Leviticus
6:1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
6:2 Ja kāda dvēsele grēko un pārkāpj To Kungu un melo Viņam
kaimiņš tajā, kas viņam tika nodots paturēšanai, vai sadraudzībā, vai
lietā, kas atņemta ar vardarbību vai pievīlusi savu tuvāko;
6:3 Vai arī atraduši pazudušo un melo par to un zvēr
nepatiesi; jebkurā no tā visa, ko cilvēks dara, grēkojot:
6:4 Tad būs, jo viņš ir grēkojis un vainīgs
atjauno to, ko viņš vardarbīgi atņēma, vai to, kas viņam ir
ar viltu iegūts, vai tas, kas viņam tika nodots paturēšanai, vai pazudis
lieta, ko viņš atrada,
6:5 Vai viss, par ko viņš ir nepatiesi zvērējis; viņš to pat atjaunos
principā un pievieno tai vēl piekto daļu un piešķir
tam, kam tas vajadzīgs, viņa vainas upura dienā.
6:6 Un viņš nesīs Tam Kungam savu nozieguma upuri, aunu ārā
par vainu no ganāmpulka, tāpat kā tavu vērtējumu, par nozieguma upuri,
priesterim:
6:7 Un priesteris lai izdara par viņu salīdzināšanu Tā Kunga priekšā
viņam tiks piedots viss, ko viņš ir darījis
pārkāpjot tajā.
6:8 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
6:9 Pavēli Āronam un viņa dēliem, sacīdams: Šis ir sadedzināto likums
upuris: tas ir dedzināmais upuris, jo tas ir dedzināmais upuris
altāris visu nakti līdz rītam, un altāra uguns būs
deg tajā.
6:10 Un priesteris lai uzvelk savas lina drēbes un lina bikses
lai viņš uzvelk savu miesu un uzņem pelnus, kas ir ugunī
apēd ar dedzināmo upuri uz altāra, un viņš tos noliek
pie altāra.
6:11 Un viņam būs novilkt savas drēbes un ietērpt citas drēbes un nēsāt
pelni ārpus nometnes uz tīru vietu.
6:12 Un uguns uz altāra tajā degs; to nedrīkst likt
un priesteris lai katru rītu uz tā sadedzinātu malku un liktu
dedzināmais upuris; un viņš sadedzinās uz tās taukus
miera ziedojumi.
6:13 Uguns vienmēr degs uz altāra; tas nekad neizdzisīs.
6:14 Un šis ir ēdiena upura likums: Ārona dēli lai upurē
to Tā Kunga priekšā, altāra priekšā.
6:15 Un viņš ņem no tās savu sauju no gaļas upura miltiem,
un no tās eļļas un visiem vīrakiem, kas ir uz gaļas
upuri un sadedziniet to uz altāra par saldu smaržu
tā piemiņai Tam Kungam.
6:16 Un pārējo Ārons un viņa dēli lai ēdīs ar neraudzētu
maizi lai ēd svētajā vietā; tiesā
Sapulces telts viņiem to būs ēst.
6:17 To nedrīkst cept ar raugu. Es esmu to viņiem devis par viņu
daļa no maniem ziedojumiem ugunī; tas ir vissvētākais, tāpat kā grēks
upuris un par vainas upuri.
6:18 Visi Ārona bērnu vīrieši no tā ēdīs. Tam jābūt a
mūžīgie nolikumi jūsu paaudzēs par upuriem
Tas Kungs ugunī radīts: ikviens, kas tiem pieskaras, lai būs svēts.
6:19 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
6:20 Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko viņi upurēs
Tam Kungam dienā, kad viņš tiks svaidīts; efas desmitā daļa
smalko miltu pastāvīgajam gaļas piedāvājumam, pusi no tā no rīta,
un pusi no tā naktī.
6:21 Pannā to dara ar eļļu; un, kad tas ir izcepts, tev būs
ienes to un upurē ceptos gaļas gabalus
par saldu smaržu Tam Kungam.
6:22 Un viņa dēlu priesteris, kas ir svaidīts viņa vietā, lai to upurē.
tas ir mūžīgs likums Tam Kungam; tam jābūt pilnībā sadedzinātam.
6:23 Jo katram priesterim paredzētajam ēdiena upurim jābūt pilnībā sadedzinātam
nedrīkst ēst.
6:24 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
6:25 Runā ar Āronu un viņa dēliem, sacīdams: Šis ir grēka likums
upuris: Vietā, kur tiek nonāvēts dedzināmais upuris, būs grēks
upuri nokauj Tā Kunga priekšā; tas ir vissvētākais.
6:26 Priesteris, kas to upurē par grēku, lai tas ēd svētā vietā
vai to ēdīs draudzes telts pagalmā.
6:27 Ikviens, kas pieskaras tās miesai, būs svēts
ja ar tā asinīm tiek slacīts uz jebkuras drēbes, tev tas būs jāmazgā
uz kura tas tika apslacīts svētajā vietā.
6:28 Bet māla trauku, kurā tas ir izsūkts, lai tas saplīsīs
iemērc misiņa katlā, to gan noberž, gan izskalo
ūdens.
6:29 Visi vīrieši starp priesteriem lai ēd to, jo tas ir vissvētākais.
6:30 Un nekādu grēku upuri, kura asinis tiek ievestas
draudzes telts, lai samierinātos ar svētajā vietā,
tiks ēsts: tas tiks sadedzināts ugunī.