Tiesneši 21:1 Bet Israēla vīri bija zvērējuši Micpā, sacīdami: nekāda nebūs no mums atdodam viņa meitu Benjamīnam par sievu. 21:2 Un ļaudis nonāca Dieva namā un palika tur līdz vakaram Dieva priekšā un pacēla savas balsis un raudāja. 21:3 Un sacīja: "Kungs, Israēla Dievs, kāpēc Israēlā tas ir noticis, ka tas ir noticis?" Vai šodien Izraēlā trūkst vienas cilts? 21:4 Un notika rīt, ka ļaudis cēlās agri un cēla tur bija altāris un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. 21:5 Un Israēla bērni sacīja: Kas tur ir starp visām ciltīm? Israēls, kas nenāca ar draudzi pie Tā Kunga? Viņiem bija devis lielu zvērestu par to, kas nebija nācis pie Tā Kunga Micpa, sacīdams: Viņš noteikti tiks nonāvēts. 21:6 Un Israēla bērni tos nožēloja sava brāļa Benjamīna dēļ, un sacīja: Viena cilts šodien ir atdalīta no Israēla. 21:7 Kā lai mēs sievām tiem, kas paliek, jo esam zvērējuši? To Kungu, ka mēs viņus no savām meitām nedosim sievām? 21:8 Un tie sacīja: Kas ir no Israēla ciltīm, kas nav atnākušas? līdz Micpai Tam Kungam? Un, lūk, neviens no nometnes nenāca Jabeshgilead uz sapulci. 21:9 Jo ļaudis tika saskaitīti, un, lūk, no tiem nebija neviena tur Jabeš Gileādas iedzīvotāji. 21:10 Un draudze sūtīja uz turieni divpadsmit tūkstošus drosmīgāko vīru, un pavēlēja tiem, sacīdams: Ejiet un sitiet Jabeš Gileādas iedzīvotājus! ar zobena asmeni, ar sievām un bērniem. 21:11 Un tas ir tas, ko jūs darīsit: jūs visus iznīcināsit vīrietis un katra sieviete, kas gulējusi pie vīrieša. 21:12 Un viņi atrada starp Jabeš Gileādas iedzīvotājiem četrus simtus mazuļu Jaunavas, kas nevienu cilvēku nebija pazinušas, gulējušas kopā ar kādu vīrieti, un tās atveda tos uz nometni uz Šilo, kas ir Kanaānas zemē. 21:13 Un visa draudze sūtīja dažus runāt ar bērniem Benjamins, kas atradās Rimona klintī, un mierīgi piesaukt tos. 21:14 Un tajā laikā Benjamīns atkal nāca; un viņi deva viņiem sievas, kuras viņi bija izglābuši dzīvus no Jabeš Gileādas sievām viņiem nepietika. 21:15 Un ļaudis tos nožēloja Benjamīna dēļ, jo tas bija Tam Kungam izdarīja pāri Israēla ciltīm. 21:16 Tad draudzes vecākie sacīja: Kā lai mēs sievām? tie, kas paliek, redzot, ka sievietes tiek iznīcinātas no Benjamīna? 21:17 Un viņi sacīja: Jābūt mantojumam tiem, no kuriem izbēgs Benjamin, lai neviena cilts netiktu iznīcināta no Israēla. 21:18 Tomēr mēs nedrīkstam dot viņiem sievas no savām meitām, jo viņu bērniem Israēls ir zvērējis, sacīdams: nolādēts, kas dod sievu Benjamīnam! 21:19 Tad viņi sacīja: Lūk, Šilo ik gadu ir Tā Kunga svētki vieta, kas atrodas Bēteles ziemeļu pusē, austrumu pusē lielceļš, kas ved no Bēteles uz Šehemu un uz dienvidiem no Lebona. 21:20 Tāpēc viņi pavēlēja Benjamīna bērniem, sacīdami: Ejiet un gulieties! gaidīt vīna dārzos; 21:21 Un redzi, vai Šilo meitas iznāks dejot dejas, tad izejiet no vīna dārziem un noķeriet jūs katrs, kas viņam pieder Šilo meitu sieva un dodas uz Benjamīna zemi. 21:22 Un tas notiks, kad viņu tēvi vai viņu brāļi nāks pie mums sūdzieties, ka mēs viņiem sacīsim: esiet viņiem labvēlīgi mūsu labā tāpēc, ka mēs neturējām katram savu sievu karā, jo jūs nedeva viņiem šajā laikā, lai jūs būtu vainīgi. 21:23 Un Benjamīna bērni tā darīja un ņēma sev sievas, kā tas bija to skaits, to, kas dejoja, ko viņi noķēra atgriezās savā mantojumā, salaboja pilsētas un dzīvoja viņiem. 21:24 Un Israēla bērni tajā laikā gāja no turienes, katrs līdz viņa ciltij un viņa ģimenei, un no turienes viņi izgāja katrs uz viņa mantojums. 21:25 Tajos laikos Israēlā nebija ķēniņa; katrs darīja to, kas bija tieši viņa paša acīs.