Ecēhiēls 37:1 Tā Kunga roka bija pār mani un nesa mani garā To Kungu, un noliec mani ielejas vidū, kas bija pilna kauli, 37:2 Un lika man iet viņiem garām, un, lūk, to bija ļoti daudz daudzi atklātā ielejā; un, lūk, tie bija ļoti sausi. 37:3 Un viņš man sacīja: Cilvēka dēls, vai šie kauli var dzīvot? Un es atbildēju: O Kungs DIEVS, Tu zini. 37:4 Viņš atkal man sacīja: Pravieto par šiem kauliem un saki tiem: jūs, sausie kauli, klausieties Tā Kunga vārdu! 37:5 Tā saka Dievs Tas Kungs par šiem kauliem; Lūk, Es atdošu elpu ieejiet tevī, un jūs dzīvosit: 37:6 Es uzlikšu tev cīpslas un audzēšu pār tevi miesu, un apsedz sevi ar ādu un iedveš elpu, un tu dzīvosi; un tu atzīs, ka Es esmu Tas Kungs. 37:7 Tāpēc es pravietoju, kā man bija pavēlēts, un, kā es pravietoju, notika troksnis, un lūk, trīce, un kauli sanāca kopā, kauls pie viņa kaulu. 37:8 Kad es redzēju, lūk, cīpslas un miesa uzkāpa uz tiem, un āda tos pārklāja augšā, bet tajās nebija elpas. 37:9 Tad viņš man sacīja: Pravieto vējam, pravieto, cilvēka dēls! saki vējam: tā saka Dievs Tas Kungs! Nāc no četriem vējiem, O elpu un elpo pār šiem nokautajiem, lai viņi dzīvotu. 37:10 Tad es pravietoju, kā viņš man pavēlēja, un elpa ienāca viņos, un viņi dzīvoja un piecēlās kājās, ārkārtīgi liels karaspēks. 37:11 Tad viņš man sacīja: Cilvēka dēls, šie kauli ir viss nams Izraēls: lūk, viņi saka: mūsu kauli ir izžuvuši, un mūsu cerība ir zudusi, mēs ir nogrieztas mūsu daļām. 37:12 Tāpēc pravietojiet un sakiet tiem: tā saka Dievs Tas Kungs; Lūk, O Mana tauta, Es atvēršu jūsu kapus un likšu jums izkļūt no jūsu kapos un ievedīs jūs Israēla zemē. 37:13 Un jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es atvēršu jūsu kapus, ak, mana tauta un izcēla tevi no taviem kapiem, 37:14 Es ielikšu jūsos Savu Garu, un jūs dzīvosit, un Es jūs nolikšu savā zemē, tad jūs zināt, ka Es, Tas Kungs, esmu to runājis, un to izpildīja, saka Tas Kungs. 37:15 Tā Kunga vārds atkal nāca pie manis, sacīdams: 37:16 Turklāt, tu cilvēka dēls, ņem sev vienu kociņu un uzraksti uz tā: Jūda un viņa biedri Israēla bērniem: tad ņemiet citu nūju un uzraksti uz tā: Jāzepam, Efraima nūjai un visiem Israēla nams, viņa biedri: 37:17 Un savienojiet tos vienu ar otru vienā nūjā; un viņi kļūs par vienu tavā rokā. 37:18 Un kad tavas tautas bērni runās ar tevi, sacīdami: velc! Vai tu mums neparādi, ko tu ar to domā? 37:19 Saki viņiem: tā saka Dievs Tas Kungs; Lūk, es paņemšu nūju Jāzeps, kas ir Efraima rokās, un Israēla ciltis viņa biedrus un noliks tos sev līdzi, pat ar Jūdas nūju, un padari viņiem vienu nūju, un tie būs viens manā rokā. 37:20 Un nūjas, uz kurām tu raksti, būs tavā rokā viņu priekšā acis. 37:21 Un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs; Lūk, es ņemšu Israēla bērni no pagānu vidus, kurp viņi ir aizgājuši, un savāks tos no visām pusēm un ievedīs viņu pašu zemē. 37:22 Un Es padarīšu tos par vienu tautu zemē kalnos Izraēla; un viens ķēniņš būs ķēniņš tiem visiem, un tie nebūs jo vairāk divas tautas, arī tās netiks sadalītas divās valstībās vispār vairāk: 37:23 Viņi vairs neapgānīs sevi ne ar saviem elkiem, ne ar saviem elkiem viņu riebīgajām lietām, ne ar kādu no viņu pārkāpumiem, bet es izglābs tos no visām viņu mājām, kur viņiem ir grēkojuši un šķīstīs tos. Tā viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs. 37:24 Un Dāvids, mans kalps, būs ķēniņš pār tiem; un viņiem visiem būs viens gans: viņi staigās pēc maniem spriedumiem un ievēros manus statūtus un izpildiet tos. 37:25 Un viņi dzīvos zemē, ko es esmu devis savam Jēkabam kalps, kur tavi tēvi ir dzīvojuši; un viņi tur dzīvos, pat viņi un viņu bērni, un viņu bērnu bērni uz visiem laikiem: un mans kalps Dāvids būs viņu princis uz visiem laikiem. 37:26 Turklāt Es slēgšu ar viņiem miera derību; tas būs an mūžīga derība ar viņiem, un Es viņus nolikšu un vairos un likšu savu svētnīcu viņu vidū uz mūžiem. 37:27 Arī mans telts būs ar viņiem; jā, es būšu viņu Dievs un tie būs mana tauta. 37:28 Un pagāni zinās, ka Es, Tas Kungs, svētu Israēlu, kad mans svētnīca būs viņu vidū mūžīgi.