Mācītājs 11:1 Met savu maizi uz ūdeņiem, jo pēc daudzām dienām tu to atradīsi. 11:2 Dodiet daļu septiņiem un arī astoņiem; jo tu nezini ko ļaunums būs virs zemes. 11:3 Ja mākoņi ir pilni lietus, tie tukšojas virs zemes ja koks nokrīt uz dienvidiem vai uz ziemeļiem, vietā kur koks nokritīs, tur tas būs. 11:4 Kas vēro vēju, tas nesēs; un tas, kas to uzlūko mākoņi nepļaus. 11:5 Tā kā tu nezini, kāds ir gara ceļš, nedz kauli. aug viņas klēpī, kas ir grūtniece; tāpat tu to nezini Dieva darbi, kas visu rada. 11:6 No rīta sējiet savu sēklu un vakarā neatturiet savu roku. jo tu nezini, vai tev veiksies, tas vai tas, vai vai tie abi būs vienādi labi. 11:7 Patiesi, gaisma ir salda, un tā ir patīkama acīm redzi sauli: 11:8 Bet ja cilvēks dzīvo daudzus gadus un priecājas par tiem visiem; tomēr ļauj viņam atceries tumsas dienas; jo viņu būs daudz. Viss, kas nāk ir iedomība. 11:9 Priecājies, jaunais cilvēk, savā jaunībā! un lai tava sirds tevi iepriecina savas jaunības dienas un staigā savas sirds ceļus un pēc skata tavām acīm, bet zini, ka par visu to Dievs dos tevi tiesā. 11:10 Tāpēc atmet skumjas no savas sirds un atmet ļaunumu no savas miesa: jo bērnība un jaunība ir iedomība.