Genesis
31:1 Un viņš dzirdēja Lābana dēlu vārdus, sacīdams: Jēkabs ir aizvedis
viss, kas piederēja mūsu tēvam; un tas, kas bija mūsu tēvam, viņam pieder
ieguva visu šo slavu.
31:2 Un Jēkabs redzēja Lābana seju, un, lūk, tas nebija.
pret viņu tāpat kā iepriekš.
31:3 Un Tas Kungs sacīja Jēkabam: Atgriezies uz savu tēvu zemi un
taviem radiniekiem; un es būšu ar tevi.
31:4 Un Jēkabs sūtīja un aicināja Rāheli un Leu uz lauka pie sava ganāmpulka,
31:5 Un sacīja viņiem: Es redzu jūsu tēva vaigu, ka tā nav
pret mani kā iepriekš; bet mana tēva Dievs ir bijis ar mani.
31:6 Un jūs zināt, ka es ar visu savu spēku esmu kalpojis jūsu tēvam.
31:7 Un jūsu tēvs mani ir pievīlis un desmit reizes mainījis manu algu; bet
Dievs ļāva viņam mani nenodarīt pāri.
31:8 Ja viņš tā sacītu: Raibais būs tava alga; tad visi lopi
raibs, un, ja viņš tā sacīs: gredzentiņš būs tava alga;
tad kaila visi liellopi ringstraked.
31:9 Tā Dievs ir paņēmis un atdevis jūsu tēva lopus
es.
31:10 Un notika, kad lopi apņēmās, es to pacēlu
pacēlu manas acis un sapnī redzēju, un, lūk, aunus, kas lēca
uz liellopiem bija raibs, raibs un grisled.
31:11 Un Dieva eņģelis runāja ar mani sapnī, sacīdams: Jēkabs: Un es
teica: Šeit es esmu.
31:12 Un viņš sacīja: Pacel savas acis un redzi visus aunus, kas lec.
uz lopiem ir raibs, raibs un raibs, jo es esmu redzējis
visu, ko Lābans ar tevi dara.
31:13 Es esmu Bēteles Dievs, kur tu svaidi stabu un kur tu
devis man solījumu: tagad celies, ej prom no šīs zemes un!
atgriezies savas dzimtas zemē.
31:14 Un Rāhele un Lea atbildēja un sacīja viņam: Vai vēl ir kāda daļa?
vai mantojums mums mūsu tēva namā?
31:15 Vai mēs neesam viņam svešinieki? jo viņš mūs ir pārdevis un pārdevis
aprija arī mūsu naudu.
31:16 Jo visa bagātība, ko Dievs ir atņēmis no mūsu tēva, ir mūsu,
un mūsu bērniem: tagad visu, ko Dievs tev sacījis, dari!
31:17 Tad Jēkabs cēlās un uzcēla savus dēlus un sievas uz kamieļiem;
31:18 Un viņš aiznesa visus savus lopus un visu savu mantu, kas viņam bija
ieguva, viņa iegūtos liellopus, kurus viņš bija ieguvis Padanaramā, par
lai dotos pie sava tēva Īzaka uz Kanaānas zemi.
31:19 Un Lābans gāja cirpt savas avis, un Rāhele bija nozagusi attēlus, kas
bija viņas tēva.
31:20 Un Jēkabs neapzināti nozaga sīrieti Lābanu, jo tas viņam to pateica
ne tas, ka viņš aizbēga.
31:21 Un viņš aizbēga ar visu, kas viņam bija; un viņš piecēlās un pagāja pāri
upi un pagrieza savu seju pret Gileādas kalnu.
31:22 Un trešajā dienā Lābanam tika paziņots, ka Jēkabs ir aizbēgis.
31:23 Un viņš paņēma līdzi savus brāļus un vajāja viņu septiņas dienas.
ceļojums; un tie viņu apsteidza Gileādas kalnā.
31:24 Un Dievs naktī sapnī nāca pie sīrieša Lābana un sacīja viņam:
Uzmanies, lai tu nerunā Jēkabam ne labu, ne sliktu.
31:25 Tad Lābans apsteidza Jēkabu. Tagad Jēkabs bija uzcēlis savu telti kalnā:
un Lābans ar saviem brāļiem apmetās Gileādas kalnā.
31:26 Un Lābans sacīja Jēkabam: Ko tu esi izdarījis, ka tu esi nozadzis
un manas meitas aizveda līdzi kā gūstekņus
zobens?
31:27 Kādēļ tu slepus bēgi un zagi no manis; un
neteica man, lai es būtu tevi aizsūtījis ar prieku un ar
dziesmas, ar tabreti un arfu?
31:28 Un vai neesat ļāvis man skūpstīt savus dēlus un meitas? tev tagad ir
darīts muļķīgi, to darot.
31:29 Mana roka var jums nodarīt pāri, bet jūsu tēva Dievs
vakar runāja ar mani, sacīdams: Uzmanies, lai tu ar to nerunā
Jēkabs ir labs vai slikts.
