Vēstules galatiešiem izklāsts
I. Ievads 1:1-10
A. Sveiciens 1:1-5
B. Problēma: Galatieši
šobrīd apsver
viltus evaņģēlija pieņemšana 1:6-10
II. Pāvila evaņģēlijs aizstāvēja 1:11-2:21
A. Dievišķā izcelsme 1:11-24
1. Viņš nesaņēma evaņģēliju
savukārt jūdaismā 1:13-14
2. Viņš saņēma evaņģēliju no
Kristus, nevis no apustuļiem 1:15-24
B. Dievišķā daba 2:1-21
1. To atzina
apustuļi kā autentiski 2:1-10
2. Pāvila pārmetums Pēterim pierāda
viņa evaņģēlija patiesumu 2:11-21
III. Pāvila evaņģēlijs definēja: taisnošanu
caur ticību Kristum bez
likums 3:1-4:31
A. Pierādījuši paši galatieši
pieredze 3:1-5
B. Pierādīts Svētajos Rakstos 3:6-14
1. Pozitīvi: Vecā Derība saka
Ābrahāms bija, un pagāni būs,
attaisnots ticībā 3:6-9
2. Negatīvi: Vecā Derība saka
cilvēks ir nolādēts, ja viņš paļaujas uz
pestīšanas likums 3:10-14
C. Pierādīts ar Ābrahāma derību 3:15-18
D. Pierāda likuma mērķis: tas
norādīja cilvēkam uz Kristu 3:19-29
E. Pierāda likuma pagaidu raksturs:
Dieva pieaugušie dēli vairs nav pakļauti
elementārā reliģija 4:1-11
F. Galatieši ir iekavās
mudināja nepakļauties
likums 4:12-20
G. Pierādīts ar alegoriju: Likums dara cilvēkus
garīgie vergi ar darbiem: žēlastība
atbrīvo cilvēkus ticībā 4:21-31
IV. Pāvila evaņģēlijs attiecās uz 5:1-6:17
A. Garīgā brīvība ir būt
uzturēt un nepakļaut
uz legālismu 5:1-12
B. Garīgā brīvība nav licence
grēkot, bet kalpošanas līdzeklis
citi 5:13-26
C. Morāli kritušais kristietis ir
lai atjaunotu sadraudzību ar
viņa brāļi 6:1-5
D. Galatiešu ziedošana ir atbalsts
saviem skolotājiem un palīdzēt citiem
trūcīgie 6:6-10
E. Secinājums: jūdaisti cenšas izvairīties
vajāšanas Kristus dēļ, bet Pāvils
ar prieku pieņem to 6:11-17
V. Svētība 6:18
