Genesis
37:1 Un Jēkabs dzīvoja tajā zemē, kurā viņa tēvs bija svešinieks
Kanaānas zeme.
37:2 Šīs ir Jēkaba paaudzes. Jāzeps, būdams septiņpadsmit gadus vecs,
ganīja ganāmpulku ar saviem brāļiem; un zēns bija pie dēliem
no Bilhas un ar Zilpas dēliem, viņa tēva sievām, un Jāzepu
atnesa savam tēvam viņu ļauno ziņojumu.
37:3 Bet Israēls mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus savus bērnus, jo viņš bija
vecumdienu dēls: un viņš sev uztaisīja daudzkrāsu mēteli.
37:4 Un kad viņa brāļi redzēja, ka viņu tēvs viņu mīl vairāk nekā visus savus
Brāļi, tie viņu ienīda un nevarēja ar viņu mierīgi runāt.
37:5 Un Jāzeps sapņoja sapni un pastāstīja to saviem brāļiem, un tie ienīda
viņu vēl jo vairāk.
37:6 Un Viņš tiem sacīja: Klausieties šo sapni, ko es redzu!
sapņoju:
37:7 Jo, lūk, mēs sējām kūļus tīrumā, un, lūk, mans kūlis
cēlās un arī stāvēja taisni; un, lūk, jūsu kūļi stāvēja apkārt
un noliecās pret manu kūli.
37:8 Un viņa brāļi viņam sacīja: Vai tiešām tev būs valdīt pār mums? vai shalt
vai tu tiešām valdi pār mums? Un tie viņu ienīda vēl jo vairāk
viņa sapņiem un viņa vārdiem.
37:9 Un viņš sapņoja vēl vienu sapni un pastāstīja to saviem brāļiem un sacīja:
Lūk, es vairāk esmu sapņojis sapni; un, lūk, saule un mēness
un vienpadsmit zvaigznes mani pazemoja.
37:10 Un viņš to pastāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, un savam tēvam
aizrādīja viņu un sacīja viņam: Kas tas par sapni, ko tu redzi?
sapņoju? Vai tiešām man un tavai mātei un tavi brāļi nāksim klanīties
sevi tev uz zemi?
37:11 Un viņa brāļi viņu apskauda; bet viņa tēvs ievēroja teicienu.
37:12 Un viņa brāļi gāja ganīt sava tēva ganāmpulku uz Sihemu.
37:13 Un Israēls sacīja Jāzepam: Nevajag tavi brāļi ganīt ganāmpulku!
Šehema? nāc, un es tevi sūtīšu pie viņiem. Un viņš tam sacīja: Lūk
vai es esmu.
37:14 Un viņš sacīja viņam: Ej, lūdzu, paskaties, vai tev klājas labi.
brāļi un labi ar ganāmpulkiem; un atnes man vārdu vēlreiz. Tāpēc viņš sūtīja
no Hebronas ielejas, un viņš nonāca Sihemā.
37:15 Un kāds vīrs viņu atrada, un, lūk, viņš klīda tīrumā.
Un vīrs jautāja viņam, sacīdams: Ko tu meklē?
37:16 Un viņš sacīja: Es meklēju savus brāļus; saki man, kur viņi barojas.
viņu ganāmpulki.
37:17 Un vīrs sacīja: Viņi ir aizgājuši no šejienes; jo es dzirdēju viņus sakām: Ļaujiet mums!
dodieties uz Dotanu. Un Jāzeps gāja pēc saviem brāļiem un atrada tos iekšā
Dotans.
37:18 Un, kad viņi redzēja Viņu no tālienes, vēl pirms Viņš tiem tuvojās, tie
sazvērējies pret viņu, lai viņu nogalinātu.
37:19 Un viņi sacīja viens otram: Lūk, šis sapņotājs nāk.
37:20 Tāpēc nāc, nogalināsim viņu un iemetīsim kādā bedrē, un
mēs sacīsim: kāds ļauns zvērs viņu ir aprijis, un mēs redzēsim, ko darīt
kļūs par viņa sapņiem.
37:21 Un Rūbens to dzirdēja un izglāba viņu no viņu rokām; un teica:
Nenogalināsim viņu.
37:22 Un Rūbens tiem sacīja: Neizlejiet asinis, bet iemetiet viņu šajā bedrē
kas ir tuksnesī, un nepielieciet viņam roku; lai viņš varētu atbrīvoties
viņu no rokām, lai nogādātu viņu atkal viņa tēvam.
37:23 Un notika, kad Jāzeps nāca pie saviem brāļiem, viņi
izvelciet Jāzepu no viņa mēteļa, viņa daudzkrāsains mētelis, kas viņam bija;
37:24 Un tie satvēra viņu un iemeta bedrē, un bedre tur bija tukša
tajā nebija ūdens.
37:25 Un viņi apsēdās ēst maizi un pacēla acis un
un, lūk, no Gileādas nāca izmeeliešu pulks
viņu kamieļi, kas nes garšvielas, balzamu un mirres, gatavojas to nest
uz Ēģipti.
37:26 Un Jūda sacīja saviem brāļiem: Kāds labums no tā, ja mēs nogalināsim savus
brāli un slēpt viņa asinis?
37:27 Nāciet un pārdosim viņu ismeeliešiem, un lai mūsu roka nepaliek.
uz viņu; jo viņš ir mūsu brālis un mūsu miesa. Un viņa brāļi bija
saturu.
37:28 Tad garām gāja midiāniešu tirgotāji; un viņi zīmēja un pacēla
Jāzeps izkāpa no bedres un pārdeva Jāzepu išmeeliešiem par divdesmit
sudraba gabalus, un viņi ieveda Jāzepu Ēģiptē.
37:29 Un Rūbens atgriezās bedrē; un, lūk, Jāzepa nebija iekšā
bedre; un viņš iznomāja savas drēbes.
37:30 Un viņš atgriezās pie saviem brāļiem un sacīja: Bērna nav; un es,
kur man iet?
37:31 Un viņi paņēma Jāzepa mēteli, nokāva kazlēnu un iemērca
mētelis asinīs;
37:32 Un viņi nosūtīja daudzkrāsu mēteli un atnesa to sev
tēvs; un sacīja: "To mēs esam atraduši. Uzzini, vai tas ir tava dēla?"
mētelis vai nē.
37:33 Un viņš to saprata un sacīja: Tas ir mana dēla mētelis; ļaunam zvēram ir
aprija viņu; Jāzeps, bez šaubām, tiek izīrēts gabalos.
37:34 Un Jēkabs saplēsa savas drēbes un apvilka gurnos maisu un
sēroja par savu dēlu daudzas dienas.
37:35 Un visi viņa dēli un visas viņa meitas cēlās viņu mierināt; bet viņš
atteicās tikt mierināts; un viņš sacīja: Es nokāpšu kapā
manam dēlam sērojot. Tā tēvs par viņu raudāja.
37:36 Un midiānieši viņu pārdeva Ēģiptē Potifaram, valsts virsniekam
Faraons un sardzes kapteinis.