2 Samuēls
3:1 Bet starp Saula namu un Dāvida namu bija ilgs karš.
bet Dāvids kļuva stiprāks un stiprāks, un Saula nams auga
vājāks un vājāks.
3:2 Un Dāvidam Hebronā piedzima dēli, un viņa pirmdzimtais bija Amnons no
Jezreēliete Ahinoāms;
3:3 Un viņa otrais, Čīleābs, no Abigailas, karmelieša Nābala sievas; un
trešais Absaloms, Maakas dēls, Talmajas ķēniņa meita
Geshur;
3:4 Un ceturtais bija Adonija, Hagitas dēls; un piektais Šefatja
Abitālas dēls;
3:5 Un sestā, Itreama, no Eglas Dāvida sievas. Tie ir dzimuši Dāvidam
Hebronā.
3:6 Un notika, kamēr notika karš starp Saula namu un
Dāvida nams, kura namam Abners kļuva stiprs
Sauls.
3:7 Un Saulam bija blakussieva, kuras vārds bija Ricpa, Aijas meita.
un Išbošets sacīja Abneram: "Kāpēc tu esi iegājis pie manis?"
tēva konkubīne?
3:8 Tad Abners bija ļoti dusmīgs par Išbošeta vārdiem un sacīja: vai es esmu
suņa galva, kas pret Jūdu šodien izrāda žēlastību namam
no Saula, tava tēva, viņa brāļiem un viņa draugiem, bet ne
nodevis tevi Dāvida rokās, lai tu man šodien pavēli
vaina šai sievietei?
3:9 Tā lai Dievs Abneram un vēl vairāk, izņemot, kā Tas Kungs ir zvērējis
Dāvid, tāpat es daru ar viņu;
3:10 Pārcelt valstību no Saula nama un celt to
Dāvida tronis pār Israēlu un Jūdu, no Danas līdz Bēršebai.
3:11 Un viņš vairs nevarēja Abneram atbildēt ne vārda, jo viņš no viņa baidījās.
3:12 Un Abners sūtīja sūtņus pie Dāvida viņa vārdā, sacīdams: kam pieder?
zeme? Sacīdams arī: saslēdzies ar mani, un, lūk, mana roka būs
esi ar tevi, lai atvestu pie tevis visu Israēlu.
3:13 Un viņš sacīja: Labi! Es izveidošu līgu ar tevi, bet viena lieta ir
prasi no tevis, tas ir, tu neredzēsi manu seju, ja vien tu pats pirmais
atved Mihala Saula meitu, kad tu nāksi redzēt manu seju.
3:14 Un Dāvids sūtīja sūtņus pie Išbošeta, Saula dēla, sacīdams: izglāb mani.
mana sieva Mihala, kuru es saderinājos ar mani par simts priekšādām
filistieši.
3:15 Un Išbošets sūtīja un atņēma viņu no viņas vīra, no Faltiēla
Laiša dēls.
3:16 Un viņas vīrs gāja viņai līdzi raudādams aiz viņas uz Bahurimu. Tad
Abners sacīja viņam: Ej, atgriezies! Un viņš atgriezās.
3:17 Un Abners sarunājās ar Israēla vecākajiem, sacīdams: Jūs meklējāt
lai Dāvids kādreiz būtu ķēniņš pār jums:
3:18 Nu tad dari tā, jo Tas Kungs ir runājis par Dāvidu, sacīdams: Ar roku
no sava kalpa Dāvida Es izglābšu savu Israēla tautu no viņa rokas
filistieši un no visu viņu ienaidnieku rokām.
3:19 Un arī Abners runāja Benjamīnam ausīs, un arī Abners gāja pie
runā Dāvidam Hebronā visu, kas Israēlam šķita labs, un
tas šķita labi visai Benjamīna mājai.
3:20 Tad Abners ieradās pie Dāvida uz Hebronu un divdesmit vīru ar viņu. Un Dāvids
sarīkoja Abneram un vīriem, kas bija ar viņu, dzīres.
