Žēlabas
2:1 Kā Tas Kungs ir apklājis Ciānas meitu ar mākoni savā iekšienē?
dusmas un nomet no debesīm uz zemi Israēla skaistumu,
un neatcerējās savu kāju krēslu savu dusmu dienā!
2:2 Tas Kungs ir aprijis visas Jēkaba mītnes, bet nav
apžēlojies: viņš savās dusmās ir sagrāvis stiprās stingrus
Jūdas meita; Viņš tos ir nolaidis zemē
piesārņoja valstību un tās prinčus.
2:3 Viņš savās niknajās dusmās nocirta visu Israēla ragu
izvilka savu labo roku no ienaidnieka priekšā, un viņš sadedzināja
Jēkabs kā liesmojoša uguns, kas aprīj visapkārt.
2:4 Viņš ir saliecis savu loku kā ienaidnieks, viņš stāvēja ar savu labo roku kā ienaidnieks
pretinieku un nogalināja visu, kas teltī bija acij tīkams
no Ciānas meitas: viņš izlēja savu niknumu kā uguni.
2:5 Tas Kungs bija kā ienaidnieks: Viņš ir aprijis Israēlu, viņš ir aprijis
visas viņas pilis, viņš ir izpostījis savas cietokšņus un ir izpostījis
Jūdas meitai pieauga sēras un vaimanas.
2:6 Un viņš vardarbīgi atņēma savu mājokli, it kā tas būtu no a
dārzs: viņš ir iznīcinājis savas pulcēšanās vietas; Tas Kungs to ir darījis
lika Ciānā aizmirst svinīgos svētkus un sabatus, un
niknā dusmās nicināja ķēniņu un priesteri.
2:7 Tas Kungs ir atmetis savu altāri, viņš ir riebis savu svētnīcu,
ir nodevusi ienaidnieka rokās savu piļu sienas; viņi
ir cēluši troksni Tā Kunga namā kā svinīgā dienā
svētki.
2:8 Tas Kungs ir nolēmis iznīcināt Ciānas meitas mūri
Viņš ir izstiepis līniju, viņš nav atrāvis savu roku
iznīcinot, tāpēc viņš lika vaimanāt vaļni un mūri; viņi
nīkuļoja kopā.
2:9 Viņas vārti ir iegremdēti zemē; viņš to ir iznīcinājis un salauzis
bāri: viņas karalis un viņas prinči ir starp pagāniem: bauslība nav
vairāk; arī viņas pravieši neatrod nekādu redzējumu no Tā Kunga.
2:10 Ciānas meitas vecākie sēž zemē un tur
klusums: viņi ir uzmetuši putekļus uz savām galvām; viņi ir apjozti
ģērbušies maisā: Jeruzalemes jaunavas karājas
galvu uz zemi.
2:11 Manas acis izplūst no asarām, manas zarnas ir satrauktas, manas aknas ir izlietas
uz zemes, lai iznīcinātu manas tautas meitu;
jo bērni un zīdaiņi ģībst pilsētas ielās.
2:12 Viņi saka savām mātēm: kur ir labība un vīns? kad viņi noreiba kā
ievainotie pilsētas ielās, kad viņu dvēsele tika izlieta
viņu mātes klēpī.
2:13 Ko lai es tev liecinu? ar ko es pielīdzinu
tu, Jeruzalemes meita? ar ko es tevi pielīdzinu, lai es varētu
mierina tevi, Ciānas jaunava? jo tavs pārkāpums ir liels kā
jūra: kas var tevi dziedināt?
2:14 Tavi pravieši ir redzējuši tev veltīgas un muļķīgas lietas, un viņi to ir redzējuši
nav atklājis tavu netaisnību, lai novērstu tavu gūstu; bet redzējuši
tev viltus nastas un izraidīšanas cēloņi.
2:15 Visi, kas iet garām, sit plaukstas pret tevi; viņi šņāc un māj ar galvu
pie Jeruzalemes meitas, sacīdams: vai šī ir tā pilsēta, ko cilvēki sauc par
skaistuma pilnība, visas zemes prieks?
2:16 Visi tavi ienaidnieki ir atvēruši savu muti pret tevi: tie šņāc un
sakost zobus: viņi saka: Mēs esam viņu aprijuši
diena, kuru mēs meklējām; esam atraduši, esam redzējuši.
2:17 Tas Kungs ir paveicis to, ko Viņš bija izdomājis; viņš ir izpildījis savu vārdu
ko viņš senatnē bija pavēlējis. Viņš nogāza un darīja
Viņš nav apžēlojis, un viņš ir licis priecāties par tevi tavu ienaidnieku
uzstādi savu pretinieku ragu.
2:18 Viņu sirds sauca uz To Kungu, lai Ciānas meitas mūris!
asaras rit kā upe dienu un nakti: nedod sev mieru; neļaujiet
tavs acs ābols beidzas.
2:19 Celies, raudi naktī: sardzes sākumā izlej
tava sirds kā ūdens Tā Kunga priekšā; pacel savas rokas
pret viņu par tavu mazo bērnu dzīvību, kas nogurst no bada
katras ielas augšgalā.
2:20 Lūk, ak Kungs, un padomā, kam tu to esi izdarījis! Vai
sievietes ēd savus augļus, un bērni span garš? vai priesteris un
vai pravietis tiks nogalināts Tā Kunga svētnīcā?
2:21 Jauni un veci guļ uz zemes ielās: manas jaunavas un
mani jaunekļi ir krituši no zobena; tu tos esi nogalinājis dienā
tavas dusmas; tu esi nogalinājis un nežēlojies.
2:22 Tu esi aicinājis kā svinīgā dienā manas bailes visapkārt, lai iekšā
Tā Kunga dusmu dienā neviens neizbēga un nepalika: tie, kas man ir
Mans ienaidnieks ir autiņots un audzināts.