Jeremija
47:1 Tā Kunga vārds, kas nāca pravietim Jeremijam pret viņu
filistieši, pirms tam faraons sita Gazu.
47:2 Tā saka Tas Kungs; Lūk, ūdeņi paceļas no ziemeļiem un celsies
būs plūdi un pārplūdīs zemi un visu, kas ir
tajā; pilsēta un tās iedzīvotāji; tad vīri raudās,
un visi zemes iedzīvotāji gaudos.
47:3 Pēc viņa spēcīgo zirgu nagu spiešanas trokšņa,
viņa ratu steidzās un viņa riteņu dārdoņā tēvi
neatskatīsies uz saviem bērniem par roku vājumu;
47:4 Dienas dēļ, kas nāks, lai izlaupītu visus filistiešus un izpostītu
Atstāj no Tiras un Sidonas ikvienu palīgu, kas paliek, jo Tas Kungs to darīs
izlaupīt filistiešus, Kaftoras zemes paliekas.
47:5 Gazā ir plikpaurība; Aškelons tiek nogriezts ar atlikumiem
viņu ieleja: cik ilgi tu vēlies sev griezt?
47:6 Ak, Tā Kunga zobens, cik ilgi būs, kamēr tu klusēsi? salikt
iekāp savā skapī, atpūties un esi mierīgs.
47:7 Kā tas var būt kluss, jo Tas Kungs to ir apsūdzējis
Aškelona, un pret jūras krastu? tur viņš to ir iecēlis.