Jesaja
58:1 Raudi skaļi, nesaudzē, pacel savu balsi kā bazūne un parādi manu
cilvēki savus pārkāpumus un Jēkaba nams savus grēkus.
58:2 Tomēr viņi mani meklē ik dienas un labprāt zina manus ceļus kā tauta, kas
darīja taisnību un neatstāja sava Dieva priekšrakstu. Viņi lūdz
no manis taisnības priekšraksti; viņi priecājas tuvoties
Dievs.
58:3 Kāpēc mēs esam gavējuši, saka viņi, bet tu neredzi? tāpēc ir
mēs nomocījām savu dvēseli, un tu neņem zināšanas? Lūk, dienā
no sava gavēņa jūs gūstat prieku un darāt visu savu darbu.
58:4 Lūk, jūs gavējat, lai strīdētos un strīdos, un sistu ar dūri
nelietība: jums nebūs gavēt, kā šodien, lai paustu savu balsi
tikt uzklausītam augstumā.
58:5 Vai es esmu izvēlējies tik gavēni? diena, lai vīrietis mocītu savu
dvēsele? vai tas ir noliekt viņa galvu kā spārnu un izklāt maisu
un pelni zem viņa? vai tu to sauksi par gavēni un pieņemamu dienu?
tam Kungam?
58:6 Vai tas nav gavēnis, ko es esmu izvēlējies? lai atbrīvotu lentes
ļaunumu, lai atbrīvotu no smagās nastas un atbrīvotu apspiestos,
un ka jūs salaužat katru jūgu?
58:7 Vai nav jādala tavu maizi izsalkušajam un jāatved nabagiem
kas tiek izmesti uz tavu māju? kad tu redzi kailu, tad tu
pārklāj viņu; un ka tu neslēpies no savas miesas?
58:8 Tad tava gaisma uzliesmos kā rīts, un tava veselība būs
ātri izaug, un tava taisnība ies tavā priekšā; uz
Tā Kunga godība būs tava alga.
58:9 Tad tu piesauci, un Tas Kungs atbildēs; tev būs raudāt, un viņš
sacīs: Šeit es esmu. Ja tu noņem no sava vidus jūgu,
pirksta izvirzīšana un iedomības runāšana;
58:10 Un ja tu pievelki savu dvēseli izsalkušajam un paēdināsi nomocītos
dvēsele; tad tava gaisma pacelsies neziņā un tava tumsa būs kā
pusdienlaiks:
58:11 Un Tas Kungs vienmēr vadīs tevi un apmierinās tavu dvēseli
sausums un aptauko savus kaulus, un tu būsi kā laistīts
dārzs un kā ūdens avots, kura ūdeņi neizplūst.
58:12 Un tie, kas no tevis būs, uzcels vecās tukšas vietas
cels daudzu paaudžu pamatus; un tu būsi
sauc par pārrāvuma labotāju, par taku atjaunotāju, kur dzīvot.
58:13 Ja tu novērsi savu kāju no sabata, no sava prāta darīšanas
mana svētā diena; un nosauciet sabatu par prieku, tā Kunga svēto,
godājams; un godināsi viņu, nedarot savus ceļus un neatrodot
tavs prieks, ne arī savu vārdu runāšana:
58:14 Tad tev būs prieks Kungā; un es likšu tev to darīt
jābrauc uz zemes augstumiem un baro tevi ar mantojumu
no tava tēva Jēkaba, jo Tā Kunga mute to ir runājusi.