Tiesneši
21:1 Bet Israēla vīri bija zvērējuši Micpā, sacīdami: nekāda nebūs
no mums atdodam viņa meitu Benjamīnam par sievu.
21:2 Un ļaudis nonāca Dieva namā un palika tur līdz vakaram
Dieva priekšā un pacēla savas balsis un raudāja.
21:3 Un sacīja: "Kungs, Israēla Dievs, kāpēc Israēlā tas ir noticis, ka tas ir noticis?"
Vai šodien Izraēlā trūkst vienas cilts?
21:4 Un notika rīt, ka ļaudis cēlās agri un cēla
tur bija altāris un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus.
21:5 Un Israēla bērni sacīja: Kas tur ir starp visām ciltīm?
Israēls, kas nenāca ar draudzi pie Tā Kunga? Viņiem
bija devis lielu zvērestu par to, kas nebija nācis pie Tā Kunga
Micpa, sacīdams: Viņš noteikti tiks nonāvēts.
21:6 Un Israēla bērni tos nožēloja sava brāļa Benjamīna dēļ, un
sacīja: Viena cilts šodien ir atdalīta no Israēla.
21:7 Kā lai mēs sievām tiem, kas paliek, jo esam zvērējuši?
To Kungu, ka mēs viņus no savām meitām nedosim sievām?
21:8 Un tie sacīja: Kas ir no Israēla ciltīm, kas nav atnākušas?
līdz Micpai Tam Kungam? Un, lūk, neviens no nometnes nenāca
Jabeshgilead uz sapulci.
21:9 Jo ļaudis tika saskaitīti, un, lūk, no tiem nebija neviena
tur Jabeš Gileādas iedzīvotāji.
21:10 Un draudze sūtīja uz turieni divpadsmit tūkstošus drosmīgāko vīru,
un pavēlēja tiem, sacīdams: Ejiet un sitiet Jabeš Gileādas iedzīvotājus!
ar zobena asmeni, ar sievām un bērniem.
21:11 Un tas ir tas, ko jūs darīsit: jūs visus iznīcināsit
vīrietis un katra sieviete, kas gulējusi pie vīrieša.
21:12 Un viņi atrada starp Jabeš Gileādas iedzīvotājiem četrus simtus mazuļu
Jaunavas, kas nevienu cilvēku nebija pazinušas, gulējušas kopā ar kādu vīrieti, un tās atveda
tos uz nometni uz Šilo, kas ir Kanaānas zemē.
21:13 Un visa draudze sūtīja dažus runāt ar bērniem
Benjamins, kas atradās Rimona klintī, un mierīgi piesaukt tos.
21:14 Un tajā laikā Benjamīns atkal nāca; un viņi deva viņiem sievas, kuras
viņi bija izglābuši dzīvus no Jabeš Gileādas sievām
viņiem nepietika.
21:15 Un ļaudis tos nožēloja Benjamīna dēļ, jo tas bija Tam Kungam
izdarīja pāri Israēla ciltīm.
21:16 Tad draudzes vecākie sacīja: Kā lai mēs sievām?
tie, kas paliek, redzot, ka sievietes tiek iznīcinātas no Benjamīna?
21:17 Un viņi sacīja: Jābūt mantojumam tiem, no kuriem izbēgs
Benjamin, lai neviena cilts netiktu iznīcināta no Israēla.
21:18 Tomēr mēs nedrīkstam dot viņiem sievas no savām meitām, jo viņu bērniem
Israēls ir zvērējis, sacīdams: nolādēts, kas dod sievu Benjamīnam!
21:19 Tad viņi sacīja: Lūk, Šilo ik gadu ir Tā Kunga svētki
vieta, kas atrodas Bēteles ziemeļu pusē, austrumu pusē
lielceļš, kas ved no Bēteles uz Šehemu un uz dienvidiem no
Lebona.
21:20 Tāpēc viņi pavēlēja Benjamīna bērniem, sacīdami: Ejiet un gulieties!
gaidīt vīna dārzos;
21:21 Un redzi, vai Šilo meitas iznāks dejot
dejas, tad izejiet no vīna dārziem un noķeriet jūs katrs, kas viņam pieder
Šilo meitu sieva un dodas uz Benjamīna zemi.
21:22 Un tas notiks, kad viņu tēvi vai viņu brāļi nāks pie mums
sūdzieties, ka mēs viņiem sacīsim: esiet viņiem labvēlīgi mūsu labā
tāpēc, ka mēs neturējām katram savu sievu karā, jo jūs
nedeva viņiem šajā laikā, lai jūs būtu vainīgi.
21:23 Un Benjamīna bērni tā darīja un ņēma sev sievas, kā tas bija
to skaits, to, kas dejoja, ko viņi noķēra
atgriezās savā mantojumā, salaboja pilsētas un dzīvoja
viņiem.
21:24 Un Israēla bērni tajā laikā gāja no turienes, katrs līdz
viņa ciltij un viņa ģimenei, un no turienes viņi izgāja katrs uz
viņa mantojums.
21:25 Tajos laikos Israēlā nebija ķēniņa; katrs darīja to, kas bija
tieši viņa paša acīs.