Izceļošana
19:1 Trešajā mēnesī, kad Israēla bērni bija izgājuši
Ēģiptes zemi, tajā pašā dienā viņi nonāca Sinaja tuksnesī.
19:2 Jo viņi aizgāja no Refidimas un nonāca tuksnesī
Sinaja, un bija sēdies tuksnesī; un tur Israēls apmetās iepriekš
kalns.
19:3 Un Mozus gāja pie Dieva, un Tas Kungs viņu sauca no tā
kalnā, sacīdams: tā saki Jēkaba namam un pastāsti
Israēla bērni;
19:4 Jūs redzējāt, ko es darīju ēģiptiešiem un kā es jūs nēsāju
ērgļu spārnus un atvedu jūs pie sevis.
19:5 Tāpēc tagad, ja jūs patiešām klausīsit manai balsij un turēsit manu derību,
tad jūs būsiet man par īpašu bagātību pāri visiem cilvēkiem
zeme ir mana:
19:6 Un jūs būsiet man par priesteru valstību un svētu tautu. Šie
tie ir vārdi, ko tev būs runāt Israēla bērniem.
19:7 Un Mozus nāca un pasauca tautas vecākos un nostājās priekšā
viņu sejās visi šie vārdi, ko Tas Kungs viņam pavēlēja.
19:8 Un visa tauta atbildēja un sacīja: Viss, kas Tam Kungam ir
runāts mēs darīsim. Un Mozus atgrieza tautas vārdus tiem
KUNGS.
19:9 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Lūk, es nāku pie tevis biezā mākonī.
lai ļaudis dzirdētu, kad es ar tevi runāju, un ticētu tev
jebkad. Un Mozus stāstīja ļaužu vārdus Tam Kungam.
19:10 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Ej pie ļaudīm un svēti tos
dienā un rīt, un lai viņi mazgā savas drēbes,
19:11 Un esiet gatavi trešajā dienā, jo trešajā dienā nāks Tas Kungs
visas tautas redzeslokā uz Sinaja kalna.
19:12 Un tev būs noteikt robežas ļaudīm visapkārt, sacīdams: Uzmanies!
pie sevis, lai jūs nekāptu kalnā un nepieskartos tā robežai
tas: ikviens, kas pieskaras kalnam, tiks sodīts ar nāvi.
19:13 Neviena roka to neaiztiks, bet viņu noteikti nomētās ar akmeņiem vai nošaus
cauri; vai tas būtu zvērs vai cilvēks, tas nedzīvos
skan ilgi, viņi nāks uz kalnu.
19:14 Un Mozus nokāpa no kalna pie ļaudīm un to svētīja
cilvēki; un viņi mazgāja savas drēbes.
19:15 Un viņš sacīja ļaudīm: Esiet gatavi trešajai dienai, nenāciet plkst
tavas sievas.
19:16 Un notika trešās dienas rītā, ka tie bija
pērkoni un zibeņi, un biezs mākonis kalnā, un balss
trompete ir pārāk skaļa; lai visi cilvēki, kas atradās
nometne drebēja.
19:17 Un Mozus izveda ļaudis no nometnes, lai satiktos ar Dievu; un
viņi stāvēja kalna apakšējā daļā.
19:18 Un Sinaja kalns bija pavisam dūmos, jo Tas Kungs nolaidās
uz tā ugunī: un tā dūmi pacēlās kā dūmi a
krāsns, un viss kalns stipri trīcēja.
19:19 Un kad trompetes balss atskanēja gara un kļuva skaļāka un
skaļāk, Mozus runāja, un Dievs viņam atbildēja ar balsi.
19:20 Un Tas Kungs nokāpa Sinaja kalnā, kalna galā
Tas Kungs aicināja Mozu uz kalna virsotni; un Mozus uzkāpa.
19:21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej lejā, pavēli ļaudīm, lai tā nenotiktu
izlauzieties pie Tā Kunga, lai skatītos, un daudzi no viņiem iet bojā.
19:22 Un lai svētī arī priesteri, kas tuvojas Tam Kungam
paši, lai Tas Kungs neizlauztos pār viņiem.
19:23 Un Mozus sacīja Tam Kungam: Tauta nevar uzkāpt Sinaja kalnā.
jo tu mums pavēlēji, sacīdams: nosaki kalnam robežas un svēti
to.
19:24 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Ej prom, kāp lejā un nāksi augšā."
tu un Ārons ar tevi, bet lai priesteri un ļaudis nesalauž!
lai nāktu pie Tā Kunga, lai Viņš tiem neizlauztos.
19:25 Tad Mozus nogāja pie ļaudīm un runāja ar tiem.