Ecēhiēls
14:1 Tad daži no Israēla vecākajiem nāca pie manis un apsēdās manā priekšā.
14:2 Un Tā Kunga vārds nāca uz mani, sacīdams:
14:3 Cilvēka bērns, šie vīri ir iecēluši savus elkus savās sirdīs un ielikuši
viņu netaisnības klupšanas akmens viņu vaiga priekšā
viņi vispār interesējušies?
14:4 Tāpēc runājiet uz viņiem un sakiet viņiem: tā saka Dievs Tas Kungs;
Katrs Israēla nama vīrs, kas savā sirdī ceļ savus elkus,
un noliek savas netaisnības klupšanas akmeni sava vaiga priekšā, un
nāk pie pravieša; Es, Tas Kungs, atbildēšu tam, kas nāks
Viņa elku daudzumam;
14:5 Lai es varu ņemt Israēla namu viņu sirdīs, jo viņi ir
visi atsvešinājušies no manis caur saviem elkiem.
14:6 Tāpēc saki Israēla namam: tā saka Dievs Tas Kungs! nožēlot grēkus,
un novērsieties no saviem elkiem; un novērsiet savas sejas no visa
tavas negantības.
14:7 Katram Israēla namam vai svešiniekam, kas mīt
Izraēlā, kas norobežojas no manis un uzceļ savus elkus
viņa sirdi un noliek savas netaisnības klupšanas akmeni sev priekšā
un nāk pie pravieša, lai viņam par mani jautātu; es
Tas Kungs viņam atbildēs pats:
14:8 Un es vērsīšu savu vaigu pret šo cilvēku un darīšu viņu par zīmi un a
sakāmvārds, un es viņu izslēgšu no savas tautas vidus; un tu
atzīs, ka Es esmu Tas Kungs.
14:9 Un ja pravietis tiek maldināts, kad viņš kaut ko runā, es, Tas Kungs
esmu pievīlis šo pravieti, un es izstiepšu savu roku pret viņu, un
iznīcinās viņu no manas Israēla tautas vidus.
14:10 Un viņi nesīs sodu par savu netaisnību: sodu par
pravietis būs kā sods tam, kas to meklē
viņam;
14:11 Lai Israēla nams vairs nenomaldītos no manis un nenokļūtu
piesārņoti ar visiem saviem pārkāpumiem; bet lai tie būtu mani
cilvēki, un es varētu būt viņu Dievs, saka Dievs Tas Kungs.
14:12 Man atkal nāca Tā Kunga vārds, sacīdams:
14:13 Cilvēka bērns, kad zeme grēko pret mani, smagi pārkāpdama,
tad es izstiepšu savu roku pret to un salauzīšu zizli
tās maizi un taisīs badu un iznīdēs cilvēku
un zvērs no tā:
14:14 Kaut arī šie trīs vīri, Noa, Daniēls un Ījabs, būtu tajā, viņiem vajadzētu
izglābiet tikai viņu pašu dvēseles ar savu taisnību, saka Dievs Tas Kungs.
14:15 Ja es ļaušu zvēriem iet cauri zemei, un tie to izpostīs,
lai tā būtu posta, lai neviens nevarētu iziet cauri tās dēļ
zvēri:
14:16 Kaut arī šie trīs vīri tajā būtu, tā kā es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, viņi
nedzemdē ne dēlus, ne meitas; tie tiks piegādāti tikai,
bet zeme būs posta.
14:17 Vai arī es nestu zobenu uz šo zemi un saku: Zobens, ej cauri
zeme; lai es no tā izcirstu cilvēkus un lopus:
14:18 Kaut arī šie trīs vīri tajā būtu, tā kā es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, viņi
nedzemdinās ne dēlus, ne meitas, bet tie būs tikai
piegādāja paši.
14:19 Vai arī es sūtu sērgu uz šo zemi un izliešu pār to savu dusmu
asinīs, lai no tās nogrieztu cilvēku un zvēru:
14:20 Kaut arī Noa, Daniēls un Ījabs tajā būtu, es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs,
viņi nedzemdē ne dēlu, ne meitu; viņi tikai piegādās
savas dvēseles ar savu taisnību.
14:21 Jo tā saka Dievs Tas Kungs; Cik daudz vairāk, kad es sūtu savus četrus sāpīgus
spriedumi Jeruzālemei, zobens, bads un trokšņains
zvērs un mēris, lai no tā izcirstu cilvēkus un zvērus?
14:22 Tomēr, lūk, tajā paliks atlikums, kas tiks atvests
ārā, gan dēli, gan meitas, lūk, tie nāks pie jums,
un jūs redzēsiet viņu ceļus un viņu darbus, un jūs tiksiet mierināti
par ļaunumu, ko Es esmu radījis Jeruzālemei, pat par to
viss, ko esmu uz to atnesis.
14:23 Un viņi jūs mierinās, kad jūs redzēsit viņu ceļus un darbus
jūs sapratīsit, ka es neesmu bez iemesla darījis visu, ko esmu darījis
tā saka Dievs Tas Kungs.