3:21 Un Abners sacīja Dāvidam: Es celšos un aiziešu un visus savākšu
Israēls ar manu kungu, ķēniņu, lai tie noslēgtu līgu ar tevi, un
lai tu varētu valdīt pār visu, ko tava sirds kāro. Un Dāvids
aizsūtīja Abneru prom; un viņš aizgāja ar mieru.
3:22 Un, lūk, Dāvida un Joāba kalpi nāca no karapulka vajāšanas,
un ienesa viņiem lielu laupījumu, bet Abners nebija kopā ar Dāvidu
Hebrona; jo viņš to bija atsūtījis, un viņš bija aizgājis ar mieru.
3:23 Kad Joābs un viss pulks, kas bija ar viņu, ieradās, tie sacīja Joābam:
sacīdams: Abners, Nera dēls, nāca pie ķēniņa, un tas to sūtīja
prom, un viņš ir prom ar mieru.
3:24 Tad Joābs nāca pie ķēniņa un sacīja: Ko tu esi izdarījis? lūk, Abner
nāca pie tevis; kāpēc tu viņu esi aizsūtījis, un viņš ir vesels?
aizgājis?
3:25 Tu zini Abneru, Nera dēlu, ka viņš nāca, lai tevi pieviltu un lai
zināt savu iziešanu un ienākšanu, un zināt visu, ko dari.
3:26 Un, kad Joābs izgāja no Dāvida, viņš sūtīja sūtņus pēc Abnera,
kas viņu atveda no Sīras akas, bet Dāvids to nezināja.
3:27 Kad Abners atgriezās Hebronā, Joābs viņu paņēma malā vārtos
klusi runāt ar viņu un iesita viņam tur zem piektās ribas, tas
viņš nomira par sava brāļa Asahela asinīm.
3:28 Un pēc tam, kad Dāvids to dzirdēja, viņš sacīja: Es un mana valstība esam
bez vainas Tā Kunga priekšā uz visiem laikiem no Abnera dēla asinīm
Ner:
3:29 Lai tas gulstas uz Joāba galvu un uz visu viņa tēva namu! un ļauj
Joāba namā netrūkst kāds, kam ir problēmas vai kas ir
spitālīgais vai kas balstās uz nūjas, vai kas krīt uz zobena, vai
kam pietrūkst maizes.
3:30 Joābs un viņa brālis Abišajs nogalināja Abneru, jo viņš viņus bija nogalinājis.
brālis Asahels Gibeonā kaujā.
3:31 Un Dāvids sacīja Joābam un visai ļaudīm, kas bija ar viņu: saplēst!
savas drēbes un apjozt sevi ar maisu un apraudiet Abnera priekšā. Un
ķēniņš Dāvids pats sekoja bier.
3:32 Un viņi apglabāja Abneru Hebronā, un ķēniņš pacēla balsi un
raudāja pie Abnera kapa; un visi ļaudis raudāja.
3:33 Un ķēniņš žēlojās par Abneru un sacīja: vai Abners miris kā muļķis?
3:34 Tavas rokas nebija sasietas, ne tavas kājas važās saliktas kā cilvēks
krīt ļauno cilvēku priekšā, tā arī tu kriti. Un visi cilvēki raudāja
atkal pār viņu.
3:35 Un kad visi ļaudis nāca Dāvidam ēst gaļu, kamēr tas vēl bija
Dienā Dāvids zvērēja, sacīdams: Tā dari Dievs ar mani un vēl vairāk, ja es garšoju
maizi vai kā citādi, līdz saule noriet.
3:36 Un visi ļaudis to ievēroja, un tas viņiem patika
ķēniņš iepriecināja visus ļaudis.
3:37 Jo visa tauta un viss Israēls todien saprata, ka tas nebija no
ķēniņš nogalina Abneru, Nera dēlu.
3:38 Un ķēniņš sacīja saviem kalpiem: Neziniet, ka ir princis
un kāds varens vīrs šodien krita Izraēlā?
3:39 Un šodien es esmu vājš, kaut arī svaidīts ķēniņš; un šie vīri dēli
Ceruja ir man par grūtu: Tas Kungs atmaksās ļauna darītājam
saskaņā ar viņa ļaunumu.