Habakuks
2:1 Es stāvēšu savā sardzē un nostādīšu mani tornī un nomodāšu
redzi, ko viņš man sacīs un ko es atbildēšu, kad būšu
pārmeta.
2:2 Un Tas Kungs man atbildēja, sacīdams: Uzraksti vīziju un dari to skaidru
uz galdiem, lai viņš varētu skriet, kas to lasa.
2:3 Jo vīzija vēl ir noteiktam laikam, bet beigās tā notiks
runā un nemelo: lai gan tas kavējas, gaidi to! jo tā noteikti būs
nāc, tas nekavēsies.
2:4 Lūk, viņa dvēsele, kas ir pacelta, nav taisna viņā, bet taisnais
dzīvos pēc savas ticības.
2:5 Jā, tāpēc, ka viņš pārkāpj vīnu, viņš ir lepns vīrs
turas mājās, kas savu vēlmi palielina kā elle, un ir kā nāve, un
nevar tikt paēdināts, bet sapulcina pie Viņa visas tautas un sakrājas
Viņam visi cilvēki:
2:6 Vai tie visi neuzņemsies pret viņu līdzību un ņirgāšanos?
sakām par viņu un sakiet: bēdas tam, kas vairo to, kas ir!
ne viņa! cik ilgi? un tam, kas apkrāmējas ar biezu mālu!
2:7 Vai tie pēkšņi nepacelsies, kas tevi sakodīs, un nepamodinās to?
vai tu satrauks tevi, un tu būsi viņiem par zābakiem?
2:8 Jo tu esi izlaupījis daudzas tautas, visas tautas paliekas
lutinās tevi; vīriešu asiņu dēļ un vardarbības dēļ
zemi, pilsētu un visu, kas tajā dzīvo.
2:9 Bēdas tam, kas savā mājā iekāro ļaunu mantkārību, lai varētu
ieliec augstu viņa ligzdu, lai viņš tiktu atbrīvots no ļaunuma varas!
2:10 Tu esi apkaunojis savu namu, izcērtot daudzus cilvēkus, un
esi grēkojis pret savu dvēseli.
2:11 Jo akmens kliedz no sienas un sijas no kokmateriāliem
atbildēs uz to.
2:12 Bēdas tam, kas ar asinīm uzceļ pilsētu un ar asinīm nostiprina pilsētu
netaisnība!
2:13 Lūk, vai tas nav no Tā Kunga Cebaotiem, ka ļaudis strādās
pašu uguni, un ļaudis nogurdinās savas iedomības dēļ?
2:14 Jo zeme būs piepildīta ar Dieva godības atziņu
Kungs, kā ūdeņi pārklāj jūru.
2:15 Bēdas tam, kas dod dzert savam tuvākajam, kas pieliek tavu pudeli!
un apreibina viņu, lai tu varētu viņus aplūkot
kailums!
2:16 Tu esi pilns ar kaunu par godu: dzer arī tu un lai
priekšāda lai atsegta: Tā Kunga labās rokas biķeris būs apgriezts
tev, un apkaunojoša spļaušana būs pār tavu godību.
2:17 Jo Libānas vardarbība tevi pārklās un zvēru laupījums,
kas lika viņiem baidīties cilvēku asiņu un vardarbības dēļ
zemi, pilsētu un visu, kas tajā dzīvo.
2:18 Kāds labums tēlam, ko tā veidotājs to ir izgriezis?
izkausētais tēls un melu skolotājs, kas ir sava darba veidotājs
Vai paļaujas uz to, lai taisītu mēmus elkus?
2:19 Bēdas tam, kas saka mežam: Celies! mēmajam akmenim, celies, tā
mācīs! Lūk, tas ir pārklāts ar zeltu un sudrabu, un tur ir
pa vidu nav nekādas elpas.
2:20 Bet Tas Kungs ir savā svētajā namā; lai visa zeme klusē
pirms viņa.