Džons
6:1 Pēc tam Jēzus gāja pāri Galilejas jūrai, kas ir jūra
no Tibērijas.
6:2 Un liels ļaužu pulks viņam sekoja, jo tie redzēja Viņa brīnumus
viņš darīja tiem, kas bija slimi.
6:3 Un Jēzus uzkāpa kalnā un tur sēdēja ar saviem mācekļiem.
6:4 Un tuvojās Pasā svētki, jūdu svētki.
6:5 Kad Jēzus pacēla acis un redzēja lielu pulku nākam pie klāt
Viņš saka Filipam: no kurienes lai mēs pirksim maizi, lai tie varētu
ēst?
6:6 Un to viņš teica, lai pārbaudītu viņu, jo viņš pats zināja, ko viņš darīs.
6:7 Filips viņam atbildēja: Divsimt santīmu vērts maizes nepietiek
viņiem, lai katrs no viņiem kaut nedaudz paņemtu.
6:8 Viens no viņa mācekļiem Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, sacīja viņam:
6:9 Šeit ir zēns, kuram ir piecas miežu maizes un divas mazas
zivis: bet kas tās ir starp tik daudzajām?
6:10 Un Jēzus sacīja: Lieciet vīriem apsēsties. Tagad tur bija daudz zāles
vieta. Tā vīri apsēdās, apmēram pieci tūkstoši.
6:11 Un Jēzus paņēma maizes; un pateicās, izdalīja
mācekļiem un mācekļi tiem, kas sēdēja; un
tāpat arī zivīm, cik tās vēlētos.
6:12 Kad tie bija paēduši, Viņš sacīja saviem mācekļiem: Savāciet!
fragmenti, kas paliek, lai nekas nezustu.
6:13 Tāpēc viņi tos sapulcināja un piepildīja ar divpadsmit groziem
piecu miežu klaipu fragmenti, kas palika pāri
tiem, kas bija ēduši.
6:14 Tad tie vīri, redzēdami brīnumu, ko Jēzus darīja, sacīja:
Tā ir patiesība, šim pravietim, kam jānāk pasaulē.
6:15 Kad Jēzus saprata, ka tie nāks un ņems Viņu klāt
spēku, lai padarītu viņu par karali, viņš atkal devās uz kalnu pats
vienatnē.
6:16 Un, vakaram iestājoties, Viņa mācekļi nokāpa jūrā,
6:17 Un iekāpa laivā un devās pāri jūrai uz Kapernaumu. Un tā
tagad bija tumšs, un Jēzus nebija nācis pie viņiem.
6:18 Un jūra cēlās no liela vēja, kas pūta.
6:19 Kad viņi bija airējuši apmēram piecas divdesmit vai trīsdesmit važas, viņi
redzēt Jēzu staigājam pa jūru un tuvojoties laivai
baidījās.
6:20 Bet Viņš tiem sacīja: Es tas esmu; nebaidies.
6:21 Tad viņi labprāt Viņu uzņēma laivā, un tūdaļ arī laiva
bija pie zemes, uz kurieni viņi devās.
6:22 Nākamajā dienā, kad cilvēki, kas stāvēja otrā pusē
jūra redzēja, ka tur nav nevienas citas laivas, izņemot to, kurā iekāpta
Viņa mācekļi bija iegājuši, un Jēzus negāja kopā ar saviem mācekļiem
laivā, bet viņa mācekļi bija devušies prom vieni.
6:23 (Tomēr citas laivas nāca no Tibērijas tuvu vietai, kur
viņi ēda maizi, pēc tam Kungs pateicās :)
6:24 Kad ļaudis redzēja, ka tur nebija ne Jēzus, ne viņa
mācekļi, arī viņi paņēma kuģi un nonāca Kapernaumā, meklēdami
Jēzus.
6:25 Un, atraduši Viņu otrpus jūrai, viņi sacīja:
viņu, rabīni, kad tu šeit atnāci?
6:26 Jēzus atbildēja viņiem un sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat
Mani, nevis tāpēc, ka jūs redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka jūs to ēdāt
maizes un tika piepildīti.
6:27 Nestrādājiet pēc gaļas, kas iet bojā, bet pēc tās, kas iet bojā
paliek līdz mūžīgai dzīvībai, ko Cilvēka Dēls dos
jūs: Dievs Tēvs viņu ir apzīmogojis.
6:28 Tad tie viņam sacīja: Kas mums jādara, lai mēs varētu darīt darbus?
no Dieva?
6:29 Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Tas ir Dieva darbs, ka jūs
ticiet tam, ko viņš sūtījis.
6:30 Tad tie viņam sacīja: Kādu zīmi tad tu parādi, lai mēs varētu
redzi un tici tev? ko tu strādā?
6:31 Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī; kā rakstīts, Viņš tos devis
maizi no debesīm ēst.
6:32 Tad Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: Mozus deva
tu neesi tā maize no debesīm; bet mans Tēvs jums dod īsto maizi
no debesīm.
