2 Esdras
5:1 Tomēr, zīmēm nākot, lūk, nāks dienas, ka
tie, kas dzīvo virs zemes, tiks uzņemti lielā skaitā, un
patiesības ceļš tiks apslēpts, un zeme būs ticības neauglīga.
5:2 Bet netaisnība palielināsies pāri tam, ko tu tagad redzi vai to
tu jau sen esi dzirdējis.
5:3 Un zemi, kuru tu tagad redzēsi sakņotu, tu redzēsi izpostītu
pēkšņi.
5:4 Bet, ja Visaugstākais dos tev dzīvot, tad tu redzēsi pēc trešā
bazūnē, ka naktī pēkšņi atkal uzspīdēs saule, un
mēness trīs reizes dienā:
5:5 Un no koka pilīs asinis, un akmens dos savu balsi,
un ļaudis satrauks:
5:6 Un pat tas valdīs, kuru viņi negaida, lai tas apdzīvotu
zeme, un putniem jālido kopā:
5:7 Un Sodomiešu jūra izmetīs zivis un trokšņos iekšā
nakts, ko daudzi nezina, bet viņi visi dzirdēs balsi
no tiem.
5:8 Arī daudzviet būs apjukums, un uguns būs
bieži tiek izsūtīti atkal, un savvaļas zvēri mainīs savas vietas, un
menstruālās sievietes dzemdē briesmoņus:
5:9 Un sāļie ūdeņi būs atrodami saldajā, un visi draugi
iznīcināt viens otru; tad paslēpsies prāts un sapratne
ievilkties savā slepenajā kambarī,
5:10 Un daudzi tiks meklēti, bet tomēr netiks atrasti
netaisnība un nesavaldība vairojas virs zemes.
5:11 Viena zeme jautās citai un sacīs: vai taisnība, kas dara a
vīrs taisnais gājis caur tevi? Un tas sacīs: Nē.
5:12 Tajā pašā laikā cilvēki cerēs, bet nekas neiegūs: viņi strādās,
bet viņu ceļi neveicas.
5:13 Man ir atvaļinājums, lai parādītu tev šādas zīmes; un, ja tu vēlies lūgt vēlreiz, un
raudi kā tagad un gavē pat dienas, tu dzirdēsi vēl lielākas lietas.
5:14 Tad es pamodos, un ārkārtīgas bailes pārņēma visu manu ķermeni, un
mans prāts bija satraukts, tā ka tas noģība.
5:15 Un eņģelis, kas bija nācis ar mani runāt, mani turēja, mierināja un
uzcēla mani uz kājām.
5:16 Un otrajā naktī notika, ka Salatiels bija kapteinis
ļaudis nāca pie manis un sacīja: kur tu biji? un kāpēc ir tavs
tik smags vaigs?
5:17 Vai tu nezini, ka Israēls ir tev uzticēts savā zemē
gūstā?
5:18 Tad celies un ēd maizi un nepamet mūs kā gans, kas atstāj
viņa ganāmpulks nežēlīgo vilku rokās.
5:19 Tad es viņam sacīju: Ej no manis un netuvojies man! Un viņš
dzirdēja, ko es teicu, un aizgāja no manis.
5:20 Un tā es gavēju septiņas dienas, sērēdams un raudādams, kā Uriēls
eņģelis man pavēlēja.
5:21 Un pēc septiņām dienām manas sirds domas kļuva ļoti stipras
man atkal bēdīgi,
5:22 Un mana dvēsele atguva sapratnes garu, un es sāku runāt
atkal ar Visaugstāko,
5:23 Un sacīja: "Ak, Kungs, kas valda, no visiem zemes mežiem un mežiem."
visus tā kokus, tu esi sev izraudzījies vienu vīnogulāju:
5:24 Un no visām pasaules zemēm tu esi sev izvēlējies vienu bedri
no visiem tās ziediem viena lilija:
5:25 Un no visiem jūras dzīlēm tu esi piepildījis vienu upi.
visas celtās pilsētas tu esi svētījis Sionu sev.
5:26 Un no visiem radītajiem putniem tu esi nosaucis vienu balodi.
no visiem liellopiem, ko taisa, tu esi devis sev vienu aitu:
5:27 Un starp visiem ļaužu pulkiem tu esi ieguvis vienu tautu.
un šai tautai, kuru tu mīlēji, Tu devi likumu, kas ir
apstiprināja visu.
5:28 Un tagad, Kungs, kāpēc Tu šo vienu tautu esi nodevis daudziem? un
uz vienas saknes tu esi sagatavojis citus, un kāpēc tu esi izkaisījis?
tava vienīgā tauta starp daudzajām?
5:29 Un tie, kas izturēja Tavus solījumus un neticēja tavām derībām,
ir tos nomīdījuši.
5:30 Ja tu tik ļoti ienīsti savu tautu, tad tev tie ir jāsoda
ar savām rokām.
