Darbs 42:1 Tad Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja: 42:2 Es zinu, ka tu vari visu, un to nevar iedomāties tev atteikts. 42:3 Kas ir tas, kas slēpj padomu, nezinot? tāpēc man ir izteicās, ka nesapratu; pārāk brīnišķīgas lietas, ko es zināju nē. 42:4 Klausies, es tevi lūdzu, un es runāšu, es prasīšu no tevis un paziņo tu man. 42:5 Es esmu par tevi dzirdējis ar ausīm, bet tagad mana acs redz tu. 42:6 Tāpēc es nīstu sevi un nožēloju grēkus pīšļos un pelnos. 42:7 Un notika tā, ka pēc tam, kad Tas Kungs bija sacījis šos vārdus Ījabam, Tas Kungs sacīja temanietim Elifasam: Manas dusmas ir iedegušās pret tevi, un pret saviem diviem draugiem, jo jūs neesat runājuši par mani pareizi, kā manam kalpam Ījabam. 42:8 Tāpēc ņemiet pie sevis septiņus vēršus un septiņus aunus un ejiet pie manis kalps Ījabs un upurē par sevi dedzināmo upuri; un mans kalps Ījabs lūgs par tevi, es viņu pieņemšu, lai es netiktu ar viņu galā jūs pēc savas neprātības, jo jūs par mani nerunājāt to, ko ir taisnība, tāpat kā manam kalpam Ījabam. 42:9 Tātad temanietis Ēlifass, šuhietis Bildāds un naamietis Cofars gāja un darīja, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis, arī Tas Kungs pieņēma Darbu. 42:10 Un Tas Kungs pagrieza Ījaba gūstekni, kad viņš lūdza par savu draugi: arī Tas Kungs iedeva Ījabam divreiz vairāk nekā viņam bija iepriekš. 42:11 Tad pie Viņa ieradās visi viņa brāļi un visas viņa māsas, un visi tie, kas bija no viņa paziņas agrāk un ēda kopā ar maizi un tie žēlojās par viņu un mierināja viņu visās lietās ļaunums, ko Tas Kungs viņam bija uzlicis, un katrs viņam deva pa gabalu naudas un katram zelta auskars. 42:12 Tā Tas Kungs svētīja Ījaba pēdējo galu vairāk nekā viņa sākumu viņam bija četrpadsmit tūkstoši aitu, seši tūkstoši kamieļu un tūkstotis vēršu jūgs un tūkstoš ēzeļu. 42:13 Viņam bija arī septiņi dēli un trīs meitas. 42:14 Un viņš nosauca pirmo vārdu Džemima; un otrā vārds, Kezia; un trešā vārds Kerenhapuhs. 42:15 Un visā zemē nebija tik skaistas sievietes kā Ījaba meitas. un viņu tēvs deva viņiem mantojumu starp viņu brāļiem. 42:16 Pēc tam Ījabs dzīvoja simts četrdesmit gadus un redzēja savus dēlus viņa dēlu dēli, pat četras paaudzes. 42:17 Tā Ījabs nomira, būdams vecs un pilns.