Ecēhiēls 3:1 Un viņš man sacīja: Cilvēka bērns, ēd, ko atrodi! ēd šo ritiniet un ejiet runāt ar Israēla namu. 3:2 Es atvēru savu muti, un viņš lika man ēst šo rullīti. 3:3 Un viņš man sacīja: Cilvēka dēls, liec ēst savam vēderam un piepildi savu iekšas ar šo rullīti, ko es tev dodu. Tad es to ēdu; un tas bija iekšā mana mute kā medus saldumam. 3:4 Un viņš man sacīja: Cilvēka dēls, ej un ej pie Israēla nama! un runājiet ar Maniem vārdiem tiem. 3:5 Jo tu neesi sūtīts pie tautas ar svešu runu un bargu valodu, bet Israēla namam; 3:6 Ne daudziem svešas runas un skarbas valodas cilvēkiem, kuru vārdi, kurus tu nevari saprast. Protams, ja es būtu tevi sūtījis pie viņiem, viņi būtu tevi uzklausījis. 3:7 Bet Israēla nams tevi neklausīs; jo viņi to nedarīs uzklausiet mani, jo viss Israēla nams ir nekaunīgs un nekaunīgs cietsirdīgs. 3:8 Lūk, es tavu vaigu esmu stiprinājis pret viņu sejām un tavu seju piere stipra pret viņu pierēm. 3:9 Es tavu pieri esmu padarījis kā nelokāmu cietāku par kramu; nebīsties no tiem, nebaidieties par viņu izskatu, kaut arī viņi ir dumpīga māja. 3:10 Un viņš man sacīja: Cilvēka bērns, visus manus vārdus, ko es runāšu pieņemiet savā sirdī un klausieties ar savām ausīm. 3:11 Un ej, nonāc pie gūstekņiem, pie saviem bērniem ļaudis un runā ar tiem un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs! vai viņi dzirdēs, vai viņi pieļaus. 3:12 Tad gars mani paņēma, un es dzirdēju aiz sevis lielu balsi steidzās un sacīja: Slavēta lai ir Tā Kunga godība no viņa vietas! 3:13 Es dzirdēju arī dzīvās radības spārnu troksni, kas pieskārās viens otru, un riteņu troksnis tiem pretī, un troksnis par lielu steigu. 3:14 Tad gars mani pacēla un aizveda, un es gāju rūgtumā, mana gara karstumā; bet Tā Kunga roka bija stipra pār mani. 3:15 Tad es nonācu pie gūstekņiem Telabibā, kas dzīvoja pie upes. no Čebaras, un es sēdēju tur, kur viņi sēdēja, un paliku tur pārsteigts viņiem septiņas dienas. 3:16 Un notika septiņu dienu beigās, ka Tā Kunga vārds nāca pie manis un sacīja: 3:17 Cilvēka dēls, es tevi esmu iecēlis par sargu Israēla namam. tāpēc klausieties vārdus no manas mutes un brīdiniet tos no manis. 3:18 Kad es saku ļaunajiem: tu mirsi; un tu viņam dod nebrīdināt un nerunāt, lai brīdinātu ļaunos no viņa ļaunā ceļa glābt viņa dzīvību; tas pats ļaunais mirs savā netaisnībā; bet viņa asinis es prasīšu no tavas rokas. 3:19 Tomēr, ja tu pabrīdini ļauno un viņš neatgriezīsies no savas ļaundarības un no sava ļaunā ceļa viņš mirs savā netaisnībā; bet tev ir izglāba tavu dvēseli. 3:20 Atkal, ja taisnais atgriežas no savas taisnības un apņemas netaisnība, un es viņam lieku klupšanas akmeni, viņš mirs tu viņu neesi brīdinājis, viņš mirs savā grēkā un viņa grēkā Taisnība, ko viņš ir darījis, netiks pieminēta; bet viņa asinis vai es prasīšu no tavas rokas. 3:21 Tomēr, ja tu taisno brīdināsi, lai taisnais negrēko, un viņš negrēko, viņš noteikti dzīvos, jo ir brīdināts; arī tu esi izglābis savu dvēseli. 3:22 Un Tā Kunga roka bija tur pār mani; un viņš man sacīja: Celies, ej klajumā, un es tur runāšu ar tevi. 3:23 Tad es piecēlos un izgāju līdzenumā, un, lūk, Dieva godība. Tas Kungs tur stāvēja kā godība, ko es redzēju pie Kebaras upes. un es nokritu uz sejas. 3:24 Tad gars iegāja manī, uzcēla mani uz kājām un runāja ar mani un sacīja man: Ej, aizveries savā namā! 3:25 Bet tu, cilvēka dēls, redzi, viņi tev uzliks saites, un sasaistīs tevi ar tiem, un tu neiziesi starp tiem. 3:26 Un es likšu tavai mēlei pieķerties tavas mutes jumtam, lai tu būs mēms un nebūs tiem pārmetējs, jo viņi ir a dumpīgā māja. 3:27 Bet, kad es runāšu ar tevi, es atvēršu tavu muti, un tu sacīsi viņiem: tā saka Dievs Tas Kungs; Kas dzird, tas lai dzird; un Kas pacieš, tas lai palaiž, jo tie ir dumpīgs nams.