Jesaja
49:1 Klausieties man, salas! un klausieties, ļaudis no tālienes; KUNGS
ir aicinājis mani no mātes miesām; no manas mātes iekšām viņš ir radījis
mana vārda pieminēšana.
49:2 Un Viņš manu muti ir padarījis kā asu zobenu; viņa rokas ēnā
Vai Viņš ir mani paslēpis un padarījis noslīpētu kātu; Viņš ir paslēpies savās drebēs
es;
49:3 Un sacīja man: Tu esi mans kalps, Israēl, kurā es būšu
pagodināts.
49:4 Tad es sacīju: veltīgi esmu strādājis, esmu iztērējis savus spēkus
velti un velti, tomēr mana tiesa ir pie Tā Kunga un mana
strādāt ar manu Dievu.
49:5 Un tagad, saka Tas Kungs, kas mani veidoja no dzemdībām, lai kļūtu par savu kalpu,
atvest Jēkabu pie viņa, kaut arī Israēls nebūtu sapulcināts, es tomēr to darīšu
esiet slavējams Tā Kunga acīs, un mans Dievs būs mans spēks.
49:6 Un viņš sacīja: Tas ir viegli, ka tu būtu mans kalps
izcelt Jēkaba ciltis un atjaunot Israēla saglabātos: I
dos tevi arī par gaismu pagāniem, lai tu būtu mans
pestīšanu līdz zemes galam.
49:7 Tā viņam saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs un Viņa Svētais
ko cilvēks nicina, kam tauta riebjas, kalpam
valdnieki, ķēniņi redzēs un celsies, prinči arī pielūgs, jo
Tā Kunga, kas ir uzticīgs, un Israēla Svētā, un viņš to darīs
izvēlies tevi.
49:8 Tā saka Tas Kungs: Labā laikā es tevi dzirdēju, un a
pestīšanas dienā es tev palīdzēju, es tevi pasargāšu un došu
tevi par ļaužu derību, lai nostiprinātu zemi, liktu to darīt
mantot pamesto mantojumu;
49:9 Lai tu teiktu ieslodzītajiem: Ejiet ārā! tiem, kas ir iekšā
tumsa, parādiet sevi. Tie barosies pa ceļiem un saviem
ganībām jābūt visās augstās vietās.
49:10 Tie nebūs izsalkuši un neslāps; ne karstums, ne saule neskars
jo tas, kas par tiem apžēlojies, tos vadīs
ūdens avotus viņš vadīs.
49:11 Un Es visus savus kalnus padarīšu par ceļu, un Mani lielceļi būs
paaugstināts.
49:12 Lūk, tie nāks no tālienes, un, lūk, šie no ziemeļiem un
no rietumiem; un šie no Sinima zemes.
49:13 Dziediet, debesis! un priecājies, zeme! un ielauzties dziedāšanā, O
kalnos, jo Tas Kungs ir iepriecinājis savu tautu un apžēlosies
uz viņa nomocītajiem.
49:14 Bet Ciāna sacīja: Tas Kungs mani ir atstājis, un mans Kungs mani ir aizmirsis.
49:15 Vai sieviete var aizmirst savu zīdaini, kas viņai nevajadzētu būt
līdzjūtība pret viņas dzemdes dēlu? jā, viņi var aizmirst, bet es ne
aizmirsti tevi.
49:16 Lūk, es tevi iegriezu savās plaukstās; tavas sienas ir
nepārtraukti manā priekšā.
49:17 Tavi bērni steigsies; tavi iznīcinātāji un tie, kas tevi radījuši
atkritumi aizies no tevis.
49:18 Pacel savas acis apkārt un redzi: tie visi pulcējas
kopā un nāk pie tevis. Tā kā es dzīvoju, saka Tas Kungs, tev tas noteikti būs
apģērbj sevi ar tiem visiem kā rotājumu un piesien tos sev,
kā to dara līgava.
49:19 Par tavu postu un tavām postītām vietām, un tavas iznīcības zemi,
pat tagad būs par šauru iedzīvotāju dēļ, un tie, kas
aprij tevi būs tālu.
49:20 Bērni, kas tev būs, kad tu būsi pazaudējis otru,
atkal sacīs tavās ausīs: vieta man ir pārāk šaura: dod!
vieta man, kur es varu dzīvot.
49:21 Tad tu saki savā sirdī: Kas man tos ir dzemdinājis, redzot
esmu pazaudējis savus bērnus un esmu pamests, gūstā un aizvedis uz un
uz priekšu? un kas tos ir audzinājis? Lūk, es paliku viens; šīs,
kur viņi bija bijuši?
49:22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Lūk, es pacelšu Savu roku pret viņu
Pagāni un uzstādiet Manas normas ļaudīm, un tie atnesīs tavu
dēli viņu rokās, un tavas meitas tiks nēsātas uz viņu rokām
pleciem.
49:23 Un ķēniņi būs tavi zīdītāji un viņu ķēniņienes
mātes: viņi klanīsies tavā priekšā ar seju pret zemi,
un laizi savu kāju putekļus; un tu zināsi, ka es esmu
Kungs, jo tie, kas uz mani gaida, nepaliks kaunā.
49:24 Vai laupījums tiks atņemts no varenajiem vai likumīgajiem gūstekņiem?
piegādāts?
49:25 Bet tā saka Tas Kungs: Pat vareno gūstekņus aizvedīs
prom, un briesmīgo laupījums tiks izglābts, jo es gribu
cīnies ar to, kas strīdas ar tevi, tad es tevi izglābšu
bērniem.
49:26 Un tos, kas tevi apspiež, Es paēdīšu ar savu miesu; un viņi
piedzersies ar savām asinīm kā ar saldo vīnu un visu miesu
atzīs, ka Es, Tas Kungs, esmu tavs Pestītājs un tavs Pestītājs, varenais
Viens no Jēkaba.