Tiesneši 2:1 Un Tā Kunga eņģelis nāca no Gilgalas uz Bohimu un sacīja: Es radīju lai jūs izietu no Ēģiptes un vedīsiet jūs uz zemi, kuru es zvērēja saviem tēviem; un es teicu: Es nekad nepārkāpšu savu derību ar tu. 2:2 Un jums nebūs līgu ar šīs zemes iedzīvotājiem; jums būs nometiet viņu altārus, bet jūs neklausījāt Manai balsij. Kāpēc jūs to darāt? izdarījis šo? 2:3 Tāpēc es arī sacīju: Es viņus neizdzīšu no jūsu priekšā; bet tie būs kā ērkšķi jūsu sānos, un viņu dievi būs slazds tev. 2:4 Un notika, kad Tā Kunga eņģelis runāja šos vārdus visiem Israēla bērniem, ka ļaudis pacēla savu balsi, un raudāja. 2:5 Un viņi nosauca to vietu Bohima un upurēja tur Tam Kungam. 2:6 Kad Jozua bija atlaidis tautu, Israēla bērni gāja katrs cilvēks savā mantojumā, lai iemantotu zemi. 2:7 Un ļaudis kalpoja Tam Kungam visas Jozuas dienas un visas dienas no vecākajiem, kas pārdzīvoja Jozua, kurš bija redzējis visus viņa lielos darbus Tas Kungs, ko viņš darīja Israēlam. 2:8 Un Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, būdams simts desmit gadus vecs. 2:9 Un tie viņu apglabāja viņa mantojuma robežās Timnatēresā Efraima kalns, Gaas kalna ziemeļu pusē. 2:10 Un arī visa šī paaudze tika sapulcēta pie saviem tēviem, un tur pēc viņiem cēlās cita paaudze, kas to Kungu nepazina, ne arī vēl darbus, ko viņš bija darījis Israēla labā. 2:11 Un Israēla bērni darīja ļaunu Tā Kunga acīs un kalpoja Baalims: 2:12 Un viņi atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes un sekoja citiem dieviem, no tautas dieviem kas bija visapkārt un paklanījās viņu priekšā un kaitināja Tas Kungs dusmās. 2:13 Un viņi atstāja To Kungu un kalpoja Baalam un Aštarotei. 2:14 Un Tā Kunga dusmas kļuva karstas pret Israēlu, un Viņš tos izglāba izpostītāju rokās, kas tos izpostīja, un viņš tos pārdeva ienaidnieku rokas visapkārt, tā ka viņi vairs nevarēja stāvēt savu ienaidnieku priekšā. 2:15 Kur vien viņi izgāja, Tā Kunga roka bija pret viņiem, jo ļaunu, kā Tas Kungs bija sacījis un kā Tas Kungs viņiem bija zvērējis; un viņi bija ļoti satraukti. 2:16 Tomēr Tas Kungs cēla soģus, kas tos izglāba no zemes to roku, kas viņus izlutināja. 2:17 Un tomēr viņi neklausīja saviem tiesnešiem, bet gāja a netiklībā pēc citiem dieviem un paklanījās to priekšā ātri nogāja no ceļa, pa kuru gāja viņu tēvi, paklausot Tā Kunga baušļi; bet viņi to nedarīja. 2:18 Un kad Tas Kungs cēla tiem soģus, tad Tas Kungs bija ar tiem tiesnesis un visas dienas izglābis tos no viņu ienaidnieku rokas no tiesneša, jo Tas Kungs nožēloja grēkus viņu nopūtu dēļ to dēļ, kas viņus apspieda un kaitināja. 2:19 Un notika, kad tiesnesis bija miris, viņi atgriezās un samaitāti paši sevi vairāk nekā viņu tēvi, sekojot citiem dieviem kalpo viņiem un noliecies viņu priekšā; viņi neapstājās no savējiem darīšanas, ne arī no viņu spītīgā veida. 2:20 Un Tā Kunga dusmas kļuva karstas pret Israēlu; un viņš sacīja: Tāpēc, ka ka šī tauta ir pārkāpusi manu derību, ko es viņiem pavēlēju tēvi, un neklausījāt manai balsij; 2:21 Es arī turpmāk nevienu no tautu priekšā neizdzīšu ko Džošua atstāja, kad viņš nomira: 2:22 Lai caur viņiem es pārbaudītu Israēlu, vai viņi turēs ceļu lai tas Kungs tur staigātu, kā viņu tēvi to turēja, vai ne. 2:23 Tāpēc Tas Kungs atstāja šīs tautas, tās steigā neizdzīdams; Viņš tos arī nenodeva Jozuas rokās.