Jesaja
14:1 Jo Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un tomēr izvēlēsies Israēlu, un
novieto tos savā zemē, un svešinieki pievienosies tiem,
un tie turēsies pie Jēkaba nama.
14:2 Un tauta tos ņems un nogādās savās vietās
Israēla nams tos iemantos Tā Kunga zemē par kalpiem
un kalpones, un tās ņems gūstā, kuru gūstekņus viņi
bija; un viņi valdīs pār saviem apspiedējiem.
14:3 Un notiks tajā dienā, kad Tas Kungs tev dos mieru
no tavām bēdām un bailēm, un no grūtās verdzības, kurā
tu esi radīts kalpot,
14:4 Ka tev būs šis sakāmvārds pret Bābeles ķēniņu, un
saki: kā apspiedējs ir beidzies! zelta pilsēta beidzās!
14:5 Tas Kungs ir salauzis bezdievīgo zizli un scepteri
valdnieki.
14:6 Tas, kurš dusmās sita ļaudis ar nepārtrauktu sitienu, tas, kas valdīja
tautas dusmās tiek vajātas, un neviens netraucē.
14:7 Visa zeme ir mierīga un klusa, viņi atpūšas dziesmā.
14:8 Jā, egles priecājas par tevi un Libānas ciedri, sacīdami:
Tā kā tu esi nolikts, neviens gāzējs mums nenāk pretī.
14:9 Elle no apakšas aizkustinās, lai tevi sagaidītu tavas atnākšanas brīdī.
par tevi mudina mirušos, visus zemes lielākos; to
ir pacēlis no saviem troņiem visus tautu ķēniņus.
14:10 Visi runās un sacīs tev: vai arī tu esi kļuvis vājš kā mēs?
vai tu esi kļuvis līdzīgs mums?
14:11 Tava greznība ir nolaista līdz kapam un tavu vijoļu troksnis.
zem tevis ir izplatījies tārps, un tārpi tevi aptver.
14:12 Kā tu esi nokritis no debesīm, Lucifer, rīta dēls! kā māksla
tu nocirsti līdz zemei, kas novājināja tautas!
14:13 Jo tu savā sirdī esi sacījis: Es uzkāpšu debesīs, es uzkāpšu
Paaugstini manu troni pār Dieva zvaigznēm, es arī sēdēšu kalnā
draudzes ziemeļu malās:
14:14 Es pacelšos pāri mākoņu augstumiem; Es būšu kā visvairāk
Augsts.
14:15 Tomēr tu tiksi nogādāts ellē, bedres malās.
14:16 Tie, kas tevi redz, skatīsies uz tevi šauri un skatīsies uz tevi,
sacīdams: vai šis ir tas cilvēks, kas lika zemei trīcēt un satricināja
karaļvalstis;
14:17 Kas padarīja pasauli par tuksnesi un iznīcināja tās pilsētas;
kas neatvēra viņa gūstekņu namu?
14:18 Visi tautu ķēniņi, pat visi, guļ godībā, katrs
savā mājā.
14:19 Bet tu esi izmests no sava kapa kā pretīgs zars un kā
to drēbes, kas nokautas, ar zobenu caurdurtas, kas aiziet
lejā līdz bedres akmeņiem; kā zem kājām nomīdīts līķis.
14:20 Tev nebūs pievienoties viņiem apbedīšanā, jo tev ir
iznīcinājis tavu zemi un nogalinājis tavu tautu; ļaundaru pēcnācēji to darīs
nekad nebūs slavens.
14:21 Sagatavojiet viņa bērnus nokaušanai viņu tēvu vainas dēļ;
lai tie neceltos, nedz iemantotu zemi, nedz piepildītu tās seju
pasaule ar pilsētām.
14:22 Jo es celšos pret viņiem, saka Tas Kungs Cebaot, un iznīcināšu
no Bābeles vārds un atlikums, un dēls, un brāļadēls, saka Tas Kungs.
14:23 Es to arī padarīšu par īpašumu rūgtajiem un ūdens dīķiem.
un Es to slaucīšu ar iznīcināšanas spieķi, saka Tas Kungs
saimnieki.
14:24 Tas Kungs Cebaots ir zvērējis, sacīdams: Patiesi, kā es domāju, tā arī notiks.
tas notiek; un tā, kā esmu nolēmis, tā būs:
14:25 Es salauzīšu asīriešus savā zemē un kāpšu savos kalnos
viņu zem kājām, tad viņa jūgs un nasta no tiem atkāpsies
aiziet no viņu pleciem.
14:26 Tas ir nodoms, kas paredzēts visai zemei, un tas ir
roka, kas ir izstiepta pār visām tautām.
14:27 Jo Tas Kungs Cebaots ir nolēmis, un kas to atcels? un viņa
roka ir izstiepta, un kas to pagriezīs atpakaļ?
14:28 Gadā, kad nomira ķēniņš Ahass, bija šī nasta.
14:29 Nepriecājieties, visa Palestīna, jo tā zizlis, kurš sita,
tu esi salauzts, jo no čūskas saknes iznāks a
kakatri, un viņa auglis būs ugunīga lidojoša čūska.
14:30 Un nabaga pirmdzimtais ganēsies, un trūcīgais gulēs
drošībā, un es nogalināšu tavu sakni badā, un viņš nogalinās tavu
atlikums.
14:31 Kauc, ak vārti; raudi, ak pilsēta; tu, visa Palestīna, esi izšķīdis: par
no ziemeļiem nāks dūmi, un neviens nebūs viens savā
noteiktos laikos.
14:32 Ko tad atbildēt tautas vēstnešiem? Tas KUNGS
ir nodibinājis Ciānu, un viņa tautas nabagie paļausies uz to.