2 Samuēls 18:1 Un Dāvids saskaitīja ļaudis, kas bija ar viņu, un iecēla virsniekus tūkstošiem un simtu kapteiņi pār tiem. 18:2 Un Dāvids izsūtīja trešo daļu tautas Joāba vadībā, un trešā daļa bija Abišaja, Cerujas dēla, Joāba vadībā brālis un trešdaļa gatieša Ittaja vadībā. Un Ķēniņš sacīja ļaudīm: Es noteikti arī pats iešu ar jums. 18:3 Bet ļaudis atbildēja: Tev nebūs iet ārā, jo, ja mēs bēgsim, viņi par mums nerūpēsies; ne arī, ja puse no mums nomirs, viņi par to nerūpēsies mēs, bet tagad tu esi mūsu desmit tūkstošu vērts, tāpēc tagad tā ir labāk, ja palīdzi mums izkļūt no pilsētas. 18:4 Un ķēniņš tiem sacīja: Es darīšu to, kas jums šķiet labāks. Un ķēniņš stāvēja pie vārtiem, un visi ļaudis izgāja simtiem un tūkstošiem. 18:5 Un ķēniņš pavēlēja Joābam, Abišajam un Itajam, sacīdams: rīkojieties uzmanīgi! manis dēļ ar jauno vīrieti, pat ar Absalomu. Un visi cilvēki dzirdēju, kad ķēniņš visiem virsniekiem deva rīkojumu par Absalomu. 18:6 Tad ļaudis izgāja laukā pret Israēlu, un kauja notika Efraima mežā; 18:7 Kur Israēla tauta tika nogalināta Dāvida kalpu priekšā, un tajā dienā notika liela divdesmit tūkstošu vīru slaktiņa. 18:8 Jo kauja bija izkaisīta pa visu zemi malka tajā dienā aprija vairāk cilvēku nekā zobens. 18:9 Un Absaloms sastapās ar Dāvida kalpiem. Un Absaloms uzjāja uz mūļa, un mūlis gāja zem liela ozola resnajiem zariem, un viņa galva aizķērās satver ozolu, un viņš tika pacelts starp debesīm un zemi; un mūlis, kas bija zem viņa, aizgāja. 18:10 Un kāds vīrs to redzēja, sacīja Joābam un sacīja: Lūk, es redzēju Absalomu. pakārts ozolā. 18:11 Un Joābs sacīja vīram, kas viņam to stāstīja: Un, lūk, tu viņu redzēji. un kāpēc tu viņu tur nenosit zemē? un man būtu tev deva desmit sudraba seķeļus un jostu. 18:12 Un vīrs sacīja Joābam: Kaut es saņemtu tūkstoš seķeļu no sudraba manā rokā, tomēr es negribētu savu roku izstiept pret to ķēniņa dēls, jo, mums dzirdot, ķēniņš pavēlēja tev un Abišajam un Itajs sacīja: Sargieties, lai neviens nepieskartos jauneklim Absalomam. 18:13 Citādi es būtu vērsies pret savu dzīvību melus, jo ķēniņam nekas nav apslēpts, un tu pats būtu to noteicis sevi pret mani. 18:14 Tad Joābs sacīja: Es nedrīkstu tā palikt pie tevis. Un viņš paņēma trīs šautriņas viņa rokā un iedzina tos caur Absaloma sirdi, kamēr viņš bija tomēr dzīvs ozola vidū. 18:15 Un desmit jaunekļi, kas nesa Joāba bruņas, gāja apkārt un sita Absalomu un nogalināja viņu. 18:16 Un Joābs pūta tauri, un ļaudis atgriezās no vajāšanas Izraēls: jo Joābs atturēja tautu. 18:17 Un tie paņēma Absalomu un iemeta to lielā bedrē mežā uzlika viņam ļoti lielu akmeņu kaudzi, un viss Israēls bēga katrs uz savu telti. 