Izceļošana 19:1 Trešajā mēnesī, kad Israēla bērni bija izgājuši Ēģiptes zemi, tajā pašā dienā viņi nonāca Sinaja tuksnesī. 19:2 Jo viņi aizgāja no Refidimas un nonāca tuksnesī Sinaja, un bija sēdies tuksnesī; un tur Israēls apmetās iepriekš kalns. 19:3 Un Mozus gāja pie Dieva, un Tas Kungs viņu sauca no tā kalnā, sacīdams: tā saki Jēkaba namam un pastāsti Israēla bērni; 19:4 Jūs redzējāt, ko es darīju ēģiptiešiem un kā es jūs nēsāju ērgļu spārnus un atvedu jūs pie sevis. 19:5 Tāpēc tagad, ja jūs patiešām klausīsit manai balsij un turēsit manu derību, tad jūs būsiet man par īpašu bagātību pāri visiem cilvēkiem zeme ir mana: 19:6 Un jūs būsiet man par priesteru valstību un svētu tautu. Šie tie ir vārdi, ko tev būs runāt Israēla bērniem. 19:7 Un Mozus nāca un pasauca tautas vecākos un nostājās priekšā viņu sejās visi šie vārdi, ko Tas Kungs viņam pavēlēja. 19:8 Un visa tauta atbildēja un sacīja: Viss, kas Tam Kungam ir runāts mēs darīsim. Un Mozus atgrieza tautas vārdus tiem KUNGS. 19:9 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Lūk, es nāku pie tevis biezā mākonī. lai ļaudis dzirdētu, kad es ar tevi runāju, un ticētu tev jebkad. Un Mozus stāstīja ļaužu vārdus Tam Kungam. 19:10 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Ej pie ļaudīm un svēti tos dienā un rīt, un lai viņi mazgā savas drēbes, 19:11 Un esiet gatavi trešajā dienā, jo trešajā dienā nāks Tas Kungs visas tautas redzeslokā uz Sinaja kalna. 19:12 Un tev būs noteikt robežas ļaudīm visapkārt, sacīdams: Uzmanies! pie sevis, lai jūs nekāptu kalnā un nepieskartos tā robežai tas: ikviens, kas pieskaras kalnam, tiks sodīts ar nāvi. 19:13 Neviena roka to neaiztiks, bet viņu noteikti nomētās ar akmeņiem vai nošaus cauri; vai tas būtu zvērs vai cilvēks, tas nedzīvos skan ilgi, viņi nāks uz kalnu. 19:14 Un Mozus nokāpa no kalna pie ļaudīm un to svētīja cilvēki; un viņi mazgāja savas drēbes. 19:15 Un viņš sacīja ļaudīm: Esiet gatavi trešajai dienai, nenāciet plkst tavas sievas. 19:16 Un notika trešās dienas rītā, ka tie bija pērkoni un zibeņi, un biezs mākonis kalnā, un balss trompete ir pārāk skaļa; lai visi cilvēki, kas atradās nometne drebēja. 19:17 Un Mozus izveda ļaudis no nometnes, lai satiktos ar Dievu; un viņi stāvēja kalna apakšējā daļā. 19:18 Un Sinaja kalns bija pavisam dūmos, jo Tas Kungs nolaidās uz tā ugunī: un tā dūmi pacēlās kā dūmi a krāsns, un viss kalns stipri trīcēja. 19:19 Un kad trompetes balss atskanēja gara un kļuva skaļāka un skaļāk, Mozus runāja, un Dievs viņam atbildēja ar balsi. 19:20 Un Tas Kungs nokāpa Sinaja kalnā, kalna galā Tas Kungs aicināja Mozu uz kalna virsotni; un Mozus uzkāpa. 19:21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej lejā, pavēli ļaudīm, lai tā nenotiktu izlauzieties pie Tā Kunga, lai skatītos, un daudzi no viņiem iet bojā. 19:22 Un lai svētī arī priesteri, kas tuvojas Tam Kungam paši, lai Tas Kungs neizlauztos pār viņiem. 19:23 Un Mozus sacīja Tam Kungam: Tauta nevar uzkāpt Sinaja kalnā. jo tu mums pavēlēji, sacīdams: nosaki kalnam robežas un svēti to. 19:24 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Ej prom, kāp lejā un nāksi augšā." tu un Ārons ar tevi, bet lai priesteri un ļaudis nesalauž! lai nāktu pie Tā Kunga, lai Viņš tiem neizlauztos. 19:25 Tad Mozus nogāja pie ļaudīm un runāja ar tiem.