Darbs
31:1 Es slēdzu derību ar savām acīm; kāpēc tad man vajadzētu domāt par kalponi?
31:2 Jo kāda Dieva daļa ir no augšienes? un kāds ir mantojums
Visvarenais no augšienes?
31:3 Vai ļaunajiem nenāk pazušana? un dīvains sods
netaisnības darītāji?
31:4 Vai viņš neredz manus ceļus un neuzskaita visus manus soļus?
31:5 Ja es staigāju tukši vai ja mana kāja ir steigusies pie viltības;
31:6 Ļaujiet mani nosvērt līdzsvarā, lai Dievs zinātu manu godīgumu.
31:7 Ja mans solis ir novirzījies no ceļa un mana sirds sekotu manai
acis un, ja kāds traips ir pielipis pie manām rokām;
31:8 Tad lai es sēju un lai cits ēd; jā, lai mans pēcnācējs sakņojas
ārā.
31:9 Ja manu sirdi ir pievīlusi sieviete vai ja es esmu nogaidījis
mana kaimiņa durvis;
31:10 Tad lai mana sieva smalcina pret otru, bet citi lai klanās pret viņu.
31:11 Jo tas ir šausmīgs noziegums; jā, tā ir netaisnība, par ko jāsoda
tiesneši.
31:12 Jo tā ir uguns, kas iet bojā un visu iznīdēs
mans pieaugums.
31:13 Ja es nicinātu sava kalpa vai kalpones lietu, kad
viņi strīdējās ar mani;
31:14 Ko tad man darīt, kad Dievs celsies? un kad viņš ciemos, ko
vai es viņam atbildēšu?
31:15 Vai tas, kas radīja mani dzemdē, nav viņu radījis? un neviens mūs nav veidojis
dzemdē?
31:16 Ja es esmu atturējis nabagus no viņu kārībām vai licis viņu acīs
no atraitnes izgāzties;
31:17 Vai arī pats esmu ēdis savu kumosu, bet bārenis nav ēdis
no tiem;
31:18 (Jo no manas jaunības viņš ir audzināts ar mani kā ar tēvu, un es
esmu viņu vadījis no manas mātes klēpī;)
31:19 Ja es esmu redzējis, ka kāds iet bojā drēbju trūkuma dēļ vai kāds nabags bez
pārklājums;
31:20 Ja viņa gurni mani nav svētījuši un ja viņš nebūtu ar to sasildīts
manas aitas vilna;
31:21 Ja es esmu pacēlis savu roku pret bāreņiem, kad es redzēju savu palīdzību
vārtos:
31:22 Tad lai mana roka nokrīt no lāpstiņas, un mana roka tiek salauzta
no kaula.
31:23 Jo pazušana no Dieva man bija šausmas un viņa dēļ
augstība es nevarēju izturēt.
31:24 Ja es esmu padarījis zeltu par savu cerību vai esmu teicis labajam zeltam: Tu esi mans
pārliecība;
31:25 Ja es priecātos, jo mana bagātība bija liela un mana roka bija
ieguva daudz;
31:26 Ja es redzētu sauli, kad tā spīd, vai mēnesi staigājam spožumā;
31:27 Un mana sirds ir slepeni vilināta, vai mana mute ir skūpstījusi manu
roka:
31:28 Arī šī bija netaisnība, par ko tiesnesis sodīja, jo man tas būtu jādara
ir nolieguši Dievu, kas ir augšā.
31:29 Ja es priecātos par tā iznīcināšanu, kas mani ienīda vai paaugstināja
es pats, kad ļaunums viņu atrada:
31:30 Es arī neesmu ļāvis savai mutei grēkot, novēlot lāstu viņa dvēselei.
31:31 Ja mana telts vīri neteiktu: Ak, kaut mums būtu viņa miesa! mēs
nevar būt apmierināts.
31:32 Svešinieks nenakšņoja uz ielas, bet es atvēru savas durvis
ceļotājs.
31:33 Ja es apslēptu savus pārkāpumus kā Ādams, paslēpdams sevī savu netaisnību
krūtis:
31:34 Vai es baidījos no liela ļaužu pulka, vai arī ģimeņu nicinājums biedēja
es, ka es klusēju un neizgāju pa durvīm?
31:35 Ak, kaut kāds mani dzirdētu! lūk, es vēlos, lai Visvarenais to darītu
atbildi man, un tas mans pretinieks bija uzrakstījis grāmatu.
31:36 Es noteikti ņemtu to uz sava pleca un piesietu sev kā kroni.
31:37 Es gribētu viņam paziņot savu soļu skaitu; kā princis es dotos
tuvu viņam.
31:38 Ja mana zeme kliedz pret mani vai arī tās vagas
sūdzēties;
31:39 Ja es esmu ēdis tā augļus bez naudas vai izraisījis
to īpašnieki zaudē dzīvību:
31:40 Lai kviešu vietā aug dadzis un miežu vietā aug gliemeži. The
Ījaba vārdi ir beigušies.