Tiesneši
2:1 Un Tā Kunga eņģelis nāca no Gilgalas uz Bohimu un sacīja: Es radīju
lai jūs izietu no Ēģiptes un vedīsiet jūs uz zemi, kuru es
zvērēja saviem tēviem; un es teicu: Es nekad nepārkāpšu savu derību ar
tu.
2:2 Un jums nebūs līgu ar šīs zemes iedzīvotājiem; jums būs
nometiet viņu altārus, bet jūs neklausījāt Manai balsij. Kāpēc jūs to darāt?
izdarījis šo?
2:3 Tāpēc es arī sacīju: Es viņus neizdzīšu no jūsu priekšā; bet
tie būs kā ērkšķi jūsu sānos, un viņu dievi būs slazds
tev.
2:4 Un notika, kad Tā Kunga eņģelis runāja šos vārdus
visiem Israēla bērniem, ka ļaudis pacēla savu balsi, un
raudāja.
2:5 Un viņi nosauca to vietu Bohima un upurēja tur
Tam Kungam.
2:6 Kad Jozua bija atlaidis tautu, Israēla bērni gāja katrs
cilvēks savā mantojumā, lai iemantotu zemi.
2:7 Un ļaudis kalpoja Tam Kungam visas Jozuas dienas un visas dienas
no vecākajiem, kas pārdzīvoja Jozua, kurš bija redzējis visus viņa lielos darbus
Tas Kungs, ko viņš darīja Israēlam.
2:8 Un Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, būdams
simts desmit gadus vecs.
2:9 Un tie viņu apglabāja viņa mantojuma robežās Timnatēresā
Efraima kalns, Gaas kalna ziemeļu pusē.
2:10 Un arī visa šī paaudze tika sapulcēta pie saviem tēviem, un tur
pēc viņiem cēlās cita paaudze, kas to Kungu nepazina, ne arī vēl
darbus, ko viņš bija darījis Israēla labā.
2:11 Un Israēla bērni darīja ļaunu Tā Kunga acīs un kalpoja
Baalims:
2:12 Un viņi atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus izveda
no Ēģiptes zemes un sekoja citiem dieviem, no tautas dieviem
kas bija visapkārt un paklanījās viņu priekšā un kaitināja
Tas Kungs dusmās.
2:13 Un viņi atstāja To Kungu un kalpoja Baalam un Aštarotei.
2:14 Un Tā Kunga dusmas kļuva karstas pret Israēlu, un Viņš tos izglāba
izpostītāju rokās, kas tos izpostīja, un viņš tos pārdeva
ienaidnieku rokas visapkārt, tā ka viņi vairs nevarēja
stāvēt savu ienaidnieku priekšā.
2:15 Kur vien viņi izgāja, Tā Kunga roka bija pret viņiem, jo
ļaunu, kā Tas Kungs bija sacījis un kā Tas Kungs viņiem bija zvērējis; un
viņi bija ļoti satraukti.
2:16 Tomēr Tas Kungs cēla soģus, kas tos izglāba no zemes
to roku, kas viņus izlutināja.
2:17 Un tomēr viņi neklausīja saviem tiesnešiem, bet gāja a
netiklībā pēc citiem dieviem un paklanījās to priekšā
ātri nogāja no ceļa, pa kuru gāja viņu tēvi, paklausot
Tā Kunga baušļi; bet viņi to nedarīja.
2:18 Un kad Tas Kungs cēla tiem soģus, tad Tas Kungs bija ar tiem
tiesnesis un visas dienas izglābis tos no viņu ienaidnieku rokas
no tiesneša, jo Tas Kungs nožēloja grēkus viņu nopūtu dēļ
to dēļ, kas viņus apspieda un kaitināja.
2:19 Un notika, kad tiesnesis bija miris, viņi atgriezās un
samaitāti paši sevi vairāk nekā viņu tēvi, sekojot citiem dieviem
kalpo viņiem un noliecies viņu priekšā; viņi neapstājās no savējiem
darīšanas, ne arī no viņu spītīgā veida.
2:20 Un Tā Kunga dusmas kļuva karstas pret Israēlu; un viņš sacīja: Tāpēc, ka
ka šī tauta ir pārkāpusi manu derību, ko es viņiem pavēlēju
tēvi, un neklausījāt manai balsij;
2:21 Es arī turpmāk nevienu no tautu priekšā neizdzīšu
ko Džošua atstāja, kad viņš nomira:
2:22 Lai caur viņiem es pārbaudītu Israēlu, vai viņi turēs ceļu
lai tas Kungs tur staigātu, kā viņu tēvi to turēja, vai ne.
2:23 Tāpēc Tas Kungs atstāja šīs tautas, tās steigā neizdzīdams;
Viņš tos arī nenodeva Jozuas rokās.