18:18 Absaloms savas dzīves laikā bija paņēmis un uzaudzis sev a stabs, kas atrodas ķēniņa dāvā, jo viņš sacīja: Man nav dēla, ko turēt Mans vārds piemiņai, un viņš nosauca stabu savā vārdā to sauc par Absaloma vietu līdz šai dienai. 18:19 Tad Ahimaacs, Cadoka dēls, sacīja: Ļaujiet man skriet un dzemdēt ķēniņu. ziņa, ka Tas Kungs viņam ir atriebis viņa ienaidniekus. 18:20 Un Joābs viņam sacīja: tev šodien nebūs ziņu, bet tu Citu dienu nesīsi ziņu, bet šodien tu nespēsi vēsti, jo ķēniņa dēls ir miris. 18:21 Tad Joābs sacīja Kušim: Ej un pastāsti ķēniņam, ko esi redzējis. Un Kuši paklanījās Joāba priekšā un skrēja. 18:22 Tad Ahimaacs, Cadoka dēls, atkal sacīja Joābam: Bet lai vai kā es, lūdzu tevi, arī skrien pēc Kuši. Un Joābs sacīja: "Tāpēc vīst!" Vai tu bēg, mans dēls, redzot, ka tev nav gatavas ziņas? 18:23 Bet lai vai kā, viņš teica, ļaujiet man skriet. Un viņš tam sacīja: Bēdz! Tad Ahimāzs skrēja pa līdzenuma ceļu un apdzina Kuši. 18:24 Un Dāvids sēdēja starp abiem vārtiem, un sargs gāja augšā jumts virs vārtiem līdz sienai, un pacēla acis un skatījās, un, lūk, cilvēks skrien viens. 18:25 Un sargs raudāja un paziņoja ķēniņam. Un ķēniņš sacīja: ja viņš ir vienatnē viņa mutē ir vēsts. Un viņš steidzās un tuvojās. 18:26 Un sargs ieraudzīja citu cilvēku skrienam, un sargs sauca šveicars un sacīja: Lūk, cits cilvēks skrien viens. Un karalis sacīja: Viņš arī nes vēsti. 18:27 Un sargs sacīja: Man šķiet, ka pirmā skriešana ir līdzīga Ahimaasa, Cadoka dēla, vadīšana. Un ķēniņš sacīja: Viņš ir labs cilvēks, un nāk ar labu vēsti. 18:28 Un Ahimaacs sauca un sacīja ķēniņam: Viss ir labi. Un viņš nokrita nolaidās pie zemes uz viņa vaiga ķēniņa priekšā un sacīja: Lai slavēts! Tas Kungs, tavs Dievs, kas ir nodevis cilvēkus, kas viņus pacēla roku pret manu kungu ķēniņu. 18:29 Un ķēniņš sacīja: vai jauneklis Absaloms ir drošībā? Un Ahimāzs atbildēja: Kad Joābs sūtīja ķēniņa kalpu un mani, tavu kalpu, es redzēju lielu satraukums, bet es nezināju, kas tas ir. 18:30 Un ķēniņš viņam sacīja: "Ejiet malā un stāviet šeit." Un viņš pagriezās malā un stāvēja uz vietas. 18:31 Un, lūk, Kuši nāca; un Kuši sacīja: Ziņas, mans kungs, karali! Tas Kungs tev šodien ir atriebis visus, kas cēlās pret tu. 18:32 Un ķēniņš sacīja Kušim: Vai jauneklis Absaloms ir drošībā? Un Kuši atbildēja: Mana kunga, ķēniņa, ienaidnieki un visi, kas pretojas lai tev nodara pāri, esi tāds, kāds tas jauneklis ir. 18:33 Un ķēniņš ļoti aizkustinājās un uzkāpa kambarī pāri vārtiem, un raudāja, un, ejot, viņš sacīja: Mans dēls Absalom, mans dēls, mans dēls Absalom! vai es būtu nomiris par tevi, Absalom, mans dēls, mans dēls!