Genesis
47:1 Tad Jāzeps nāca un paziņoja faraonam un sacīja: Mans tēvs un mani brāļi!
un viņu ganāmpulki, ganāmpulki un viss, kas viņiem ir, ir iznākuši
no Kānaānas zemes; un, lūk, viņi ir Gošenes zemē.
47:2 Un viņš paņēma dažus no saviem brāļiem, pat piecus vīrus, un atnesa tos
Faraons.
47:3 Un faraons sacīja saviem brāļiem: Ar ko jūs nodarbojaties? Un viņi
sacīja faraonam: Tavi kalpi ir gani gan mēs, gan arī mūsu
tēvi.
47:4 Viņi sacīja faraonam: Jo mēs esam ieradušies dzīvot zemē.
jo taviem kalpiem nav ganību saviem ganāmpulkiem; jo bads ir
sāp Kanaānas zemē. Tāpēc tagad, mēs lūdzam, ļaujiet sev
kalpi dzīvo Gošenes zemē.
47:5 Un faraons runāja uz Jāzepu, sacīdams: Tavs tēvs un tavi brāļi ir
nāc pie tevis:
47:6 Ēģiptes zeme ir tavā priekšā; labākajā zemē dari savu
tēvam un brāļiem, lai tie mājotu; lai viņi dzīvo Gošenes zemē
ja tu pazīsti viņu vidū kādus aktīvus cilvēkus, tad iecel viņus par valdniekiem
pār maniem lopiem.
47:7 Un Jāzeps ieveda Jēkabu, savu tēvu, un nostādīja to faraona priekšā
Jēkabs svētīja faraonu.
47:8 Un faraons sacīja Jēkabam: Cik tu esi vecs?
47:9 Un Jēkabs sacīja faraonam: Mana svētceļojuma gadu dienas ir
simts trīsdesmit gadi: maz un ļauni ir gadu dienas
mana dzīve ir bijusi un neesmu sasniegusi līdz gadu dienām
manu tēvu dzīvi viņu svētceļojuma dienās.
47:10 Un Jēkabs svētīja faraonu un izgāja no faraona priekšā.
47:11 Un Jāzeps novietoja savu tēvu un savus brāļus un deva tiem a
īpašums Ēģiptes zemē, vislabākajā zemē, zemē
Ramzess, kā faraons bija pavēlējis.
47:12 Un Jāzeps baroja savu tēvu un savus brāļus, un visus sava tēva piederumus
mājsaimniecībā, ar maizi, saskaņā ar viņu ģimenēm.
47:13 Un visā zemē nebija maizes; jo bads bija ļoti sāpīgs, tāpēc
ka Ēģiptes zeme un visa Kānaāna zeme noģība dēļ
bads.
47:14 Un Jāzeps savāca visu naudu, kas bija atrasta zemē
Ēģiptē un Kānaānas zemē par labību, ko viņi nopirka: un
Jāzeps ienesa naudu faraona namā.
47:15 Un, kad nauda pietrūka Ēģiptes zemē un Kānaānas zemē,
visi ēģiptieši nāca pie Jāzepa un sacīja: Dod mums maizi!
vai mums jāmirst tavā klātbūtnē? jo nauda neizdodas.
47:16 Un Jāzeps sacīja: Dodiet savus lopus! un es tev došu par taviem liellopiem,
ja nauda neizdodas.
47:17 Un viņi atveda savus lopus Jāzepam, un Jāzeps tiem iedeva maizi
apmaiņa pret zirgiem, ganāmpulkiem un liellopiem
ganāmpulkiem un ēzeļiem, un viņš tos ganīja ar maizi par visiem
liellopi tam gadam.
47:18 Kad tas gads beidzās, viņi nāca pie Viņa otro gadu un sacīja
Viņam: Mēs neslēpsim manam kungam, kā mūsu nauda tiek iztērēta;
manam kungam ir arī mūsu lopu ganāmpulki; tajā nevajadzētu atstāt
mana kunga redze, bet mūsu miesas un mūsu zeme:
47:19 Kāpēc gan mēs, gan mūsu zeme nomirsim tavu acu priekšā? nopērc mūs
un mūsu zeme par maizi, un mēs un mūsu zeme būsim tās kalpi
Faraons: un dod mums sēklu, lai mēs dzīvotu un nemirtu, ka zeme
neesi pamests.
47:20 Un Jāzeps nopirka faraonam visu Ēģiptes zemi; ēģiptiešiem
katrs pārdeva savu lauku, jo bads viņus valdīja
zeme kļuva par faraonu.
47:21 Un ļaudis viņš aizveda uz pilsētām no viena gala
Ēģiptes robežas pat līdz otram tās galam.
47:22 Tikai priesteru zemi viņš nepirka; jo priesteriem bija a
daļu, ko viņiem piešķīra faraons, un viņi ēda to daļu
Faraons viņiem deva, tāpēc viņi nepārdeva savas zemes.
47:23 Tad Jāzeps sacīja ļaudīm: Lūk, es jūs šodien esmu nopircis
jūsu zeme faraonam; lūk, jums ir sēkla, un jūs to sēsit
zeme.
47:24 Un pieaugot, jūs dosiet piekto
daļa faraonam, un četras daļas lai jums pieder par pēcnācējiem
laukam un jūsu barībai, un jūsu saimēm, un barībai
saviem mazajiem.
47:25 Un viņi sacīja: Tu izglābi mūsu dzīvības, lai mēs atrodam žēlastību acīs
no mana kunga, un mēs būsim faraona kalpi.
47:26 Un Jāzeps lika par likumu pār Ēģiptes zemi līdz pat šai dienai, ka
Faraonam vajadzētu būt piektajai daļai; izņemot tikai priesteru zemi,
kas nebija faraona.
47:27 Un Israēls dzīvoja Ēģiptes zemē, Gošenes zemē; un
viņiem tur bija manta, un tie auga un ļoti vairojās.
47:28 Un Jēkabs dzīvoja Ēģiptes zemē septiņpadsmit gadus, tātad visu mūžu
Jēkabam bija simts četrdesmit septiņi gadi.
47:29 Un tuvojās laiks, kad Israēlam jāmirst, un viņš sauca savu dēlu
Jāzepu un sacīja viņam: Ja tagad esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad
Es lūdzu tevi, tavu roku zem mana augšstilba, un izturies pret mani laipni un patiesi;
Es lūdzu, neapglabā mani Ēģiptē.
47:30 Bet es gulēšu pie saviem tēviem, un tu mani izvedīsi no Ēģiptes,
un apglabājiet mani viņu apbedījumā. Un viņš sacīja: Es darīšu tā, kā tu dari
teica.
47:31 Un viņš sacīja: Zvēri man! Un viņš tam zvērēja. Un Izraēls paklanījās
pats uz gultas galvas.