Apustuļu darbi 24:1 Un pēc piecām dienām augstais priesteris Ananija nonāca kopā ar vecākajiem, un ar kādu oratoru vārdā Tertulss, kurš informēja gubernatoru pret Pāvilu. 24:2 Kad viņš tika izsaukts, Tertuls sāka viņu apsūdzēt, sacīdams: Redzot, ka pie tevis mēs baudām lielu klusumu un ļoti cienīgus darbus Tavas aizgādības dēļ tas ir darīts šai tautai, 24:3 Mēs to pieņemam vienmēr un visur, cildenais Fēlikss, ar visiem pateicība. 24:4 Tomēr es lūdzu tevi, lai es tev vairs nebūtu nogurdinošs lai tu uzklausītu mums dažus vārdus no Tavas žēlastības. 24:5 Jo mēs esam atraduši šo vīru par sērgu un dumpja izraisītāju starp visiem ebrejiem visā pasaulē un sektas vadītājs nācarieši: 24:6 Kas arī grasījās apgānīt svētnīcu, ko mēs saņēmām un gribējām ir sprieduši saskaņā ar mūsu likumu. 24:7 Bet virsnieks Lizija nāca pār mums un ar lielu vardarbību ieņēma Viņu prom no mūsu rokām, 24:8 Pavēlot saviem apsūdzētājiem nākt pie tevis, pārbaudot, kuru pašu var uzzināt visas šīs lietas, par kurām mēs viņu apsūdzam. 24:9 Un arī jūdi piekrita, sacīdami, ka tas tā ir. 24:10 Tad Pāvils pēc tam, kad pārvaldnieks bija pavēlējis viņam runāt, atbildēja: Tā kā es zinu, ka tu jau daudzus gadus esi bijis tiesnesis Šai tautai es jo priecīgāk atbildu sev: 24:11 Jo lai tu saprastu, ka vēl ir tikai divpadsmit dienas kopš es devos uz Jeruzalemi, lai pielūgtu. 24:12 Un viņi neatrada mani templī strīdamies ar kādu cilvēku, ne arī audzinot ļaudis ne sinagogās, ne pilsētā. 24:13 Viņi arī nevar pierādīt to, par ko viņi tagad mani apsūdz. 24:14 Bet to es tev atzīstu, ka pēc ceļa, ko viņi sauc par ķecerību, tāpēc es pielūdzu savu tēvu Dievu, ticēdams visam, kas ir bauslībā un praviešos rakstīts: 24:15 Un lai ir cerība uz Dievu, ko viņi paši arī pieļauj, ka tur būs mirušo augšāmcelšanās, gan taisno, gan netaisnīgo. 24:16 Un šeit es vingrinu sevi, lai vienmēr būtu tukša sirdsapziņa apvainojums Dievam un cilvēkiem. 24:17 Pēc daudziem gadiem es atnācu nest savai tautai žēlastības dāvanas un ziedojumus. 24:18 Tad daži ebreji no Āzijas atrada mani šķīstītu templī, ne ar barību, ne ar kņadu. 24:19 Kam vajadzēja būt šeit pirms tevis un iebilst, ja viņiem tas būtu bijis pret mani. 24:20 Vai arī lai tie paši šeit saka, ja viņi ir atraduši kādu ļaunumu darām es, kamēr es stāvēju padomes priekšā, 24:21 Ja vien šīs vienas balss dēļ es kliedzu, stāvēdams viņu vidū: Pieskaroties mirušo augšāmcelšanai, jūs mani apšaubāt šajā dienā. 24:22 Kad Fēlikss to dzirdēja, viņš to zināja pilnīgāk Viņš tos atlika un sacīja: "Kad virsnieks Lisija to darīs." nāc lejā, es uzzināšu visu tavu lietu. 24:23 Un viņš pavēlēja virsniekam apsargāt Pāvilu un dot viņam brīvību, un lai viņš nevienam no saviem paziņām neaizliedz kalpot vai ierasties viņam. 24:24 Un pēc dažām dienām, kad Fēlikss atnāca ar savu sievu Drusillu, kas bija ebrejs, viņš sūtīja pēc Pāvila un uzklausīja viņu par ticību Kristus. 24:25 Un kā viņš domāja par taisnību, atturību un nākamo tiesu, Fēlikss trīcēja un atbildēja: “Šoreiz ej! kad man ir a ērta sezona, es tevi piezvanīšu. 24:26 Viņš arī cerēja, ka Pāvils viņam dos naudu, ka viņš varētu viņu atraisīt, tāpēc viņš biežāk sūtīja pēc viņa un sarunājās ar viņu. 24:27 Bet pēc diviem gadiem Porcijs Fēsts ienāca Fēliksa istabā, un Fēlikss, vēlējies izrādīt ebrejiem prieku, atstāja Pāvilu saistītu.