Darbs 31:1 Es slēdzu derību ar savām acīm; kāpēc tad man vajadzētu domāt par kalponi? 31:2 Jo kāda Dieva daļa ir no augšienes? un kāds ir mantojums Visvarenais no augšienes? 31:3 Vai ļaunajiem nenāk pazušana? un dīvains sods netaisnības darītāji? 31:4 Vai viņš neredz manus ceļus un neuzskaita visus manus soļus? 31:5 Ja es staigāju tukši vai ja mana kāja ir steigusies pie viltības; 31:6 Ļaujiet mani nosvērt līdzsvarā, lai Dievs zinātu manu godīgumu. 31:7 Ja mans solis ir novirzījies no ceļa un mana sirds sekotu manai acis un, ja kāds traips ir pielipis pie manām rokām; 31:8 Tad lai es sēju un lai cits ēd; jā, lai mans pēcnācējs sakņojas ārā. 31:9 Ja manu sirdi ir pievīlusi sieviete vai ja es esmu nogaidījis mana kaimiņa durvis; 31:10 Tad lai mana sieva smalcina pret otru, bet citi lai klanās pret viņu. 31:11 Jo tas ir šausmīgs noziegums; jā, tā ir netaisnība, par ko jāsoda tiesneši. 31:12 Jo tā ir uguns, kas iet bojā un visu iznīdēs mans pieaugums. 31:13 Ja es nicinātu sava kalpa vai kalpones lietu, kad viņi strīdējās ar mani; 31:14 Ko tad man darīt, kad Dievs celsies? un kad viņš ciemos, ko vai es viņam atbildēšu? 31:15 Vai tas, kas radīja mani dzemdē, nav viņu radījis? un neviens mūs nav veidojis dzemdē? 31:16 Ja es esmu atturējis nabagus no viņu kārībām vai licis viņu acīs no atraitnes izgāzties; 31:17 Vai arī pats esmu ēdis savu kumosu, bet bārenis nav ēdis no tiem; 31:18 (Jo no manas jaunības viņš ir audzināts ar mani kā ar tēvu, un es esmu viņu vadījis no manas mātes klēpī;) 31:19 Ja es esmu redzējis, ka kāds iet bojā drēbju trūkuma dēļ vai kāds nabags bez pārklājums; 31:20 Ja viņa gurni mani nav svētījuši un ja viņš nebūtu ar to sasildīts manas aitas vilna; 31:21 Ja es esmu pacēlis savu roku pret bāreņiem, kad es redzēju savu palīdzību vārtos: 31:22 Tad lai mana roka nokrīt no lāpstiņas, un mana roka tiek salauzta no kaula. 31:23 Jo pazušana no Dieva man bija šausmas un viņa dēļ augstība es nevarēju izturēt. 31:24 Ja es esmu padarījis zeltu par savu cerību vai esmu teicis labajam zeltam: Tu esi mans pārliecība; 31:25 Ja es priecātos, jo mana bagātība bija liela un mana roka bija ieguva daudz; 31:26 Ja es redzētu sauli, kad tā spīd, vai mēnesi staigājam spožumā; 31:27 Un mana sirds ir slepeni vilināta, vai mana mute ir skūpstījusi manu roka: 31:28 Arī šī bija netaisnība, par ko tiesnesis sodīja, jo man tas būtu jādara ir nolieguši Dievu, kas ir augšā. 31:29 Ja es priecātos par tā iznīcināšanu, kas mani ienīda vai paaugstināja es pats, kad ļaunums viņu atrada: 31:30 Es arī neesmu ļāvis savai mutei grēkot, novēlot lāstu viņa dvēselei. 31:31 Ja mana telts vīri neteiktu: Ak, kaut mums būtu viņa miesa! mēs nevar būt apmierināts. 31:32 Svešinieks nenakšņoja uz ielas, bet es atvēru savas durvis ceļotājs. 31:33 Ja es apslēptu savus pārkāpumus kā Ādams, paslēpdams sevī savu netaisnību krūtis: 31:34 Vai es baidījos no liela ļaužu pulka, vai arī ģimeņu nicinājums biedēja es, ka es klusēju un neizgāju pa durvīm? 31:35 Ak, kaut kāds mani dzirdētu! lūk, es vēlos, lai Visvarenais to darītu atbildi man, un tas mans pretinieks bija uzrakstījis grāmatu. 31:36 Es noteikti ņemtu to uz sava pleca un piesietu sev kā kroni. 31:37 Es gribētu viņam paziņot savu soļu skaitu; kā princis es dotos tuvu viņam. 31:38 Ja mana zeme kliedz pret mani vai arī tās vagas sūdzēties; 31:39 Ja es esmu ēdis tā augļus bez naudas vai izraisījis to īpašnieki zaudē dzīvību: 31:40 Lai kviešu vietā aug dadzis un miežu vietā aug gliemeži. The Ījaba vārdi ir beigušies.