Genesis 27:1 Un notika, kad Īzāks bija vecs un viņa acis bija blāvas, tā ka viņš neredzēja, viņš pasauca savu vecāko dēlu Ēsavu un sacīja viņam: Mans dēls: un viņš viņam sacīja: Lūk, es esmu. 27:2 Un viņš sacīja: Lūk, es esmu vecs, es nezinu savu nāves dienu. 27:3 Tāpēc tagad ņem, lūdzu, savus ieročus, savu dībeļu un loku, un izej uz lauka un paņem man brieža gaļu; 27:4 Un pagatavojiet man garšīgu gaļu, ko es mīlu, un atnesiet to man, lai es varu ēst; lai mana dvēsele tevi svētī pirms es mirstu. 27:5 Un Rebeka dzirdēja, kad Īzāks runāja ar savu dēlu Ēsavu. Un Ēsavs devās uz laukā nomedīt brieža gaļu un to atvest. 27:6 Un Rebeka runāja ar savu dēlu Jēkabu, sacīdama: Lūk, es dzirdēju tavu tēvu. runā ar savu brāli Ēsavu, sacīdams: 27:7 Atnesiet man brieža gaļu un pagatavojiet man garšīgu gaļu, lai es varētu ēst un svētīt tevi Tā Kunga priekšā pirms manas nāves. 27:8 Tāpēc tagad, mans dēls, paklausi manai balsij saskaņā ar to, ko es pavēlu tu. 27:9 Ej pie ganāmpulka un atved mani no turienes divus labus kazlēnus kazas; un es tos pagatavošu tavam tēvam, tādu kā viņš mīlestība: 27:10 Un atnes to savam tēvam, lai viņš ēd un lai viņš svētī tevi pirms viņa nāves. 27:11 Un Jēkabs sacīja savai mātei Rebekai: Lūk, mans brālis Ēsavs ir matains. cilvēks, un es esmu gluds cilvēks: 27:12 Mans tēvs varbūt sajutīs mani, un es viņam likšos kā a krāpnieks; un es nesīšu sev lāstu, nevis svētību. 27:13 Un viņa māte viņam sacīja: tavs lāsts uz mani, mans dēls, tikai paklausi manam. balsi, un ej atnest man tās. 27:14 Un viņš aizgāja, atnesa un atnesa savai mātei un savai mātei pagatavoja garšīgu gaļu, kādu mīlēja viņa tēvs. 27:15 Un Rebeka labi ietērpa sava vecākā dēla Ēsavu, kas bija ar viņu mājā un uzlika Jēkabam, savam jaunākajam dēlam. 27:16 Un viņa uzlika āžu kazlēnu ādas uz viņa rokām un uz viņa gludais kakls: 27:17 Un viņa deva garšīgo gaļu un maizi, ko bija sagatavojusi, viņas dēla Jēkaba rokās. 27:18 Un viņš nāca pie sava tēva un sacīja: Mans tēvs! es; kas tu esi, mans dēls? 27:19 Un Jēkabs sacīja savam tēvam: Es esmu Ēsavs, tavs pirmdzimtais; esmu izdarījis kā tu man pavēli: celies, sēdi un ēd no mana brieža gaļu, lai tava dvēsele mani svētī. 27:20 Un Īzāks sacīja savam dēlam: Kā tu to esi atklājis ātri, mans dēls? Un viņš sacīja: Jo Tas Kungs, tavs Dievs, man to atnesa. 27:21 Un Īzāks sacīja Jēkabam: Nāc klāt, lai es tevi jūtu. mans dēls, vai tu esi mans dēls Ēsavs vai nē. 27:22 Un Jēkabs piegāja pie sava tēva Īzāka; un viņš sajuta viņu un sacīja: Balss ir Jēkaba balss, bet rokas ir Ēsava rokas. 27:23 Un viņš to nesaprata, jo viņa rokas bija spalvainas kā viņa brālim Ēsava rokas: tā viņš viņu svētīja. 27:24 Un viņš sacīja: Vai tu esi mans dēls Ēsavs? Un viņš teica: es esmu. 27:25 Un viņš sacīja: "Atnesiet to man klāt, un es ēdīšu no sava dēla brieža gaļas." lai mana dvēsele tevi svētī. Un viņš to atnesa viņam klāt, un viņš to darīja ēda, un viņš atnesa viņam vīnu, un viņš dzēra. 