Genesis 37:1 Un Jēkabs dzīvoja tajā zemē, kurā viņa tēvs bija svešinieks Kanaānas zeme. 37:2 Šīs ir Jēkaba paaudzes. Jāzeps, būdams septiņpadsmit gadus vecs, ganīja ganāmpulku ar saviem brāļiem; un zēns bija pie dēliem no Bilhas un ar Zilpas dēliem, viņa tēva sievām, un Jāzepu atnesa savam tēvam viņu ļauno ziņojumu. 37:3 Bet Israēls mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus savus bērnus, jo viņš bija vecumdienu dēls: un viņš sev uztaisīja daudzkrāsu mēteli. 37:4 Un kad viņa brāļi redzēja, ka viņu tēvs viņu mīl vairāk nekā visus savus Brāļi, tie viņu ienīda un nevarēja ar viņu mierīgi runāt. 37:5 Un Jāzeps sapņoja sapni un pastāstīja to saviem brāļiem, un tie ienīda viņu vēl jo vairāk. 37:6 Un Viņš tiem sacīja: Klausieties šo sapni, ko es redzu! sapņoju: 37:7 Jo, lūk, mēs sējām kūļus tīrumā, un, lūk, mans kūlis cēlās un arī stāvēja taisni; un, lūk, jūsu kūļi stāvēja apkārt un noliecās pret manu kūli. 37:8 Un viņa brāļi viņam sacīja: Vai tiešām tev būs valdīt pār mums? vai shalt vai tu tiešām valdi pār mums? Un tie viņu ienīda vēl jo vairāk viņa sapņiem un viņa vārdiem. 37:9 Un viņš sapņoja vēl vienu sapni un pastāstīja to saviem brāļiem un sacīja: Lūk, es vairāk esmu sapņojis sapni; un, lūk, saule un mēness un vienpadsmit zvaigznes mani pazemoja. 37:10 Un viņš to pastāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, un savam tēvam aizrādīja viņu un sacīja viņam: Kas tas par sapni, ko tu redzi? sapņoju? Vai tiešām man un tavai mātei un tavi brāļi nāksim klanīties sevi tev uz zemi? 37:11 Un viņa brāļi viņu apskauda; bet viņa tēvs ievēroja teicienu. 37:12 Un viņa brāļi gāja ganīt sava tēva ganāmpulku uz Sihemu. 37:13 Un Israēls sacīja Jāzepam: Nevajag tavi brāļi ganīt ganāmpulku! Šehema? nāc, un es tevi sūtīšu pie viņiem. Un viņš tam sacīja: Lūk vai es esmu. 37:14 Un viņš sacīja viņam: Ej, lūdzu, paskaties, vai tev klājas labi. brāļi un labi ar ganāmpulkiem; un atnes man vārdu vēlreiz. Tāpēc viņš sūtīja no Hebronas ielejas, un viņš nonāca Sihemā. 37:15 Un kāds vīrs viņu atrada, un, lūk, viņš klīda tīrumā. Un vīrs jautāja viņam, sacīdams: Ko tu meklē? 37:16 Un viņš sacīja: Es meklēju savus brāļus; saki man, kur viņi barojas. viņu ganāmpulki. 37:17 Un vīrs sacīja: Viņi ir aizgājuši no šejienes; jo es dzirdēju viņus sakām: Ļaujiet mums! dodieties uz Dotanu. Un Jāzeps gāja pēc saviem brāļiem un atrada tos iekšā Dotans. 37:18 Un, kad viņi redzēja Viņu no tālienes, vēl pirms Viņš tiem tuvojās, tie sazvērējies pret viņu, lai viņu nogalinātu. 37:19 Un viņi sacīja viens otram: Lūk, šis sapņotājs nāk. 37:20 Tāpēc nāc, nogalināsim viņu un iemetīsim kādā bedrē, un mēs sacīsim: kāds ļauns zvērs viņu ir aprijis, un mēs redzēsim, ko darīt kļūs par viņa sapņiem. 37:21 Un Rūbens to dzirdēja un izglāba viņu no viņu rokām; un teica: Nenogalināsim viņu. 37:22 Un Rūbens tiem sacīja: Neizlejiet asinis, bet iemetiet viņu šajā bedrē kas ir tuksnesī, un nepielieciet viņam roku; lai viņš varētu atbrīvoties viņu no rokām, lai nogādātu viņu atkal viņa tēvam. 37:23 Un notika, kad Jāzeps nāca pie saviem brāļiem, viņi izvelciet Jāzepu no viņa mēteļa, viņa daudzkrāsains mētelis, kas viņam bija; 37:24 Un tie satvēra viņu un iemeta bedrē, un bedre tur bija tukša tajā nebija ūdens. 37:25 Un viņi apsēdās ēst maizi un pacēla acis un un, lūk, no Gileādas nāca izmeeliešu pulks viņu kamieļi, kas nes garšvielas, balzamu un mirres, gatavojas to nest uz Ēģipti. 37:26 Un Jūda sacīja saviem brāļiem: Kāds labums no tā, ja mēs nogalināsim savus brāli un slēpt viņa asinis? 37:27 Nāciet un pārdosim viņu ismeeliešiem, un lai mūsu roka nepaliek. uz viņu; jo viņš ir mūsu brālis un mūsu miesa. Un viņa brāļi bija saturu. 37:28 Tad garām gāja midiāniešu tirgotāji; un viņi zīmēja un pacēla Jāzeps izkāpa no bedres un pārdeva Jāzepu išmeeliešiem par divdesmit sudraba gabalus, un viņi ieveda Jāzepu Ēģiptē. 37:29 Un Rūbens atgriezās bedrē; un, lūk, Jāzepa nebija iekšā bedre; un viņš iznomāja savas drēbes. 37:30 Un viņš atgriezās pie saviem brāļiem un sacīja: Bērna nav; un es, kur man iet? 37:31 Un viņi paņēma Jāzepa mēteli, nokāva kazlēnu un iemērca mētelis asinīs; 37:32 Un viņi nosūtīja daudzkrāsu mēteli un atnesa to sev tēvs; un sacīja: "To mēs esam atraduši. Uzzini, vai tas ir tava dēla?" mētelis vai nē. 37:33 Un viņš to saprata un sacīja: Tas ir mana dēla mētelis; ļaunam zvēram ir aprija viņu; Jāzeps, bez šaubām, tiek izīrēts gabalos. 37:34 Un Jēkabs saplēsa savas drēbes un apvilka gurnos maisu un sēroja par savu dēlu daudzas dienas. 37:35 Un visi viņa dēli un visas viņa meitas cēlās viņu mierināt; bet viņš atteicās tikt mierināts; un viņš sacīja: Es nokāpšu kapā manam dēlam sērojot. Tā tēvs par viņu raudāja. 37:36 Un midiānieši viņu pārdeva Ēģiptē Potifaram, valsts virsniekam Faraons un sardzes kapteinis.