Jeremija 8:1 Tajā laikā, saka Tas Kungs, viņi izvedīs viņu kaulus Jūdas ķēniņi un viņa prinču kauli, un viņu kauli priesteriem un praviešu kauliem un iedzīvotāju kauliem no Jeruzālemes, no viņu kapiem: 8:2 Un tie izklāj tos saules un mēness un visa priekšā debesu pulku, ko viņi ir mīlējuši un kam viņi ir kalpojuši, un pēc kura viņi ir staigājuši un ko viņi meklējuši, un ko viņi ir pielūguši: viņus nevāc, ne apglabās; viņi to darīs būt par mēsliem zemes virsū. 8:3 Un nāvi izraudzīs visi, kas no tiem paliek, nevis dzīvību kas paliek no šīs ļaunās ģimenes, kas paliek visās vietās Es viņus padzinu, saka Tas Kungs Cebaots. 8:4 Un tad tu tiem saki: tā saka Tas Kungs; Vai viņi kritīs, un nerodas? vai viņš novērsīsies un neatgriezīsies? 8:5 Kāpēc tad šī Jeruzalemes tauta ir mūžīga atstumta? atkāpšanās? viņi tur stingru viltu, viņi atsakās atgriezties. 8:6 Es uzklausīju un dzirdēju, bet viņi nerunāja pareizi; neviens viņu nenožēloja Viņa ļaunumu, sakot: ko es esmu darījis? katrs pievērsās savējam protams, zirgam steidzoties kaujā. 8:7 Jā, stārķis debesīs zina savus noteiktos laikus; un bruņurupucis un dzērve un bezdelīga ievēro savu atnākšanas laiku; bet mans cilvēki nezina Tā Kunga spriedumu. 8:8 Kā jūs sakāt: mēs esam gudri, un Tā Kunga bauslība ir ar mums? Lūk, noteikti velti viņš to darīja; rakstu mācītāju pildspalva ir veltīga. 8:9 Gudrie ir kaunā, viņi ir nobijušies un sagrābti, lūk, viņiem ir noraidīja Tā Kunga vārdu; un kāda gudrība tajos ir? 8:10 Tāpēc es atdošu viņu sievas citiem un viņu laukus tiem kas tos iemantos, jo katrs no vismazākā līdz pat lielākajam vislielākā tiek dota mantkārībai, sākot no pravieša līdz pat priesterim katrs rīkojas ar viltu. 8:11 Jo viņi ir nedaudz dziedinājuši manas tautas meitas ievainojumus, Sakot: Miers, miers! kad nav miera. 8:12 Vai viņiem bija kauns, kad viņi bija izdarījuši negantību? nē, viņi bija viņi nemaz nekaunējās un nevarēja nosarkt, tāpēc viņi kritīs starp tiem, kas krīt, viņu apmeklējuma laikā tie tiks izmesti lejā, saka Tas Kungs. 8:13 Es tos noteikti apēdīšu, saka Tas Kungs; vīnogu tur nebūs ne vīnogulājs, ne vīģes uz vīģes koka, un lapa izbalēs; un lietas, ko es viņiem esmu devis, viņiem pāries. 8:14 Kāpēc mēs sēžam mierīgi? pulcējieties un ieejam iekšā aizsargātas pilsētas un tur klusēsim, jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir to darījis apklusiniet mūs un dodiet mums dzert žults ūdeni, jo mums ir grēkojis pret To Kungu. 8:15 Mēs gaidījām mieru, bet nekas labs nesanāca; un uz veselības laiku, un redzi nepatikšanas! 8:16 Viņa zirgu šņākšana bija dzirdama no Dana: visa zeme trīcēja dzirdot viņa stipro ņurdēšanu; jo viņi ir atnākuši, un ir aprijuši zemi un visu, kas tajā atrodas; pilsēta un tie, kas pakavēties tajā. 8:17 Jo, lūk, Es sūtīšu starp jums čūskas un spārnus, kas neesiet apburti, un tie jūs sakodīs, saka Tas Kungs. 8:18 Kad es vēlējos sevi mierināt pret bēdām, mana sirds manī kļūst vāja. 8:19 Lūk, manas tautas meitas sauciens viņu dēļ kas dzīvo tālā zemē. Vai Tas Kungs nav Ciānā? nav viņas karalis viņa? Kāpēc viņi mani ir izraisījuši dusmas ar saviem kaltajiem tēliem, un ar dīvainām iedomībām? 8:20 Pļauja ir pagājusi, vasara ir beigusies, un mēs neesam glābti. 8:21 Es esmu ievainots par manas tautas meitas sāpēm; Es esmu melns; mani pārņēma izbrīns. 8:22 Vai Gileādā nav balzama? vai tur nav ārsta? kāpēc tad nav manas tautas meitas veselība atveseļojās?