Jeremija
6:1 Jūs, Benjamīna bērni, pulcējieties, lai bēgtu no vidus.
Jeruzālemē un pūtiet bazūni Tekoā un uzstādiet uguns zīmi
Bethacerem: jo no ziemeļiem parādās ļaunums un liels
iznīcināšana.
6:2 Es esmu pielīdzinājis Ciānas meitu pievilcīgai un smalkai sievietei.
6:3 Gani ar saviem ganāmpulkiem nāks pie viņas; viņi metīs piķi
viņu teltis pret viņu visapkārt; viņi pabaros katrs savā
vieta.
6:4 Sagatavojieties karam pret viņu! celies un celsimies augšā pusdienlaikā. Bēdas tev
mums! jo diena iet prom, jo vakara ēnas ir izstieptas
ārā.
6:5 Celies, iesim naktī un nopostīsim viņas pilis.
6:6 Jo tā ir sacījis Tas Kungs Cebaots: Cērt kokus un met
kalns pret Jeruzalemi: šī ir pilsēta, kas jāapmeklē; viņa ir pilnībā
apspiešana viņas vidū.
6:7 Kā avots izdzen savus ūdeņus, tā viņa izdzen savu ļaunumu.
viņā dzirdama vardarbība un laupījums; manā priekšā nepārtraukti ir skumjas un
brūces.
6:8 Esi pamācīts, Jeruzāleme, lai mana dvēsele neatkāpjas no tevis; lai es
padari sevi par postu, zemi, kas nav apdzīvota.
6:9 Tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņi nolasīs pārpalikumu
Izraēls kā vīnogulājs: atgriez savu roku kā vīnogu vācējs
grozi.
6:10 Kam man runāt un brīdināt, lai viņi dzirdētu? lūk,
viņu ausis ir neapgraizītas, un viņi nevar klausīties
Tas Kungs viņiem ir kauns; viņiem tas nav sajūsmas.
6:11 Tāpēc es esmu Tā Kunga niknuma pilns; Esmu noguris no turēšanas:
Es to izliešu pār bērniem ārzemēs un uz sapulci
jaunekļi kopā, jo pat vīrs ar sievu tiks paņemts,
vecais ar viņu, kas ir pilns dienu.
6:12 Un viņu mājas tiks nodotas citiem, ar saviem laukiem un
sievas kopā, jo Es izstiepšu savu roku pret tās iedzīvotājiem
zeme, saka Tas Kungs.
6:13 Jo katrs ir no mazākā līdz lielākajam
dots mantkārībai; un no pravieša līdz pat priesterim katru
viens rīkojas nepatiesi.
6:14 Viņi ir nedaudz dziedinājuši manas tautas meitas ievainojumus,
Sakot: Miers, miers! kad nav miera.
6:15 Vai viņiem bija kauns, kad viņi bija izdarījuši negantību? nē, viņi bija
viņi nemaz nekaunējās un nevarēja nosarkt, tāpēc viņi kritīs
starp tiem, kas krīt, kad es viņus apmeklēšu, tie tiks izmesti
lejā, saka Tas Kungs.
6:16 Tā saka Tas Kungs: stāviet uz ceļiem, skatieties un lūdziet veco.
Takas, kur ir labais ceļš, un staigājiet pa to, un jūs atradīsit atpūtu
jūsu dvēselēm. Bet viņi sacīja: Mēs tur nestaigāsim.
6:17 Es iecēlu jums arī sargus, sacīdami: klausieties skaņām!
trompete. Bet viņi sacīja: Mēs neklausīsim.
6:18 Tāpēc klausieties, tautas, un ziniet, draudze, kas ir starp tiem
viņiem.
6:19 Klausies, zeme, redzi, Es nesīšu ļaunumu šai tautai, pat tai
viņu domu auglis, jo viņi nav klausījuši maniem vārdiem,
ne arī manam likumam, bet to noraidīja.
6:20 Kādam nolūkam man nāk vīraks no Šebas un saldais?
niedru no tālās valsts? jūsu dedzināmie upuri nav pieņemami, ne
tavi upuri man saldi.
6:21 Tāpēc tā saka Tas Kungs: redzi, es likšu priekšā apgrēcības akmeņus.
šī tauta un tēvi un dēli kopā kritīs pār tiem;
kaimiņš un viņa draugs ies bojā.
6:22 Tā saka Tas Kungs: Lūk, tauta nāk no ziemeļu zemes, un
liela tauta tiks pacelta no zemes malām.
6:23 Viņi turēs loku un šķēpus; viņi ir nežēlīgi un viņiem nav žēlastības;
viņu balss šalc kā jūra; un viņi jāj uz zirgiem, iekāpj
sapulcējies kā vīri karā pret tevi, Ciānas meita.
6:24 Mēs esam dzirdējuši par to, mūsu rokas kļūst vājas, ciešanas ir pārņēmušas
turiet mūs un sāpes kā sievieti dzemdībās.
6:25 Neejiet laukā un nestaigājiet pa ceļu; par zobenu
ienaidnieks un bailes ir no visām pusēm.
6:26 Ak, manas tautas meita, apjoz sevi maisā un iegrimējies
pelni: liec sērot kā par vienīgo dēlu, rūgtākās žēlabas!
jo postītājs pēkšņi nāks pār mums.
6:27 Es tevi esmu iecēlis par torni un cietoksni starp maniem cilvēkiem, lai tu
var zināt un izmēģināt savu ceļu.
6:28 Viņi visi ir smagi dumpinieki, kas staigā ar apmelošanu; tie ir misiņš.
un dzelzs; viņi visi ir korumpanti.
6:29 Plēšas tiek sadedzinātas, svins ir iztērēts no uguns; dibinātājs
velti kūst, jo ļaundari netiek izravēti.
6:30 Par nederīgu sudrabu tos sauks, jo Tas Kungs ir noraidījis
viņiem.