27:26 Un viņa tēvs Īzāks viņam sacīja: Nāc un skūpsti mani, mans dēls! 27:27 Un viņš piegāja klāt un noskūpstīja viņu, un viņš sajuta savu smaržu un svētīja viņu un sacīja: redzi, mana dēla smarža ir tāda kā smarža smaržo pēc lauka, ko Tas Kungs ir svētījis: 27:28 Tāpēc lai Dievs tev dod debesu rasu un debesu resnumu zeme un daudz kukurūzas un vīna: 27:29 Lai ļaudis tev kalpo un tautas zemojas tavā priekšā; esi kungs pār savu. brāļi, lai jūsu mātes dēli paklanās tavā priekšā! kas tevi nolād, lai svētīts, kas tevi svētī. 27:30 Un notika, kad Īzāks bija beidzis svētīt Jēkabu, un Jēkabs vēl tikko bija izgājis no sava tēva Īzaka vaiga, ka viņa brālis Ēsavs ienāca no savām medībām. 27:31 Un viņš arī bija pagatavojis garšīgu gaļu un atnesa to savam tēvam, un sacīja savam tēvam: Lai mans tēvs ceļas un ēd sava dēla brieža gaļu! lai tava dvēsele mani svētī. 27:32 Un viņa tēvs Īzāks viņam sacīja: Kas tu esi? Un viņš sacīja: Es esmu tavs dēls, tavs pirmdzimtais Ēsavs. 27:33 Un Īzāks ļoti trīcēja un sacīja: Kurš? kur viņš ir tas paņēma brieža gaļu un atnesa to man, un es esmu ēdis no visa iepriekš vai tu atnāci un esi viņu svētījis? jā, un viņš tiks svētīts. 27:34 Un, kad Ēsavs dzirdēja sava tēva vārdus, viņš sauca ar lielu un skaļu ļoti rūgti sauca un sacīja savam tēvam: Svētī mani arī mani! Ak, mans tēvs. 27:35 Un viņš sacīja: Tavs brālis nāca ar viltību un atņēma tavu svētība. 27:36 Un viņš sacīja: Vai viņš nav pareizi nosaukts Jēkabs? jo viņš mani ir aizstājis šīs divas reizes: viņš man atņēma pirmdzimtības tiesības; un, lūk, tagad viņam ir atņēma man svētību. Un viņš sacīja: vai tu neesi rezervējis svētību prieks manis? 27:37 Un Īzāks atbildēja un sacīja Ēzavam: Lūk, es viņu esmu iecēlis par tavu kungu. un visus viņa brāļus es viņam esmu devis par kalpiem; un ar kukurūzu un Es esmu viņu uzturējis ar vīnu, un ko man tagad darīt ar tevi, mans dēls? 27:38 Un Ēsavs sacīja savam tēvam: Vai tev ir tikai viena svētība, mans tēvs? svētī mani, arī mani, mans tēvs! Un Ēsavs pacēla balsi un raudāja. 27:39 Un viņa tēvs Īzāks atbildēja un sacīja viņam: Lūk, tavs mājoklis. būs zemes treknums un debesu rasa no augšienes; 27:40 Un no sava zobena tu dzīvosi un kalposi savam brālim; un tas notiks, kad tev būs valdīšana, tad tev būs norauj viņa jūgu no sava kakla. 27:41 Un Ēsavs ienīda Jēkabu viņa tēva svētības dēļ un Ēsavs sacīja savā sirdī: Manas sēru dienas tēvs ir pie rokas; tad es nogalināšu savu brāli Jēkabu. 27:42 Un šie viņas vecākā dēla Ēsava vārdi tika paziņoti Rebekai, un viņa sūtīja un sauca Jēkabu savu jaunāko dēlu un sacīja viņam: Lūk, tavs brālis Ēsavs, pieskaroties tev, mierina sevi, gribēdams tevi nogalināt. 27:43 Tāpēc tagad, mans dēls, paklausi manai balsij; un celies, bēg pie mana Lābana brālis Hāranam; 27:44 Un paliec pie viņa dažas dienas, līdz tava brāļa dusmas novērsīsies; 27:45 Kamēr tava brāļa dusmas novērsīsies no tevis un viņš to aizmirsīs tu viņam esi nodarījis; tad es sūtīšu un tevi no turienes atvedīšu. Kāpēc? vai man vajadzētu atņemt arī jūs abus vienā dienā? 27:46 Un Rebeka sacīja Īzākam: Es esmu noguris no savas dzīves, jo Hetes meitas: ja Jēkabs ņems sievu no Hetes meitām, tad tādu kā tie, kas ir no šīs zemes meitām, ko mana dzīvība dos? vai es?