Jesaja 14:1 Jo Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un tomēr izvēlēsies Israēlu, un novieto tos savā zemē, un svešinieki pievienosies tiem, un tie turēsies pie Jēkaba nama. 14:2 Un tauta tos ņems un nogādās savās vietās Israēla nams tos iemantos Tā Kunga zemē par kalpiem un kalpones, un tās ņems gūstā, kuru gūstekņus viņi bija; un viņi valdīs pār saviem apspiedējiem. 14:3 Un notiks tajā dienā, kad Tas Kungs tev dos mieru no tavām bēdām un bailēm, un no grūtās verdzības, kurā tu esi radīts kalpot, 14:4 Ka tev būs šis sakāmvārds pret Bābeles ķēniņu, un saki: kā apspiedējs ir beidzies! zelta pilsēta beidzās! 14:5 Tas Kungs ir salauzis bezdievīgo zizli un scepteri valdnieki. 14:6 Tas, kurš dusmās sita ļaudis ar nepārtrauktu sitienu, tas, kas valdīja tautas dusmās tiek vajātas, un neviens netraucē. 14:7 Visa zeme ir mierīga un klusa, viņi atpūšas dziesmā. 14:8 Jā, egles priecājas par tevi un Libānas ciedri, sacīdami: Tā kā tu esi nolikts, neviens gāzējs mums nenāk pretī. 14:9 Elle no apakšas aizkustinās, lai tevi sagaidītu tavas atnākšanas brīdī. par tevi mudina mirušos, visus zemes lielākos; to ir pacēlis no saviem troņiem visus tautu ķēniņus. 14:10 Visi runās un sacīs tev: vai arī tu esi kļuvis vājš kā mēs? vai tu esi kļuvis līdzīgs mums? 14:11 Tava greznība ir nolaista līdz kapam un tavu vijoļu troksnis. zem tevis ir izplatījies tārps, un tārpi tevi aptver. 14:12 Kā tu esi nokritis no debesīm, Lucifer, rīta dēls! kā māksla tu nocirsti līdz zemei, kas novājināja tautas! 14:13 Jo tu savā sirdī esi sacījis: Es uzkāpšu debesīs, es uzkāpšu Paaugstini manu troni pār Dieva zvaigznēm, es arī sēdēšu kalnā draudzes ziemeļu malās: 14:14 Es pacelšos pāri mākoņu augstumiem; Es būšu kā visvairāk Augsts. 14:15 Tomēr tu tiksi nogādāts ellē, bedres malās. 14:16 Tie, kas tevi redz, skatīsies uz tevi šauri un skatīsies uz tevi, sacīdams: vai šis ir tas cilvēks, kas lika zemei trīcēt un satricināja karaļvalstis; 14:17 Kas padarīja pasauli par tuksnesi un iznīcināja tās pilsētas; kas neatvēra viņa gūstekņu namu? 14:18 Visi tautu ķēniņi, pat visi, guļ godībā, katrs savā mājā. 14:19 Bet tu esi izmests no sava kapa kā pretīgs zars un kā to drēbes, kas nokautas, ar zobenu caurdurtas, kas aiziet lejā līdz bedres akmeņiem; kā zem kājām nomīdīts līķis. 14:20 Tev nebūs pievienoties viņiem apbedīšanā, jo tev ir iznīcinājis tavu zemi un nogalinājis tavu tautu; ļaundaru pēcnācēji to darīs nekad nebūs slavens. 14:21 Sagatavojiet viņa bērnus nokaušanai viņu tēvu vainas dēļ; lai tie neceltos, nedz iemantotu zemi, nedz piepildītu tās seju pasaule ar pilsētām. 14:22 Jo es celšos pret viņiem, saka Tas Kungs Cebaot, un iznīcināšu no Bābeles vārds un atlikums, un dēls, un brāļadēls, saka Tas Kungs. 14:23 Es to arī padarīšu par īpašumu rūgtajiem un ūdens dīķiem. un Es to slaucīšu ar iznīcināšanas spieķi, saka Tas Kungs saimnieki. 14:24 Tas Kungs Cebaots ir zvērējis, sacīdams: Patiesi, kā es domāju, tā arī notiks. tas notiek; un tā, kā esmu nolēmis, tā būs: 14:25 Es salauzīšu asīriešus savā zemē un kāpšu savos kalnos viņu zem kājām, tad viņa jūgs un nasta no tiem atkāpsies aiziet no viņu pleciem. 14:26 Tas ir nodoms, kas paredzēts visai zemei, un tas ir roka, kas ir izstiepta pār visām tautām. 14:27 Jo Tas Kungs Cebaots ir nolēmis, un kas to atcels? un viņa roka ir izstiepta, un kas to pagriezīs atpakaļ? 14:28 Gadā, kad nomira ķēniņš Ahass, bija šī nasta. 14:29 Nepriecājieties, visa Palestīna, jo tā zizlis, kurš sita, tu esi salauzts, jo no čūskas saknes iznāks a kakatri, un viņa auglis būs ugunīga lidojoša čūska. 14:30 Un nabaga pirmdzimtais ganēsies, un trūcīgais gulēs drošībā, un es nogalināšu tavu sakni badā, un viņš nogalinās tavu atlikums. 14:31 Kauc, ak vārti; raudi, ak pilsēta; tu, visa Palestīna, esi izšķīdis: par no ziemeļiem nāks dūmi, un neviens nebūs viens savā noteiktos laikos. 14:32 Ko tad atbildēt tautas vēstnešiem? Tas KUNGS ir nodibinājis Ciānu, un viņa tautas nabagie paļausies uz to.