Apustuļu darbi
25:1 Kad Fēsts ieradās provincē, pēc trim dienām viņš uzkāpa
no Cēzarejas uz Jeruzalemi.
25:2 Tad augstais priesteris un jūdu virsaitis paziņoja viņam pretī
Pāvils un lūdza viņu,
25:3 Un vēlējās pret viņu žēlastību, lai viņš sūtītu pēc viņa uz Jeruzalemi,
gaidot, lai viņu nogalinātu.
25:4 Bet Fēsts atbildēja, ka Pāvils jāpatur Cēzarejā un ka viņš
pats drīz dotos uz turieni.
25:5 Tad lai tie, kas no jums var, iet kopā ar mani, sacīja Viņš,
un apsūdz šo cilvēku, ja viņā ir kāds ļaunums.
25:6 Un, uzkavējies pie tiem vairāk nekā desmit dienas, Viņš nokāpa
ķeizargrieziens; un nākamajā dienā sēdēdams uz tiesas krēsla, pavēlēja Pāvilam
jāatved.
25:7 Kad viņš ieradās, jūdi, kas nāca no Jeruzalemes, stāvēja
visapkārt un izvirzīja daudzas un smagas sūdzības pret Pāvilu, kas
viņi nevarēja pierādīt.
25:8 Kamēr viņš pats par sevi atbildēja: Ne pret jūdu likumu,
Es nevienu neesmu apvainojis ne pret templi, ne arī pret ķeizaru
lieta vispār.
25:9 Bet Fēsts, gribēdams jūdiem darīt prieku, atbildēja Pāvilam un sacīja:
Vai tu gribi iet uz Jeruzalemi, lai tur par šīm lietām tiktu tiesāts iepriekš?
es?
25:10 Tad Pāvils sacīja: Es stāvu pie ķeizara soģa krēsla, kur man vajadzētu būt.
sprieda: es jūdiem neesmu nodarījis ļaunu, kā tu labi zini.
25:11 Jo, ja es esmu ļaundaris vai esmu izdarījis ko tādu, kas būtu nāves cienīgs, es
atsakieties mirt, bet ja nav nekā no tā, no kā šīs
apsūdz mani, neviens nevar mani nodot viņiem. Es vēršos pie Cēzara.
25:12 Tad Fēsts, apspriedies ar Padomi, atbildēja: Vai tev ir
vērsās pie Cēzara? pie ķeizara tev jāiet.
25:13 Un pēc dažām dienām ķēniņš Agripa un Bernīke ieradās Cēzarejā
sveicu Festu.
25:14 Kad viņi tur bija pavadījuši daudzas dienas, Fēsts paziņoja Pāvila lietu
ķēniņam, sacīdams: Fēlikss ir atstājis važās kādu cilvēku.
25:15 Par kuru, kad es biju Jeruzalemē, augstie priesteri un vecākie
ebreji man paziņoja, vēlēdamies pasludināt spriedumu pret viņu.
25:16 Es viņam atbildēju: Romiešiem nav pieņemts kādu atdot
cilvēkam jāmirst, pirms tam apsūdzētajam jāsastopas ar apsūdzētājiem
seju, un viņam ir tiesības pašam atbildēt par izdarīto noziegumu
pret viņu.
25:17 Tāpēc, kad viņi ieradās šeit, bez kavēšanās rīt es
sēdēja uz soģa krēsla un pavēlēja cilvēku izvest.
25:18 Pret kuru, kad apsūdzētāji piecēlās, viņi necēla nekādas apsūdzības
tādas lietas kā es domāju:
25:19 Bet viņiem bija daži jautājumi pret viņu par viņu pašu māņticību un par
viens Jēzus, kas bija miris, kuru Pāvils apliecināja, ka viņš ir dzīvs.
25:20 Un tā kā es šaubījos par šāda veida jautājumiem, es viņam jautāju, vai
viņš dosies uz Jeruzalemi, un tur par šiem jautājumiem tiks spriests.
25:21 Bet, kad Pāvils lūdza viņu paturēt Augusta uzklausīšanai,
Es pavēlēju viņu paturēt, līdz es viņu nosūtīšu pie ķeizara.
25:22 Tad Agripa sacīja Fēstam: Es arī pats gribētu dzirdēt šo cilvēku. Uz
rīt, viņš sacīja, tu viņu dzirdēsi.
25:23 Un rītdien, kad ieradās Agripa un Bernice ar lielu greznību,
un tika ieiets tiesas sēdē kopā ar priekšniekiem, un
pilsētas galvenie vīri, pēc Fēsta pavēles Pāvils tika atvests
tālāk.
25:24 Un Fēsts sacīja: Ķēniņš Agripa un visi vīri, kas šeit ir kopā
mēs, jūs redzat šo cilvēku, par kuru runāja viss jūdu pulks
ar mani gan Jeruzalemē, gan arī šeit, raudot, ka nevajag
dzīvot ilgāk.
25:25 Bet, kad es atklāju, ka viņš nebija izdarījis neko nāves cienīgu, un tas
viņš pats ir vērsies pie Augusta, esmu nolēmis viņu nosūtīt.
25:26 Par kuriem man nav ko rakstīt savam kungam. Tāpēc man ir
izveda viņu tavā priekšā un īpaši tavā priekšā, ķēniņ Agripa,
ka pēc pārbaudes man varētu būt ko rakstīt.
25:27 Jo man šķiet nesaprātīgi sūtīt ieslodzīto un ne ar to
apzīmē pret viņu vērstos noziegumus.