss, ko viņš ir darījis pārkāpjot tajā. 6:8 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 6:9 Pavēli Āronam un viņa dēliem, sacīdams: Šis ir sadedzināto likums upuris: tas ir dedzināmais upuris, jo tas ir dedzināmais upuris altāris visu nakti līdz rītam, un altāra uguns būs deg tajā. 6:10 Un priesteris lai uzvelk savas lina drēbes un lina bikses lai viņš uzvelk savu miesu un uzņem pelnus, kas ir ugunī apēd ar dedzināmo upuri uz altāra, un viņš tos noliek pie altāra. 6:11 Un viņam būs novilkt savas drēbes un ietērpt citas drēbes un nēsāt pelni ārpus nometnes uz tīru vietu. 6:12 Un uguns uz altāra tajā degs; to nedrīkst likt un priesteris lai katru rītu uz tā sadedzinātu malku un liktu dedzināmais upuris; un viņš sadedzinās uz tās taukus miera ziedojumi. 6:13 Uguns vienmēr degs uz altāra; tas nekad neizdzisīs. 6:14 Un šis ir ēdiena upura likums: Ārona dēli lai upurē to Tā Kunga priekšā, altāra priekšā. 6:15 Un viņš ņem no tās savu sauju no gaļas upura miltiem, un no tās eļļas un visiem vīrakiem, kas ir uz gaļas upuri un sadedziniet to uz altāra par saldu smaržu tā piemiņai Tam Kungam. 6:16 Un pārējo Ārons un viņa dēli lai ēdīs ar neraudzētu maizi lai ēd svētajā vietā; tiesā Sapulces telts viņiem to būs ēst. 6:17 To nedrīkst cept ar raugu. Es esmu to viņiem devis par viņu daļa no maniem ziedojumiem ugunī; tas ir vissvētākais, tāpat kā grēks upuris un par vainas upuri. 6:18 Visi Ārona bērnu vīrieši no tā ēdīs. Tam jābūt a mūžīgie nolikumi jūsu paaudzēs par upuriem Tas Kungs ugunī radīts: ikviens, kas tiem pieskaras, lai būs svēts. 6:19 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 6:20 Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko viņi upurēs Tam Kungam dienā, kad viņš tiks svaidīts; efas desmitā daļa smalko miltu pastāvīgajam gaļas piedāvājumam, pusi no tā no rīta, un pusi no tā naktī. 6:21 Pannā to dara ar eļļu; un, kad tas ir izcepts, tev būs ienes to un upurē ceptos gaļas gabalus par saldu smaržu Tam Kungam. 6:22 Un viņa dēlu priesteris, kas ir svaidīts viņa vietā, lai to upurē. tas ir mūžīgs likums Tam Kungam; tam jābūt pilnībā sadedzinātam. 6:23 Jo katram priesterim paredzētajam ēdiena upurim jābūt pilnībā sadedzinātam nedrīkst ēst. 6:24 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 6:25 Runā ar Āronu un viņa dēliem, sacīdams: Šis ir grēka likums upuris: Vietā, kur tiek nonāvēts dedzināmais upuris, būs grēks upuri nokauj Tā Kunga priekšā; tas ir vissvētākais. 6:26 Priesteris, kas to upurē par grēku, lai tas ēd svētā vietā vai to ēdīs draudzes telts pagalmā. 6:27 Ikviens, kas pieskaras tās miesai, būs svēts ja ar tā asinīm tiek slacīts uz jebkuras drēbes, tev tas būs jāmazgā uz kura tas tika apslacīts svētajā vietā. 6:28 Bet māla trauku, kurā tas ir izsūkts, lai tas saplīsīs iemērc misiņa katlā, to gan noberž, gan izskalo ūdens. 6:29 Visi vīrieši starp priesteriem lai ēd to, jo tas ir vissvētākais. 6:30 Un nekādu grēku upuri, kura asinis tiek ievestas draudzes telts, lai samierinātos ar svētajā vietā, tiks ēsts: tas tiks sadedzināts ugunī.