6:33 Jo Dieva maize ir tas, kas nāk no debesīm un dod
dzīve pasaulei.
6:34 Tad tie viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!
6:35 Un Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize, kas nāk pie manis
nekad nebūs izsalcis; un kas uz mani tic, tam neslāps nemūžam.
6:36 Bet es jums teicu: arī jūs esat mani redzējuši un neticiet.
6:37 Viss, ko Tēvs man dod, nāks pie manis; un tas, kas pienāk
mani es nekādā gadījumā neizraidīšu.
6:38 Jo es nācu no debesīm, lai darītu nevis savu gribu, bet paša gribu
tas, kurš mani sūtīja.
6:39 Un šī ir Tēva griba, kas mani ir sūtījis, visa tā griba, ko Viņš
ir devis man, lai es neko nezaudētu, bet vajadzētu to atkal pacelt
pēdējā diena.
6:40 Un tāda ir tā griba, kas mani sūtījis, lai ikviens, kas redz
Dēlam, kas tic uz Viņu, lai ir mūžīgā dzīvība, un es uzmodināšu
viņu augšā pēdējā dienā.
6:41 Tad jūdi kurnēja uz viņu, jo viņš sacīja: Es esmu tā maize
nokāpa no debesīm.
6:42 Un viņi sacīja: Vai tas nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvs un
māti mēs zinām? kā tad viņš saka: Es esmu nācis no debesīm?
6:43 Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Nekurniet starp!
paši.
6:44 Neviens nevar nākt pie Manis, ja vien Tēvs, kas mani sūtījis, viņu nevelk.
un es viņu uzmodināšu pēdējā dienā.
6:45 Praviešos ir rakstīts: Un viņi visi būs Dieva mācīti.
Tāpēc ikviens, kas ir dzirdējis un mācījies no Tēva,
nāk pie manis.
6:46 Ne tas, ka kāds būtu redzējis Tēvu, izņemot to, kas ir no Dieva
redzējis Tēvu.
6:47 Patiesi, patiesi es jums saku: kas uz mani tic, tam ir mūžīgs mūžs.
dzīvi.
6:48 Es esmu dzīvības maize.
6:49 Jūsu tēvi ēda mannu tuksnesī un ir miruši.
6:50 Šī ir maize, kas nāk no debesīm, lai cilvēks varētu ēst
no tā un nemirst.
6:51 Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm, ja kas ēd
šo maizi viņš dzīvos mūžīgi, un maize, ko es došu, ir mana
miesa, ko es došu par pasaules dzīvību.
6:52 Tad jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: Kā tas var?
dod mums ēst viņa miesu?
6:53 Tad Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs neēdat.
Cilvēka Dēla miesu un dzeriet Viņa asinis, jums nav dzīvības
tu.
6:54 Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība; un es
uzmodinās viņu pēdējā dienā.
6:55 Jo mana miesa ir patiess ēdiens, un manas asinis ir patiess dzēriens.
6:56 Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tas paliek manī, un es
viņu.
6:57 Kā dzīvais Tēvs mani sūtījis, un es dzīvoju caur Tēvu, tā tas, kas
ēd mani, pat viņš dzīvos no manis.
6:58 Šī ir maize, kas nākusi no debesīm, nevis tā, kā to darīja jūsu tēvi
ēd mannu un ir miris; kas ēd no šīs maizes, tas dzīvos
jebkad.
6:59 To viņš sacīja sinagogā, mācīdams Kapernaumā.
6:60 Tad daudzi no Viņa mācekļiem, to dzirdēdami, sacīja: Tas ir
grūts teiciens; kurš to var dzirdēt?
6:61 Kad Jēzus sevī saprata, ka viņa mācekļi par to kurn, viņš sacīja
tiem: vai tas jūs apvaino?
6:62 Un ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu uzkāpjam tur, kur Viņš bija agrāk?
6:63 Tas ir gars, kas atdzīvina; miesa neko nedod: vārdi
ko es jums runāju, tie ir gars un dzīvība.
6:64 Bet daži no jums netic. Jo Jēzus zināja no
sākumā, kas bija tie, kas neticēja, un kam viņu jānodod.
6:65 Un viņš sacīja: Tāpēc es jums teicu, ka neviens nevar nākt pie manis,
ja vien to viņam nebūtu devis mans Tēvs.
6:66 No tā laika daudzi viņa mācekļi atgriezās un vairs nestaigāja līdzi
viņu.
6:67 Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: vai jūs arī dosieties prom?
6:68 Tad Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: Kungs, pie kā mēs iesim? tev ir
mūžīgās dzīvības vārdi.
6:69 Un mēs ticam un esam pārliecināti, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls
dzīvais Dievs.
6:70 Jēzus atbildēja viņiem: Vai es jūs neizvēlējos divpadsmit, un viens no jums ir a
velns?
6:71 Viņš runāja par Jūdu Iskariotu, Sīmaņa dēlu, jo viņam tas bija jādara
nodod viņu, būdams viens no divpadsmit.