5:31 Kad es teicu šos vārdus, eņģelis, kas naktī nāca pie manis
iepriekš tika nosūtīts pie manis,
5:32 Un sacīja man: uzklausi mani, un es tevi pamācīšu; uzklausīt
ko es saku, un es tev pastāstīšu vairāk.
5:33 Un es sacīju: Runā, mans Kungs! Tad viņš man sacīja: Tu esi sāpīgs
satraukts prātā Israēla dēļ: vai tu mīli tos cilvēkus labāk nekā
viņš, kurš tos radīja?
5:34 Un es sacīju: Nē, Kungs, bet es runāju no lielām bēdām, jo man sāp
es katru stundu, kamēr es strādāju, lai izprastu Visaugstākā ceļu,
un meklēt daļu no viņa sprieduma.
5:35 Un viņš man sacīja: Tu nevari. Un es jautāju: Kāpēc, Kungs?
kur tad es piedzimu? vai kāpēc manas mātes dzemde nebija mana
kapa, lai es nebūtu redzējis Jēkaba sāpes un
nogurdinošs Israēla dzimtas darbs?
5:36 Un viņš man sacīja: Saskaiti man to, kas vēl nav atnācis, savāc
es kopā sārņus, kas ir izkaisīti ārzemēs, veidojiet man ziedus
atkal zaļi, kas nokaltuši,
5:37 Atver man vietas, kas ir slēgtas, un izved man vējus, kas ienāk
tie ir aizvērti, parādiet man balss tēlu, un tad es paziņošu
tev tas, ko tu centies zināt.
5:38 Un es sacīju: Kungs, kas valda, kas to var zināt, ja ne viņš
vai viņam nav mājvieta ar cilvēkiem?
5:39 Kas attiecas uz mani, es esmu neprātīgs; kā tad es varu runāt par to?
vai tu man jautā?
5:40 Tad viņš man sacīja: Kā tu nevari darīt neko no tā, ko es
esat runājuši, pat ja jūs nevarat uzzināt manu spriedumu vai
izbeidziet mīlestību, ko esmu apsolījis savai tautai.
5:41 Un es sacīju: Lūk, Kungs, tomēr Tu esi tuvu tiem, kas ir atturīgi.
līdz galam, un ko viņi darīs pirms manis vai mēs?
kas būs tagad, vai tie, kas nāks pēc mums?
5:42 Un viņš man sacīja: Es pielīdzināšu savu tiesu gredzenam, kā tur
nav pēdējā atslābuma, pat tā nav pirmā ātruma.
5:43 Tad es atbildēju un sacīju: vai tu nevari taisīt tos, kas bijuši?
radīti un būt tagad, un tie tūlīt nāks; ka tu varētu
jo ātrāk parādīsi savu spriedumu?
5:44 Tad viņš man atbildēja, sacīdams: Radījums nesteidzas pāri
izgatavotājs; arī pasaule nevar tos turēt uzreiz, kas tiks radīts
tajā.
5:45 Un es sacīju: kā tu teici savam kalpam, tu, kas dod
dzīvību visiem, uzreiz esi devis dzīvību tai radībai, kas tev ir
radīja, un radījums to nesa: pat tā tagad tā varētu arī tos panest
kas tagad ir uzreiz klāt.
5:46 Un viņš man sacīja: Pajautā sievietes miesai un saki viņai: ja tu
dzemdē bērnus, kāpēc tu to nedari kopā, bet pēc kārtas?
citu? tāpēc lūdz viņu, lai viņa dzemdē desmit bērnus uzreiz.
5:47 Un es teicu: Viņa nevar, bet viņai tas jādara laika ziņā.
5:48 Tad viņš man sacīja: Tāpat es esmu nodevis zemes klēpi
tie, kas savā laikā tajā sēti.
5:49 Jo kā mazs bērns nevar dzemdēt to, kas pieder
veci, pat tā es esmu iznīcinājis pasauli, ko es radīju.
5:50 Un es jautāju un sacīju: redzot, ka tu tagad man esi devis ceļu, es to darīšu
runā tavā priekšā par mūsu māti, par kuru tu man esi stāstījis
ka viņa ir jauna, tagad tuvojas vecumam.
5:51 Viņš man atbildēja un sacīja: Pajautā sievietei, kas dzemdē, un viņa
tev pateiks.
5:52 Saki viņai: kāpēc tiem, kurus tu tagad esi dzemdējusi
kā tie, kas bija agrāk, bet mazāk auguma?
5:53 Un viņa tev atbildēs: Tie, kas dzimuši ar spēku
jaunība ir viena mode, un tie, kas dzimuši vecuma laikā,
kad dzemde neizdodas, ir citādi.
5:54 Tāpēc arī padomā, ka tu esi mazāka auguma par tiem
kas bija pirms tevis.
5:55 Un tie, kas seko jums, ir mazāki nekā jūs, kā radības, kas
tagad sāk novecot un pāri jaunības spēkam.
5:56 Tad es sacīju: Kungs, es tevi lūdzu, ja esmu atradis žēlastību tavās acīs,
parādi savam kalpam, ar ko tu pieskati savu radību.