Apustuļu darbi
12:1 Ap to laiku ķēniņš Hērods izstiepa rokas, lai satrauktu
daži no baznīcas.
12:2 Un viņš ar zobenu nogalināja Jēkabu, Jāņa brāli.
12:3 Un, redzot, ka tas jūdiem patīk, viņš turpināja ieņemt
Pēteris arī. (Toreiz bija neraudzētās maizes dienas.)
12:4 Un, aizturējis viņu, viņš ieslodzīja to un atbrīvoja
četriem ceturkšņiem karavīru, lai viņu paturētu; plānojot pēc Lieldienām uz
izved viņu ļaudīm.
12:5 Pēteris tika turēts cietumā, bet lūgšana notika bez pārtraukuma
draudzes Dievam par viņu.
12:6 Un kad Hērods gribēja viņu izvest, tajā pašā naktī bija Pēteris
guļ starp diviem kareivjiem, sasietiem ar divām ķēdēm: un sargiem
pirms durvīm turēja cietumu.
12:7 Un, lūk, Tā Kunga eņģelis nāca pār viņu, un gaisma spīdēja viņā.
un viņš sita Pēterim pa sāniem un pacēla viņu, sacīdams:
Ātri piecelties. Un ķēdes viņam nokrita no rokām.
12:8 Un eņģelis viņam sacīja: Apģērbies un iesien kurpes! Un
tā viņš darīja. Un viņš sacīja viņam: Apmet savu drēbju un!
seko man.
12:9 Un viņš izgāja un sekoja viņam; un nezināt, ka tā bija taisnība, kas
to paveica eņģelis; bet domāja, ka redz vīziju.
12:10 Kad viņi bija garām pirmajai un otrajai palātai, viņi nonāca pie
dzelzs vārti, kas ved uz pilsētu; kas viņiem atvērās no viņa paša
un viņi izgāja un gāja tālāk pa vienu ielu; un
tūdaļ eņģelis aizgāja no viņa.
12:11 Un, kad Pēteris piegāja pie sevis, viņš sacīja: Tagad es zinu droši,
ka Tas Kungs ir sūtījis savu eņģeli un izglābis mani no rokas
no Hēroda un no visām jūdu tautas cerībām.
12:12 Un, to pārdomājis, viņš nonāca Marijas namā
Jāņa māte, kura uzvārds bija Marks; kur daudzi bija sapulcējušies
kopā lūdzot.
12:13 Kad Pēteris klauvēja pie vārtu durvīm, nāca meitene, lai to uzklausītu,
vārdā Roda.
12:14 Un, kad viņa pazina Pētera balsi, viņa prieka pēc neatvēra vārtus,
bet ieskrēja un stāstīja, kā Pēteris stāvējis vārtu priekšā.
12:15 Un tie viņai sacīja: Tu esi traka. Bet viņa to pastāvīgi apstiprināja
tā pat bija. Tad viņi sacīja: Tas ir viņa eņģelis.
12:16 Bet Pēteris turpināja klauvēt, un tie, atvēruši durvis, ieraudzīja
viņu, viņi bija pārsteigti.
12:17 Bet viņš, ar roku pamādams tiem klusēt, sacīja
tiem, kā Tas Kungs viņu bija izvedis no cietuma. Un viņš teica:
Ejiet, parādiet to Jēkabam un brāļiem. Un viņš aizgāja,
un devās uz citu vietu.
12:18 Tiklīdz uznāca diena, karavīru vidū nebija mazs satraukums,
kas notika ar Pēteri.
12:19 Un, kad Herods viņu meklēja, bet neatrada, viņš to pārbaudīja
apsargi un pavēlēja viņus sodīt ar nāvi. Un viņš aizgāja
lejā no Jūdejas uz Cēzareju un tur apmetās.
12:20 Un Hērods bija ļoti neapmierināts ar Tiras un Sidonas iedzīvotājiem, bet viņi
Vienprātīgi nāca pie viņa un, iecēlis Blastu par ķēniņu
kambarkungs viņu draugs, vēlējās mieru; jo viņu valsts bija
ko baro ķēniņa valsts.
12:21 Un noteiktā dienā Hērods, tērpies karaliskās drēbēs, sēdēja savā tronī,
un teica viņiem orāciju.
12:22 Un ļaudis kliedza, sacīdami: Tā ir dieva balss, bet ne
no vīrieša.
12:23 Un tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nedeva Dievu
slava: un viņš bija tārpu apēsts, un viņš atdeva garu.
12:24 Bet Dieva vārds auga un vairojās.
12:25 Un Barnaba un Sauls atgriezās no Jeruzālemes, kad bija piepildījuši
savu kalpošanu un paņēma līdzi Jāni, kura uzvārds bija Marks.