Jeremija 3:1 Viņi saka: ja kāds vīrs atstumj savu sievu un viņa aiziet no viņa un kļūst cita vīrieša, vai viņš atkal atgriezīsies pie viņas? vai tā zeme nebūs ļoti piesārņots? bet tu esi netikle ar daudziem mīļotājiem; vēl atgriezieties pie manis, saka Tas Kungs. 3:2 Pacel savas acis uz augstienēm un redzi, kur tev nav bijis apķīlāts ar. Ceļos tu esi sēdējis viņu labā, kā arābs tuksnesis; un tu esi apgānījis zemi ar savām netiklībām un ar tavu ļaunumu. 3:3 Tāpēc lietus ir apturētas, un tās nav bijušas vēlais lietus; un tev bija padauza piere, tu atteicies būt kauns. 3:4 Vai no šī brīža tu nesauci uz mani: Mans tēvs, tu esi vadītājs no manas jaunības? 3:5 Vai viņš uz visiem laikiem paturēs savas dusmas? vai viņš to paturēs līdz galam? Lūk, tu esi runājis un darījis ļaunu, kā varēji. 3:6 Tas Kungs man sacīja arī ķēniņa Josijas laikā: vai tev ir vai redzējāt, ko atkritušais Israēls ir izdarījis? viņa ir uzkāpusi uz katru augsts kalns un zem katra zaļa koka, un tur ir spēlējis netikle. 3:7 Un es sacīju, kad viņa visu to bija izdarījusi: griezies pie manis. Bet viņa neatgriezās. Un viņas nodevīgā māsa Jūda to redzēja. 3:8 Un es redzēju, kad par visiem iemesliem, ar kuriem atkritušais Israēls izdarīja laulības pārkāpšana es viņu biju atstādinājusi un iedevusi šķiršanās rakstu; tomēr viņa nodevīgā māsa Jūda nebaidījās, bet gāja un izklaidējās arī. 3:9 Un notika caur viņas netiklības vieglumu, ka viņa apgānīja zemi un pārkāpa laulību ar akmeņiem un akmeņiem. 3:10 Un tomēr viņas nodevīgā māsa Jūda nav piegriezusies Mani no visas sirds, bet mānīgi, saka Tas Kungs. 3:11 Un Tas Kungs man sacīja: Atkritušais Israēls ir sevi attaisnojis vairāk nekā nodevīgā Jūda. 3:12 Ej un pasludini šos vārdus uz ziemeļiem un saki: atgriezies, tu atkāpies Israēls, saka Tas Kungs; un es neizraisīšu savas dusmas krīt pār jums, jo es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, un es to nepaturēšu dusmas uz visiem laikiem. 3:13 Tikai atzīsti savu netaisnību, ko tu esi pārkāpis Tas Kungs, tavs Dievs, un tu esi izklīdījis savus ceļus svešiniekiem zem visiem zaļš koks, bet jūs neesat klausījuši manai balsij, saka Tas Kungs. 3:14 Pagriezieties, atkritušie bērni, saka Tas Kungs; jo es esmu precējies ar jums: un es tev paņemšu vienu no pilsētas un divus no ģimenes, un es atvedīšu tu uz Ciānu: 3:15 Un es jums došu ganus pēc savas sirds, kas ganīs jūs ar zināšanām un izpratni. 3:16 Un tas notiks, kad jūs tiksiet vairoti un vairoti zeme, tajās dienās, saka Tas Kungs, viņi vairs neteiks: Šķirsts Tā Kunga derība: tas nenāks prātā, ne arī viņi to atceras; arī viņi to neapmeklēs; tā arī nebūs darīts vairāk. 3:17 Tajā laikā viņi sauks Jeruzālemi par Tā Kunga troni; un viss tautas tiks sapulcinātas pie tā, tā Kunga vārdam, pie tā Jeruzaleme: arī viņi vairs nestaigās pēc iztēles viņu ļaunā sirds. 3:18 Tanīs dienās Jūdas nams staigās kopā ar Israēla namu, un viņi nāks kopā no ziemeļu zemes uz zemi ko es esmu devis par mantojumu jūsu tēviem. 3:19 Bet es sacīju: kā es tevi ielikšu starp bērniem un došu tev a patīkama zeme, labs tautu pulku mantojums? un es teicu, Tu mani sauksi: Mans tēvs; un nenovērsīsies no manis. 3:20 Patiesi, kā sieva nodevīgi atkāpjas no sava vīra, tā jūs darāt jūs esat nodevīgi pret mani, Israēla nams, saka Tas Kungs. 3:21 Augstumos atskanēja balss, raudāšana un lūgšana Israēla bērni, jo viņi ir sagrozījuši savu ceļu, un viņi to ir izdarījuši aizmirsuši To Kungu, savu Dievu. 3:22 Atgriezieties, jūs atkritušie bērni, un Es dziedināšu jūsu atkāpšanās. Lūk, mēs nākam pie tevis; jo tu esi Tas Kungs, mūsu Dievs. 3:23 Patiesi velti tiek cerēta pestīšana no kalniem un no kalniem daudz kalnu: patiesi Kungā, mūsu Dievā, ir pestīšana Izraēla. 3:24 Jo kauns ir aprijis mūsu tēvu darbu no mūsu jaunības; viņu ganāmpulki un to ganāmpulki, viņu dēli un viņu meitas. 3:25 Mēs guļam savā kaunā, un mūsu apjukums pārklāj mūs, jo mums tas ir esam grēkojuši pret To Kungu, mūsu Dievu, mēs un mūsu tēvi no mūsu jaunības līdz šai dienai un neesam paklausījuši Tā Kunga, mūsu Dieva, balsij.