Apustuļu darbi 12:1 Ap to laiku ķēniņš Hērods izstiepa rokas, lai satrauktu daži no baznīcas. 12:2 Un viņš ar zobenu nogalināja Jēkabu, Jāņa brāli. 12:3 Un, redzot, ka tas jūdiem patīk, viņš turpināja ieņemt Pēteris arī. (Toreiz bija neraudzētās maizes dienas.) 12:4 Un, aizturējis viņu, viņš ieslodzīja to un atbrīvoja četriem ceturkšņiem karavīru, lai viņu paturētu; plānojot pēc Lieldienām uz izved viņu ļaudīm. 12:5 Pēteris tika turēts cietumā, bet lūgšana notika bez pārtraukuma draudzes Dievam par viņu. 12:6 Un kad Hērods gribēja viņu izvest, tajā pašā naktī bija Pēteris guļ starp diviem kareivjiem, sasietiem ar divām ķēdēm: un sargiem pirms durvīm turēja cietumu. 12:7 Un, lūk, Tā Kunga eņģelis nāca pār viņu, un gaisma spīdēja viņā. un viņš sita Pēterim pa sāniem un pacēla viņu, sacīdams: Ātri piecelties. Un ķēdes viņam nokrita no rokām. 12:8 Un eņģelis viņam sacīja: Apģērbies un iesien kurpes! Un tā viņš darīja. Un viņš sacīja viņam: Apmet savu drēbju un! seko man. 12:9 Un viņš izgāja un sekoja viņam; un nezināt, ka tā bija taisnība, kas to paveica eņģelis; bet domāja, ka redz vīziju. 12:10 Kad viņi bija garām pirmajai un otrajai palātai, viņi nonāca pie dzelzs vārti, kas ved uz pilsētu; kas viņiem atvērās no viņa paša un viņi izgāja un gāja tālāk pa vienu ielu; un tūdaļ eņģelis aizgāja no viņa. 12:11 Un, kad Pēteris piegāja pie sevis, viņš sacīja: Tagad es zinu droši, ka Tas Kungs ir sūtījis savu eņģeli un izglābis mani no rokas no Hēroda un no visām jūdu tautas cerībām. 12:12 Un, to pārdomājis, viņš nonāca Marijas namā Jāņa māte, kura uzvārds bija Marks; kur daudzi bija sapulcējušies kopā lūdzot. 12:13 Kad Pēteris klauvēja pie vārtu durvīm, nāca meitene, lai to uzklausītu, vārdā Roda. 12:14 Un, kad viņa pazina Pētera balsi, viņa prieka pēc neatvēra vārtus, bet ieskrēja un stāstīja, kā Pēteris stāvējis vārtu priekšā. 12:15 Un tie viņai sacīja: Tu esi traka. Bet viņa to pastāvīgi apstiprināja tā pat bija. Tad viņi sacīja: Tas ir viņa eņģelis. 12:16 Bet Pēteris turpināja klauvēt, un tie, atvēruši durvis, ieraudzīja viņu, viņi bija pārsteigti. 12:17 Bet viņš, ar roku pamādams tiem klusēt, sacīja tiem, kā Tas Kungs viņu bija izvedis no cietuma. Un viņš teica: Ejiet, parādiet to Jēkabam un brāļiem. Un viņš aizgāja, un devās uz citu vietu. 12:18 Tiklīdz uznāca diena, karavīru vidū nebija mazs satraukums, kas notika ar Pēteri. 12:19 Un, kad Herods viņu meklēja, bet neatrada, viņš to pārbaudīja apsargi un pavēlēja viņus sodīt ar nāvi. Un viņš aizgāja lejā no Jūdejas uz Cēzareju un tur apmetās. 12:20 Un Hērods bija ļoti neapmierināts ar Tiras un Sidonas iedzīvotājiem, bet viņi Vienprātīgi nāca pie viņa un, iecēlis Blastu par ķēniņu kambarkungs viņu draugs, vēlējās mieru; jo viņu valsts bija ko baro ķēniņa valsts. 12:21 Un noteiktā dienā Hērods, tērpies karaliskās drēbēs, sēdēja savā tronī, un teica viņiem orāciju. 12:22 Un ļaudis kliedza, sacīdami: Tā ir dieva balss, bet ne no vīrieša. 12:23 Un tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nedeva Dievu slava: un viņš bija tārpu apēsts, un viņš atdeva garu. 12:24 Bet Dieva vārds auga un vairojās. 12:25 Un Barnaba un Sauls atgriezās no Jeruzālemes, kad bija piepildījuši savu kalpošanu un paņēma līdzi Jāni, kura uzvārds bija Marks.