Izceļošana
33:1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Ej un ej no šejienes augšā, tu un
ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, uz to
zeme, ko es zvērēju Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, sacīdams: Tam
tavu sēklu es tai došu:
33:2 Un es sūtīšu eņģeli tavā priekšā; un es izdzīšu
Kānaānieši, amorieši un heti, un perizieši, hivieši,
un jebusīti:
33:3 Uz zemi, kas plūst ar pienu un medu, jo es neiešu iekšā
tavā vidū; jo tu esi stingra tauta, lai es tevi nepazustu
ceļš.
33:4 Kad ļaudis dzirdēja šīs ļaunās ziņas, viņi apraudāja, un neviens
uzvilka viņam savus rotājumus.
33:5 Jo Tas Kungs bija sacījis Mozum: saki Israēla bērniem:
ir stingra tauta: Es nākšu tavā vidū a
mirklī un apēd tevi; tāpēc tagad nost nost savas rotas,
lai es zinātu, ko tev darīt.
33:6 Un Israēla bērni noņēma sev rotājumus
Horeba kalns.
33:7 Un Mozus paņēma telti un uzcēla to ārpus nometnes, tālu
no nometnes un nosauca to par draudzes telti. Un tā
notika, ka katrs, kas meklēja To Kungu, izgāja pie tā
draudzes telts, kas bija bez nometnes.
33:8 Un notika, kad Mozus izgāja uz telti, ka viss
ļaudis cēlās un stāvēja katrs pie savas telts durvīm un skatījās
pēc Mozus, līdz viņš iegāja teltī.
33:9 Un notika, kad Mozus iegāja teltī, mākoņains
stabs nokāpa un stāvēja pie telts durvīm, un Tas Kungs
runāja ar Mozu.
33:10 Un visi ļaudis redzēja mākoņaino stabu stāvam pie telts durvīm.
un visi ļaudis cēlās un pielūdza, katrs savas telts durvīs.
33:11 Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā cilvēks runā ar savu
draugs. Un viņš atgriezās nometnē, bet viņa kalps Jozua
Nūna dēls, jauns vīrietis, neizgāja no telts.
33:12 Un Mozus sacīja Tam Kungam: redzi, tu man saki: audzini šo.
ļaudis, un tu man neesi darījis zināmu, ko tu sūtīsi ar mani. Tomēr
tu teici: Es pazīstu tevi vārdā, un tu esi atradis arī žēlastību
mana redze.
33:13 Tāpēc tagad, es lūdzu tevi, ja esmu atradis žēlastību tavās acīs, parādi man
tagad esi tavs ceļš, lai es tevi pazītu un atrastu žēlastību tavās acīs.
un uzskati, ka šī tauta ir tava tauta.
33:14 Un viņš sacīja: Mana klātbūtne ies tev līdzi, un es tevi atpūtināšu.
33:15 Un viņš sacīja viņam: Ja tava klātbūtne neiet ar mani, tad nenes mūs augšā
tātad.
33:16 Jo kur gan šeit būs zināms, ka es un tava tauta esam atraduši?
žēlastība tavās acīs? vai tas nav tāpēc, ka tu ej ar mums? tā arī būsim
Es un tava tauta šķirti no visas tautas, kas ir uz sejas
no zemes.
33:17 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Es darīšu arī to, kas tev ir.
jo tu esi atradis žēlastību manās acīs, un es tevi pazīstu vārdā.
33:18 Un viņš sacīja: Es tevi lūdzu, parādi man savu godību!
33:19 Un viņš sacīja: Es likšu visu savu labestību tavā priekšā, un es to darīšu
pasludini Tā Kunga vārdu tavā priekšā; un būs žēlīgs kam
Es būšu žēlīgs un apžēlošu to, kam es apžēlošu.
33:20 Un viņš sacīja: Tu nevari redzēt manu seju, jo neviens mani neredzēs.
un dzīvot.
33:21 Un Tas Kungs sacīja: Lūk, pie manis ir vieta, un tu stāvēsi.
uz akmens:
33:22 Un notiks, kamēr mana godība iet garām, es likšu
tevi klints klints un apsedz tevi ar savu roku, kamēr es
garām:
33:23 Un es atņemšu savu roku, un tu redzēsi manas muguras daļas, bet
seju neredzēt.