Žēlabas 2:1 Kā Tas Kungs ir apklājis Ciānas meitu ar mākoni savā iekšienē? dusmas un nomet no debesīm uz zemi Israēla skaistumu, un neatcerējās savu kāju krēslu savu dusmu dienā! 2:2 Tas Kungs ir aprijis visas Jēkaba mītnes, bet nav apžēlojies: viņš savās dusmās ir sagrāvis stiprās stingrus Jūdas meita; Viņš tos ir nolaidis zemē piesārņoja valstību un tās prinčus. 2:3 Viņš savās niknajās dusmās nocirta visu Israēla ragu izvilka savu labo roku no ienaidnieka priekšā, un viņš sadedzināja Jēkabs kā liesmojoša uguns, kas aprīj visapkārt. 2:4 Viņš ir saliecis savu loku kā ienaidnieks, viņš stāvēja ar savu labo roku kā ienaidnieks pretinieku un nogalināja visu, kas teltī bija acij tīkams no Ciānas meitas: viņš izlēja savu niknumu kā uguni. 2:5 Tas Kungs bija kā ienaidnieks: Viņš ir aprijis Israēlu, viņš ir aprijis visas viņas pilis, viņš ir izpostījis savas cietokšņus un ir izpostījis Jūdas meitai pieauga sēras un vaimanas. 2:6 Un viņš vardarbīgi atņēma savu mājokli, it kā tas būtu no a dārzs: viņš ir iznīcinājis savas pulcēšanās vietas; Tas Kungs to ir darījis lika Ciānā aizmirst svinīgos svētkus un sabatus, un niknā dusmās nicināja ķēniņu un priesteri. 2:7 Tas Kungs ir atmetis savu altāri, viņš ir riebis savu svētnīcu, ir nodevusi ienaidnieka rokās savu piļu sienas; viņi ir cēluši troksni Tā Kunga namā kā svinīgā dienā svētki. 2:8 Tas Kungs ir nolēmis iznīcināt Ciānas meitas mūri Viņš ir izstiepis līniju, viņš nav atrāvis savu roku iznīcinot, tāpēc viņš lika vaimanāt vaļni un mūri; viņi nīkuļoja kopā. 2:9 Viņas vārti ir iegremdēti zemē; viņš to ir iznīcinājis un salauzis bāri: viņas karalis un viņas prinči ir starp pagāniem: bauslība nav vairāk; arī viņas pravieši neatrod nekādu redzējumu no Tā Kunga. 2:10 Ciānas meitas vecākie sēž zemē un tur klusums: viņi ir uzmetuši putekļus uz savām galvām; viņi ir apjozti ģērbušies maisā: Jeruzalemes jaunavas karājas galvu uz zemi. 2:11 Manas acis izplūst no asarām, manas zarnas ir satrauktas, manas aknas ir izlietas uz zemes, lai iznīcinātu manas tautas meitu; jo bērni un zīdaiņi ģībst pilsētas ielās. 2:12 Viņi saka savām mātēm: kur ir labība un vīns? kad viņi noreiba kā ievainotie pilsētas ielās, kad viņu dvēsele tika izlieta viņu mātes klēpī. 2:13 Ko lai es tev liecinu? ar ko es pielīdzinu tu, Jeruzalemes meita? ar ko es tevi pielīdzinu, lai es varētu mierina tevi, Ciānas jaunava? jo tavs pārkāpums ir liels kā jūra: kas var tevi dziedināt? 2:14 Tavi pravieši ir redzējuši tev veltīgas un muļķīgas lietas, un viņi to ir redzējuši nav atklājis tavu netaisnību, lai novērstu tavu gūstu; bet redzējuši tev viltus nastas un izraidīšanas cēloņi. 2:15 Visi, kas iet garām, sit plaukstas pret tevi; viņi šņāc un māj ar galvu pie Jeruzalemes meitas, sacīdams: vai šī ir tā pilsēta, ko cilvēki sauc par skaistuma pilnība, visas zemes prieks? 2:16 Visi tavi ienaidnieki ir atvēruši savu muti pret tevi: tie šņāc un sakost zobus: viņi saka: Mēs esam viņu aprijuši diena, kuru mēs meklējām; esam atraduši, esam redzējuši. 2:17 Tas Kungs ir paveicis to, ko Viņš bija izdomājis; viņš ir izpildījis savu vārdu ko viņš senatnē bija pavēlējis. Viņš nogāza un darīja Viņš nav apžēlojis, un viņš ir licis priecāties par tevi tavu ienaidnieku uzstādi savu pretinieku ragu. 2:18 Viņu sirds sauca uz To Kungu, lai Ciānas meitas mūris! asaras rit kā upe dienu un nakti: nedod sev mieru; neļaujiet tavs acs ābols beidzas. 2:19 Celies, raudi naktī: sardzes sākumā izlej tava sirds kā ūdens Tā Kunga priekšā; pacel savas rokas pret viņu par tavu mazo bērnu dzīvību, kas nogurst no bada katras ielas augšgalā. 2:20 Lūk, ak Kungs, un padomā, kam tu to esi izdarījis! Vai sievietes ēd savus augļus, un bērni span garš? vai priesteris un vai pravietis tiks nogalināts Tā Kunga svētnīcā? 2:21 Jauni un veci guļ uz zemes ielās: manas jaunavas un mani jaunekļi ir krituši no zobena; tu tos esi nogalinājis dienā tavas dusmas; tu esi nogalinājis un nežēlojies. 2:22 Tu esi aicinājis kā svinīgā dienā manas bailes visapkārt, lai iekšā Tā Kunga dusmu dienā neviens neizbēga un nepalika: tie, kas man ir Mans ienaidnieks ir autiņots un audzināts.