31:30 Un tagad, kaut arī tev vajadzētu būt prom, jo tu ļoti ilgojies
pēc sava tēva nama, bet kāpēc tu esi nozadzis manus dievus?
31:31 Un Jēkabs atbildēja un sacīja Lābanam: Tāpēc, ka es baidījos, jo es sacīju:
Varbūt tu ar varu atņemtu man savas meitas.
31:32 Pie kam tu atrodi savus dievus, tas lai nedzīvo.
Brāļi, saproti, kas man pieder, un ņem to sev. Priekš
Jēkabs nezināja, ka Rāhele tos ir nozagusi.
31:33 Un Lābans iegāja Jēkaba teltī un Leas teltī, un abās
kalpoņu teltis; bet viņš tos neatrada. Tad viņš izgāja no Leas
teltī un iegāja Rāheles teltī.
31:34 Bet Rahele bija paņēmusi attēlus un ievietojusi tos kamieļa mēbelēs,
un apsēdās uz tiem. Un Lābans pārmeklēja visu telti, bet neatrada.
31:35 Un viņa sacīja savam tēvam: Lai manam kungam nepatīk, ka es nevaru
celies tavā priekšā; jo sieviešu paražas ir manī. Un viņš
meklēja, bet attēlus neatrada.
31:36 Un Jēkabs sadusmojās un spiedās pret Lābanu, un Jēkabs atbildēja un sacīja
Lābanam: Kas ir mans pārkāpums? kāds ir mans grēks, kas tev ir tik karsts
vajāja pēc manis?
31:37 Kamēr tu esi izpētījis visas manas lietas, ko tu esi atradis no visa sava
sadzīves lietas? noliec to šeit manu brāļu un tavu brāļu priekšā, tas
viņi var spriest starp mums abiem.
31:38 Šos divdesmit gadus es esmu bijis ar tevi; tavām aitām un tavām kazām ir
nemetu savus mazuļus, un tava ganāmpulka aunus es neesmu ēdis.
31:39 To, kas bija saplosīts, es tev neatnesu; Es pacietu zaudējumus
no tā; no manas rokas tu to prasīji, vai nozagts dienā, vai
naktī nozagts.
31:40 Tā es biju; dienā mani aprija sausums un naktī sals;
un mans miegs pazuda no manām acīm.
31:41 Tā es esmu divdesmit gadus tavā namā; Es kalpoju tev četrpadsmit gadus
par tavām divām meitām un sešus gadus par taviem liellopiem, un tev tas ir
mainīja manu algu desmit reizes.
31:42 Izņemot mana tēva Dievu, Ābrahāma Dievu un Īzāka bijību,
bija ar mani, noteikti tu mani biji aizsūtījis prom tagad tukšu. Dievam ir
redzēja manas ciešanas un manu roku darbu un norāja tevi
vakarnakt.
31:43 Un Lābans atbildēja un sacīja Jēkabam: Šīs meitas ir manas
meitas, un šie bērni ir mani bērni, un šie lopi ir mani
lopi, un viss, ko tu redzi, ir mans, un ko es varu darīt šodien?
vai šīs manas meitas vai viņu bērni, ko viņi ir dzimuši?
31:44 Tāpēc tagad nāc, noslēdzam derību, es un tu; un ļauj tam
esi par liecinieku starp mani un tevi.
31:45 Un Jēkabs paņēma akmeni un uzcēla to par stabu.
31:46 Un Jēkabs sacīja saviem brāļiem: Savāciet akmeņus! un viņi paņēma akmeņus,
un izveidoja kaudzi, un viņi ēda tur uz kaudzes.
31:47 Un Lābans to sauca par Jegarsahadutu, bet Jēkabs to nosauca par Galedu.
31:48 Un Lābans sacīja: Šī kaudze šodien ir liecība starp mani un tevi.
Tāpēc to sauca Galīds;
31:49 Un Micpa; jo viņš sacīja: Tas Kungs ir nomodā starp mani un tevi, kad mēs būsim
nav viens no otra.
31:50 Ja tu apgrūtināsi manas meitas vai ja tu ņemsi citas sievas
ja neskaita manas meitas, neviena cilvēka nav ar mums; redzi, Dievs ir liecinieks starp mani
un tev.
31:51 Un Lābans sacīja Jēkabam: Lūk, šo kaudzi un redzi šo stabu, kas
Es esmu nolicis starp sevi un tevi:
31:52 Šī kaudze lai ir liecinieks un šis stabs lai ir liecinieks, ka es neiešu garām
pār šo kaudzi tev, un lai tu nepārkāptu šo kaudzi un
šis stabs man par ļaunumu.
31:53 Tiesā Ābrahāma Dievs un Nahora Dievs, viņu tēva Dievs
starp mums. Un Jēkabs zvērēja ar bailēm no sava tēva Īzāka.
31:54 Tad Jēkabs upurēja kalnā un aicināja savus brāļus
ēda maizi, un viņi ēda maizi un visu nakti palika kalnā.
31:55 Un agri no rīta Lābans cēlās un skūpstīja savus un savus dēlus
un Lābans aizgāja un atgriezās pie savējiem
vieta.