Apustuļu darbi
24:1 Un pēc piecām dienām augstais priesteris Ananija nonāca kopā ar vecākajiem,
un ar kādu oratoru vārdā Tertulss, kurš informēja gubernatoru
pret Pāvilu.
24:2 Kad viņš tika izsaukts, Tertuls sāka viņu apsūdzēt, sacīdams:
Redzot, ka pie tevis mēs baudām lielu klusumu un ļoti cienīgus darbus
Tavas aizgādības dēļ tas ir darīts šai tautai,
24:3 Mēs to pieņemam vienmēr un visur, cildenais Fēlikss, ar visiem
pateicība.
24:4 Tomēr es lūdzu tevi, lai es tev vairs nebūtu nogurdinošs
lai tu uzklausītu mums dažus vārdus no Tavas žēlastības.
24:5 Jo mēs esam atraduši šo vīru par sērgu un dumpja izraisītāju
starp visiem ebrejiem visā pasaulē un sektas vadītājs
nācarieši:
24:6 Kas arī grasījās apgānīt svētnīcu, ko mēs saņēmām un gribējām
ir sprieduši saskaņā ar mūsu likumu.
24:7 Bet virsnieks Lizija nāca pār mums un ar lielu vardarbību ieņēma
Viņu prom no mūsu rokām,
24:8 Pavēlot saviem apsūdzētājiem nākt pie tevis, pārbaudot, kuru pašu
var uzzināt visas šīs lietas, par kurām mēs viņu apsūdzam.
24:9 Un arī jūdi piekrita, sacīdami, ka tas tā ir.
24:10 Tad Pāvils pēc tam, kad pārvaldnieks bija pavēlējis viņam runāt,
atbildēja: Tā kā es zinu, ka tu jau daudzus gadus esi bijis tiesnesis
Šai tautai es jo priecīgāk atbildu sev:
24:11 Jo lai tu saprastu, ka vēl ir tikai divpadsmit dienas
kopš es devos uz Jeruzalemi, lai pielūgtu.
24:12 Un viņi neatrada mani templī strīdamies ar kādu cilvēku, ne arī
audzinot ļaudis ne sinagogās, ne pilsētā.
24:13 Viņi arī nevar pierādīt to, par ko viņi tagad mani apsūdz.
24:14 Bet to es tev atzīstu, ka pēc ceļa, ko viņi sauc par ķecerību,
tāpēc es pielūdzu savu tēvu Dievu, ticēdams visam, kas ir
bauslībā un praviešos rakstīts:
24:15 Un lai ir cerība uz Dievu, ko viņi paši arī pieļauj, ka tur
būs mirušo augšāmcelšanās, gan taisno, gan netaisnīgo.
24:16 Un šeit es vingrinu sevi, lai vienmēr būtu tukša sirdsapziņa
apvainojums Dievam un cilvēkiem.
24:17 Pēc daudziem gadiem es atnācu nest savai tautai žēlastības dāvanas un ziedojumus.
24:18 Tad daži ebreji no Āzijas atrada mani šķīstītu templī,
ne ar barību, ne ar kņadu.
24:19 Kam vajadzēja būt šeit pirms tevis un iebilst, ja viņiem tas būtu bijis
pret mani.
24:20 Vai arī lai tie paši šeit saka, ja viņi ir atraduši kādu ļaunumu darām
es, kamēr es stāvēju padomes priekšā,
24:21 Ja vien šīs vienas balss dēļ es kliedzu, stāvēdams viņu vidū:
Pieskaroties mirušo augšāmcelšanai, jūs mani apšaubāt
šajā dienā.
24:22 Kad Fēlikss to dzirdēja, viņš to zināja pilnīgāk
Viņš tos atlika un sacīja: "Kad virsnieks Lisija to darīs."
nāc lejā, es uzzināšu visu tavu lietu.
24:23 Un viņš pavēlēja virsniekam apsargāt Pāvilu un dot viņam brīvību,
un lai viņš nevienam no saviem paziņām neaizliedz kalpot vai ierasties
viņam.
24:24 Un pēc dažām dienām, kad Fēlikss atnāca ar savu sievu Drusillu, kas
bija ebrejs, viņš sūtīja pēc Pāvila un uzklausīja viņu par ticību
Kristus.
24:25 Un kā viņš domāja par taisnību, atturību un nākamo tiesu,
Fēlikss trīcēja un atbildēja: “Šoreiz ej! kad man ir a
ērta sezona, es tevi piezvanīšu.
24:26 Viņš arī cerēja, ka Pāvils viņam dos naudu, ka viņš
varētu viņu atraisīt, tāpēc viņš biežāk sūtīja pēc viņa un sarunājās
ar viņu.
24:27 Bet pēc diviem gadiem Porcijs Fēsts ienāca Fēliksa istabā, un Fēlikss,
vēlējies izrādīt ebrejiem prieku, atstāja Pāvilu saistītu.