Jesaja 49:1 Klausieties man, salas! un klausieties, ļaudis no tālienes; KUNGS ir aicinājis mani no mātes miesām; no manas mātes iekšām viņš ir radījis mana vārda pieminēšana. 49:2 Un Viņš manu muti ir padarījis kā asu zobenu; viņa rokas ēnā Vai Viņš ir mani paslēpis un padarījis noslīpētu kātu; Viņš ir paslēpies savās drebēs es; 49:3 Un sacīja man: Tu esi mans kalps, Israēl, kurā es būšu pagodināts. 49:4 Tad es sacīju: veltīgi esmu strādājis, esmu iztērējis savus spēkus velti un velti, tomēr mana tiesa ir pie Tā Kunga un mana strādāt ar manu Dievu. 49:5 Un tagad, saka Tas Kungs, kas mani veidoja no dzemdībām, lai kļūtu par savu kalpu, atvest Jēkabu pie viņa, kaut arī Israēls nebūtu sapulcināts, es tomēr to darīšu esiet slavējams Tā Kunga acīs, un mans Dievs būs mans spēks. 49:6 Un viņš sacīja: Tas ir viegli, ka tu būtu mans kalps izcelt Jēkaba ciltis un atjaunot Israēla saglabātos: I dos tevi arī par gaismu pagāniem, lai tu būtu mans pestīšanu līdz zemes galam. 49:7 Tā viņam saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs un Viņa Svētais ko cilvēks nicina, kam tauta riebjas, kalpam valdnieki, ķēniņi redzēs un celsies, prinči arī pielūgs, jo Tā Kunga, kas ir uzticīgs, un Israēla Svētā, un viņš to darīs izvēlies tevi. 49:8 Tā saka Tas Kungs: Labā laikā es tevi dzirdēju, un a pestīšanas dienā es tev palīdzēju, es tevi pasargāšu un došu tevi par ļaužu derību, lai nostiprinātu zemi, liktu to darīt mantot pamesto mantojumu; 49:9 Lai tu teiktu ieslodzītajiem: Ejiet ārā! tiem, kas ir iekšā tumsa, parādiet sevi. Tie barosies pa ceļiem un saviem ganībām jābūt visās augstās vietās. 49:10 Tie nebūs izsalkuši un neslāps; ne karstums, ne saule neskars jo tas, kas par tiem apžēlojies, tos vadīs ūdens avotus viņš vadīs. 49:11 Un Es visus savus kalnus padarīšu par ceļu, un Mani lielceļi būs paaugstināts. 49:12 Lūk, tie nāks no tālienes, un, lūk, šie no ziemeļiem un no rietumiem; un šie no Sinima zemes. 49:13 Dziediet, debesis! un priecājies, zeme! un ielauzties dziedāšanā, O kalnos, jo Tas Kungs ir iepriecinājis savu tautu un apžēlosies uz viņa nomocītajiem. 49:14 Bet Ciāna sacīja: Tas Kungs mani ir atstājis, un mans Kungs mani ir aizmirsis. 49:15 Vai sieviete var aizmirst savu zīdaini, kas viņai nevajadzētu būt līdzjūtība pret viņas dzemdes dēlu? jā, viņi var aizmirst, bet es ne aizmirsti tevi. 49:16 Lūk, es tevi iegriezu savās plaukstās; tavas sienas ir nepārtraukti manā priekšā. 49:17 Tavi bērni steigsies; tavi iznīcinātāji un tie, kas tevi radījuši atkritumi aizies no tevis. 49:18 Pacel savas acis apkārt un redzi: tie visi pulcējas kopā un nāk pie tevis. Tā kā es dzīvoju, saka Tas Kungs, tev tas noteikti būs apģērbj sevi ar tiem visiem kā rotājumu un piesien tos sev, kā to dara līgava. 49:19 Par tavu postu un tavām postītām vietām, un tavas iznīcības zemi, pat tagad būs par šauru iedzīvotāju dēļ, un tie, kas aprij tevi būs tālu. 49:20 Bērni, kas tev būs, kad tu būsi pazaudējis otru, atkal sacīs tavās ausīs: vieta man ir pārāk šaura: dod! vieta man, kur es varu dzīvot. 49:21 Tad tu saki savā sirdī: Kas man tos ir dzemdinājis, redzot esmu pazaudējis savus bērnus un esmu pamests, gūstā un aizvedis uz un uz priekšu? un kas tos ir audzinājis? Lūk, es paliku viens; šīs, kur viņi bija bijuši? 49:22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Lūk, es pacelšu Savu roku pret viņu Pagāni un uzstādiet Manas normas ļaudīm, un tie atnesīs tavu dēli viņu rokās, un tavas meitas tiks nēsātas uz viņu rokām pleciem. 49:23 Un ķēniņi būs tavi zīdītāji un viņu ķēniņienes mātes: viņi klanīsies tavā priekšā ar seju pret zemi, un laizi savu kāju putekļus; un tu zināsi, ka es esmu Kungs, jo tie, kas uz mani gaida, nepaliks kaunā. 49:24 Vai laupījums tiks atņemts no varenajiem vai likumīgajiem gūstekņiem? piegādāts? 49:25 Bet tā saka Tas Kungs: Pat vareno gūstekņus aizvedīs prom, un briesmīgo laupījums tiks izglābts, jo es gribu cīnies ar to, kas strīdas ar tevi, tad es tevi izglābšu bērniem. 49:26 Un tos, kas tevi apspiež, Es paēdīšu ar savu miesu; un viņi piedzersies ar savām asinīm kā ar saldo vīnu un visu miesu atzīs, ka Es, Tas Kungs, esmu tavs Pestītājs un tavs Pestītājs, varenais Viens no Jēkaba.