Izceļošana 33:1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Ej un ej no šejienes augšā, tu un ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, uz to zeme, ko es zvērēju Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, sacīdams: Tam tavu sēklu es tai došu: 33:2 Un es sūtīšu eņģeli tavā priekšā; un es izdzīšu Kānaānieši, amorieši un heti, un perizieši, hivieši, un jebusīti: 33:3 Uz zemi, kas plūst ar pienu un medu, jo es neiešu iekšā tavā vidū; jo tu esi stingra tauta, lai es tevi nepazustu ceļš. 33:4 Kad ļaudis dzirdēja šīs ļaunās ziņas, viņi apraudāja, un neviens uzvilka viņam savus rotājumus. 33:5 Jo Tas Kungs bija sacījis Mozum: saki Israēla bērniem: ir stingra tauta: Es nākšu tavā vidū a mirklī un apēd tevi; tāpēc tagad nost nost savas rotas, lai es zinātu, ko tev darīt. 33:6 Un Israēla bērni noņēma sev rotājumus Horeba kalns. 33:7 Un Mozus paņēma telti un uzcēla to ārpus nometnes, tālu no nometnes un nosauca to par draudzes telti. Un tā notika, ka katrs, kas meklēja To Kungu, izgāja pie tā draudzes telts, kas bija bez nometnes. 33:8 Un notika, kad Mozus izgāja uz telti, ka viss ļaudis cēlās un stāvēja katrs pie savas telts durvīm un skatījās pēc Mozus, līdz viņš iegāja teltī. 33:9 Un notika, kad Mozus iegāja teltī, mākoņains stabs nokāpa un stāvēja pie telts durvīm, un Tas Kungs runāja ar Mozu. 33:10 Un visi ļaudis redzēja mākoņaino stabu stāvam pie telts durvīm. un visi ļaudis cēlās un pielūdza, katrs savas telts durvīs. 33:11 Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā cilvēks runā ar savu draugs. Un viņš atgriezās nometnē, bet viņa kalps Jozua Nūna dēls, jauns vīrietis, neizgāja no telts. 33:12 Un Mozus sacīja Tam Kungam: redzi, tu man saki: audzini šo. ļaudis, un tu man neesi darījis zināmu, ko tu sūtīsi ar mani. Tomēr tu teici: Es pazīstu tevi vārdā, un tu esi atradis arī žēlastību mana redze. 33:13 Tāpēc tagad, es lūdzu tevi, ja esmu atradis žēlastību tavās acīs, parādi man tagad esi tavs ceļš, lai es tevi pazītu un atrastu žēlastību tavās acīs. un uzskati, ka šī tauta ir tava tauta. 33:14 Un viņš sacīja: Mana klātbūtne ies tev līdzi, un es tevi atpūtināšu. 33:15 Un viņš sacīja viņam: Ja tava klātbūtne neiet ar mani, tad nenes mūs augšā tātad. 33:16 Jo kur gan šeit būs zināms, ka es un tava tauta esam atraduši? žēlastība tavās acīs? vai tas nav tāpēc, ka tu ej ar mums? tā arī būsim Es un tava tauta šķirti no visas tautas, kas ir uz sejas no zemes. 33:17 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Es darīšu arī to, kas tev ir. jo tu esi atradis žēlastību manās acīs, un es tevi pazīstu vārdā. 33:18 Un viņš sacīja: Es tevi lūdzu, parādi man savu godību! 33:19 Un viņš sacīja: Es likšu visu savu labestību tavā priekšā, un es to darīšu pasludini Tā Kunga vārdu tavā priekšā; un būs žēlīgs kam Es būšu žēlīgs un apžēlošu to, kam es apžēlošu. 33:20 Un viņš sacīja: Tu nevari redzēt manu seju, jo neviens mani neredzēs. un dzīvot. 33:21 Un Tas Kungs sacīja: Lūk, pie manis ir vieta, un tu stāvēsi. uz akmens: 33:22 Un notiks, kamēr mana godība iet garām, es likšu tevi klints klints un apsedz tevi ar savu roku, kamēr es garām: 33:23 Un es atņemšu savu roku, un tu redzēsi manas muguras daļas, bet seju neredzēt.