Jesaja 58:1 Raudi skaļi, nesaudzē, pacel savu balsi kā bazūne un parādi manu cilvēki savus pārkāpumus un Jēkaba nams savus grēkus. 58:2 Tomēr viņi mani meklē ik dienas un labprāt zina manus ceļus kā tauta, kas darīja taisnību un neatstāja sava Dieva priekšrakstu. Viņi lūdz no manis taisnības priekšraksti; viņi priecājas tuvoties Dievs. 58:3 Kāpēc mēs esam gavējuši, saka viņi, bet tu neredzi? tāpēc ir mēs nomocījām savu dvēseli, un tu neņem zināšanas? Lūk, dienā no sava gavēņa jūs gūstat prieku un darāt visu savu darbu. 58:4 Lūk, jūs gavējat, lai strīdētos un strīdos, un sistu ar dūri nelietība: jums nebūs gavēt, kā šodien, lai paustu savu balsi tikt uzklausītam augstumā. 58:5 Vai es esmu izvēlējies tik gavēni? diena, lai vīrietis mocītu savu dvēsele? vai tas ir noliekt viņa galvu kā spārnu un izklāt maisu un pelni zem viņa? vai tu to sauksi par gavēni un pieņemamu dienu? tam Kungam? 58:6 Vai tas nav gavēnis, ko es esmu izvēlējies? lai atbrīvotu lentes ļaunumu, lai atbrīvotu no smagās nastas un atbrīvotu apspiestos, un ka jūs salaužat katru jūgu? 58:7 Vai nav jādala tavu maizi izsalkušajam un jāatved nabagiem kas tiek izmesti uz tavu māju? kad tu redzi kailu, tad tu pārklāj viņu; un ka tu neslēpies no savas miesas? 58:8 Tad tava gaisma uzliesmos kā rīts, un tava veselība būs ātri izaug, un tava taisnība ies tavā priekšā; uz Tā Kunga godība būs tava alga. 58:9 Tad tu piesauci, un Tas Kungs atbildēs; tev būs raudāt, un viņš sacīs: Šeit es esmu. Ja tu noņem no sava vidus jūgu, pirksta izvirzīšana un iedomības runāšana; 58:10 Un ja tu pievelki savu dvēseli izsalkušajam un paēdināsi nomocītos dvēsele; tad tava gaisma pacelsies neziņā un tava tumsa būs kā pusdienlaiks: 58:11 Un Tas Kungs vienmēr vadīs tevi un apmierinās tavu dvēseli sausums un aptauko savus kaulus, un tu būsi kā laistīts dārzs un kā ūdens avots, kura ūdeņi neizplūst. 58:12 Un tie, kas no tevis būs, uzcels vecās tukšas vietas cels daudzu paaudžu pamatus; un tu būsi sauc par pārrāvuma labotāju, par taku atjaunotāju, kur dzīvot. 58:13 Ja tu novērsi savu kāju no sabata, no sava prāta darīšanas mana svētā diena; un nosauciet sabatu par prieku, tā Kunga svēto, godājams; un godināsi viņu, nedarot savus ceļus un neatrodot tavs prieks, ne arī savu vārdu runāšana: 58:14 Tad tev būs prieks Kungā; un es likšu tev to darīt jābrauc uz zemes augstumiem un baro tevi ar mantojumu no tava tēva Jēkaba, jo Tā Kunga mute to ir runājusi.