Jeremija
8:1 Tajā laikā, saka Tas Kungs, viņi izvedīs viņu kaulus
Jūdas ķēniņi un viņa prinču kauli, un viņu kauli
priesteriem un praviešu kauliem un iedzīvotāju kauliem
no Jeruzālemes, no viņu kapiem:
8:2 Un tie izklāj tos saules un mēness un visa priekšā
debesu pulku, ko viņi ir mīlējuši un kam viņi ir kalpojuši, un
pēc kura viņi ir staigājuši un ko viņi meklējuši, un ko viņi
ir pielūguši: viņus nevāc, ne apglabās; viņi to darīs
būt par mēsliem zemes virsū.
8:3 Un nāvi izraudzīs visi, kas no tiem paliek, nevis dzīvību
kas paliek no šīs ļaunās ģimenes, kas paliek visās vietās
Es viņus padzinu, saka Tas Kungs Cebaots.
8:4 Un tad tu tiem saki: tā saka Tas Kungs; Vai viņi kritīs,
un nerodas? vai viņš novērsīsies un neatgriezīsies?
8:5 Kāpēc tad šī Jeruzalemes tauta ir mūžīga atstumta?
atkāpšanās? viņi tur stingru viltu, viņi atsakās atgriezties.
8:6 Es uzklausīju un dzirdēju, bet viņi nerunāja pareizi; neviens viņu nenožēloja
Viņa ļaunumu, sakot: ko es esmu darījis? katrs pievērsās savējam
protams, zirgam steidzoties kaujā.
8:7 Jā, stārķis debesīs zina savus noteiktos laikus; un bruņurupucis
un dzērve un bezdelīga ievēro savu atnākšanas laiku; bet mans
cilvēki nezina Tā Kunga spriedumu.
8:8 Kā jūs sakāt: mēs esam gudri, un Tā Kunga bauslība ir ar mums? Lūk,
noteikti velti viņš to darīja; rakstu mācītāju pildspalva ir veltīga.
8:9 Gudrie ir kaunā, viņi ir nobijušies un sagrābti, lūk, viņiem ir
noraidīja Tā Kunga vārdu; un kāda gudrība tajos ir?
8:10 Tāpēc es atdošu viņu sievas citiem un viņu laukus tiem
kas tos iemantos, jo katrs no vismazākā līdz pat lielākajam
vislielākā tiek dota mantkārībai, sākot no pravieša līdz pat priesterim
katrs rīkojas ar viltu.
8:11 Jo viņi ir nedaudz dziedinājuši manas tautas meitas ievainojumus,
Sakot: Miers, miers! kad nav miera.
8:12 Vai viņiem bija kauns, kad viņi bija izdarījuši negantību? nē, viņi bija
viņi nemaz nekaunējās un nevarēja nosarkt, tāpēc viņi kritīs
starp tiem, kas krīt, viņu apmeklējuma laikā tie tiks izmesti
lejā, saka Tas Kungs.
8:13 Es tos noteikti apēdīšu, saka Tas Kungs; vīnogu tur nebūs
ne vīnogulājs, ne vīģes uz vīģes koka, un lapa izbalēs; un
lietas, ko es viņiem esmu devis, viņiem pāries.
8:14 Kāpēc mēs sēžam mierīgi? pulcējieties un ieejam iekšā
aizsargātas pilsētas un tur klusēsim, jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir to darījis
apklusiniet mūs un dodiet mums dzert žults ūdeni, jo mums ir
grēkojis pret To Kungu.
8:15 Mēs gaidījām mieru, bet nekas labs nesanāca; un uz veselības laiku, un
redzi nepatikšanas!
8:16 Viņa zirgu šņākšana bija dzirdama no Dana: visa zeme trīcēja
dzirdot viņa stipro ņurdēšanu; jo viņi ir atnākuši, un
ir aprijuši zemi un visu, kas tajā atrodas; pilsēta un tie, kas
pakavēties tajā.
8:17 Jo, lūk, Es sūtīšu starp jums čūskas un spārnus, kas
neesiet apburti, un tie jūs sakodīs, saka Tas Kungs.
8:18 Kad es vēlējos sevi mierināt pret bēdām, mana sirds manī kļūst vāja.
8:19 Lūk, manas tautas meitas sauciens viņu dēļ
kas dzīvo tālā zemē. Vai Tas Kungs nav Ciānā? nav viņas karalis
viņa? Kāpēc viņi mani ir izraisījuši dusmas ar saviem kaltajiem tēliem, un
ar dīvainām iedomībām?
8:20 Pļauja ir pagājusi, vasara ir beigusies, un mēs neesam glābti.
8:21 Es esmu ievainots par manas tautas meitas sāpēm; Es esmu melns;
mani pārņēma izbrīns.
8:22 Vai Gileādā nav balzama? vai tur nav ārsta? kāpēc tad nav
manas tautas meitas veselība atveseļojās?