Habakuks 2:1 Es stāvēšu savā sardzē un nostādīšu mani tornī un nomodāšu redzi, ko viņš man sacīs un ko es atbildēšu, kad būšu pārmeta. 2:2 Un Tas Kungs man atbildēja, sacīdams: Uzraksti vīziju un dari to skaidru uz galdiem, lai viņš varētu skriet, kas to lasa. 2:3 Jo vīzija vēl ir noteiktam laikam, bet beigās tā notiks runā un nemelo: lai gan tas kavējas, gaidi to! jo tā noteikti būs nāc, tas nekavēsies. 2:4 Lūk, viņa dvēsele, kas ir pacelta, nav taisna viņā, bet taisnais dzīvos pēc savas ticības. 2:5 Jā, tāpēc, ka viņš pārkāpj vīnu, viņš ir lepns vīrs turas mājās, kas savu vēlmi palielina kā elle, un ir kā nāve, un nevar tikt paēdināts, bet sapulcina pie Viņa visas tautas un sakrājas Viņam visi cilvēki: 2:6 Vai tie visi neuzņemsies pret viņu līdzību un ņirgāšanos? sakām par viņu un sakiet: bēdas tam, kas vairo to, kas ir! ne viņa! cik ilgi? un tam, kas apkrāmējas ar biezu mālu! 2:7 Vai tie pēkšņi nepacelsies, kas tevi sakodīs, un nepamodinās to? vai tu satrauks tevi, un tu būsi viņiem par zābakiem? 2:8 Jo tu esi izlaupījis daudzas tautas, visas tautas paliekas lutinās tevi; vīriešu asiņu dēļ un vardarbības dēļ zemi, pilsētu un visu, kas tajā dzīvo. 2:9 Bēdas tam, kas savā mājā iekāro ļaunu mantkārību, lai varētu ieliec augstu viņa ligzdu, lai viņš tiktu atbrīvots no ļaunuma varas! 2:10 Tu esi apkaunojis savu namu, izcērtot daudzus cilvēkus, un esi grēkojis pret savu dvēseli. 2:11 Jo akmens kliedz no sienas un sijas no kokmateriāliem atbildēs uz to. 2:12 Bēdas tam, kas ar asinīm uzceļ pilsētu un ar asinīm nostiprina pilsētu netaisnība! 2:13 Lūk, vai tas nav no Tā Kunga Cebaotiem, ka ļaudis strādās pašu uguni, un ļaudis nogurdinās savas iedomības dēļ? 2:14 Jo zeme būs piepildīta ar Dieva godības atziņu Kungs, kā ūdeņi pārklāj jūru. 2:15 Bēdas tam, kas dod dzert savam tuvākajam, kas pieliek tavu pudeli! un apreibina viņu, lai tu varētu viņus aplūkot kailums! 2:16 Tu esi pilns ar kaunu par godu: dzer arī tu un lai priekšāda lai atsegta: Tā Kunga labās rokas biķeris būs apgriezts tev, un apkaunojoša spļaušana būs pār tavu godību. 2:17 Jo Libānas vardarbība tevi pārklās un zvēru laupījums, kas lika viņiem baidīties cilvēku asiņu un vardarbības dēļ zemi, pilsētu un visu, kas tajā dzīvo. 2:18 Kāds labums tēlam, ko tā veidotājs to ir izgriezis? izkausētais tēls un melu skolotājs, kas ir sava darba veidotājs Vai paļaujas uz to, lai taisītu mēmus elkus? 2:19 Bēdas tam, kas saka mežam: Celies! mēmajam akmenim, celies, tā mācīs! Lūk, tas ir pārklāts ar zeltu un sudrabu, un tur ir pa vidu nav nekādas elpas. 2:20 Bet Tas Kungs ir savā svētajā namā; lai visa zeme klusē pirms viņa.