Mācītājs
11:1 Met savu maizi uz ūdeņiem, jo pēc daudzām dienām tu to atradīsi.
11:2 Dodiet daļu septiņiem un arī astoņiem; jo tu nezini ko
ļaunums būs virs zemes.
11:3 Ja mākoņi ir pilni lietus, tie tukšojas virs zemes
ja koks nokrīt uz dienvidiem vai uz ziemeļiem, vietā
kur koks nokritīs, tur tas būs.
11:4 Kas vēro vēju, tas nesēs; un tas, kas to uzlūko
mākoņi nepļaus.
11:5 Tā kā tu nezini, kāds ir gara ceļš, nedz kauli.
aug viņas klēpī, kas ir grūtniece; tāpat tu to nezini
Dieva darbi, kas visu rada.
11:6 No rīta sējiet savu sēklu un vakarā neatturiet savu roku.
jo tu nezini, vai tev veiksies, tas vai tas, vai
vai tie abi būs vienādi labi.
11:7 Patiesi, gaisma ir salda, un tā ir patīkama acīm
redzi sauli:
11:8 Bet ja cilvēks dzīvo daudzus gadus un priecājas par tiem visiem; tomēr ļauj viņam
atceries tumsas dienas; jo viņu būs daudz. Viss, kas nāk
ir iedomība.
11:9 Priecājies, jaunais cilvēk, savā jaunībā! un lai tava sirds tevi iepriecina
savas jaunības dienas un staigā savas sirds ceļus un pēc skata
tavām acīm, bet zini, ka par visu to Dievs dos
tevi tiesā.
11:10 Tāpēc atmet skumjas no savas sirds un atmet ļaunumu no savas
miesa: jo bērnība un jaunība ir iedomība.