Jeremija 47:1 Tā Kunga vārds, kas nāca pravietim Jeremijam pret viņu filistieši, pirms tam faraons sita Gazu. 47:2 Tā saka Tas Kungs; Lūk, ūdeņi paceļas no ziemeļiem un celsies būs plūdi un pārplūdīs zemi un visu, kas ir tajā; pilsēta un tās iedzīvotāji; tad vīri raudās, un visi zemes iedzīvotāji gaudos. 47:3 Pēc viņa spēcīgo zirgu nagu spiešanas trokšņa, viņa ratu steidzās un viņa riteņu dārdoņā tēvi neatskatīsies uz saviem bērniem par roku vājumu; 47:4 Dienas dēļ, kas nāks, lai izlaupītu visus filistiešus un izpostītu Atstāj no Tiras un Sidonas ikvienu palīgu, kas paliek, jo Tas Kungs to darīs izlaupīt filistiešus, Kaftoras zemes paliekas. 47:5 Gazā ir plikpaurība; Aškelons tiek nogriezts ar atlikumiem viņu ieleja: cik ilgi tu vēlies sev griezt? 47:6 Ak, Tā Kunga zobens, cik ilgi būs, kamēr tu klusēsi? salikt iekāp savā skapī, atpūties un esi mierīgs. 47:7 Kā tas var būt kluss, jo Tas Kungs to ir apsūdzējis Aškelona, un pret jūras krastu? tur viņš to ir iecēlis.