2 Esdras 5:1 Tomēr, zīmēm nākot, lūk, nāks dienas, ka tie, kas dzīvo virs zemes, tiks uzņemti lielā skaitā, un patiesības ceļš tiks apslēpts, un zeme būs ticības neauglīga. 5:2 Bet netaisnība palielināsies pāri tam, ko tu tagad redzi vai to tu jau sen esi dzirdējis. 5:3 Un zemi, kuru tu tagad redzēsi sakņotu, tu redzēsi izpostītu pēkšņi. 5:4 Bet, ja Visaugstākais dos tev dzīvot, tad tu redzēsi pēc trešā bazūnē, ka naktī pēkšņi atkal uzspīdēs saule, un mēness trīs reizes dienā: 5:5 Un no koka pilīs asinis, un akmens dos savu balsi, un ļaudis satrauks: 5:6 Un pat tas valdīs, kuru viņi negaida, lai tas apdzīvotu zeme, un putniem jālido kopā: 5:7 Un Sodomiešu jūra izmetīs zivis un trokšņos iekšā nakts, ko daudzi nezina, bet viņi visi dzirdēs balsi no tiem. 5:8 Arī daudzviet būs apjukums, un uguns būs bieži tiek izsūtīti atkal, un savvaļas zvēri mainīs savas vietas, un menstruālās sievietes dzemdē briesmoņus: 5:9 Un sāļie ūdeņi būs atrodami saldajā, un visi draugi iznīcināt viens otru; tad paslēpsies prāts un sapratne ievilkties savā slepenajā kambarī, 5:10 Un daudzi tiks meklēti, bet tomēr netiks atrasti netaisnība un nesavaldība vairojas virs zemes. 5:11 Viena zeme jautās citai un sacīs: vai taisnība, kas dara a vīrs taisnais gājis caur tevi? Un tas sacīs: Nē. 5:12 Tajā pašā laikā cilvēki cerēs, bet nekas neiegūs: viņi strādās, bet viņu ceļi neveicas. 5:13 Man ir atvaļinājums, lai parādītu tev šādas zīmes; un, ja tu vēlies lūgt vēlreiz, un raudi kā tagad un gavē pat dienas, tu dzirdēsi vēl lielākas lietas. 5:14 Tad es pamodos, un ārkārtīgas bailes pārņēma visu manu ķermeni, un mans prāts bija satraukts, tā ka tas noģība. 5:15 Un eņģelis, kas bija nācis ar mani runāt, mani turēja, mierināja un uzcēla mani uz kājām. 5:16 Un otrajā naktī notika, ka Salatiels bija kapteinis ļaudis nāca pie manis un sacīja: kur tu biji? un kāpēc ir tavs tik smags vaigs? 5:17 Vai tu nezini, ka Israēls ir tev uzticēts savā zemē gūstā? 5:18 Tad celies un ēd maizi un nepamet mūs kā gans, kas atstāj viņa ganāmpulks nežēlīgo vilku rokās. 5:19 Tad es viņam sacīju: Ej no manis un netuvojies man! Un viņš dzirdēja, ko es teicu, un aizgāja no manis. 5:20 Un tā es gavēju septiņas dienas, sērēdams un raudādams, kā Uriēls eņģelis man pavēlēja. 5:21 Un pēc septiņām dienām manas sirds domas kļuva ļoti stipras man atkal bēdīgi, 5:22 Un mana dvēsele atguva sapratnes garu, un es sāku runāt atkal ar Visaugstāko, 5:23 Un sacīja: "Ak, Kungs, kas valda, no visiem zemes mežiem un mežiem." visus tā kokus, tu esi sev izraudzījies vienu vīnogulāju: 5:24 Un no visām pasaules zemēm tu esi sev izvēlējies vienu bedri no visiem tās ziediem viena lilija: 5:25 Un no visiem jūras dzīlēm tu esi piepildījis vienu upi. visas celtās pilsētas tu esi svētījis Sionu sev. 5:26 Un no visiem radītajiem putniem tu esi nosaucis vienu balodi. no visiem liellopiem, ko taisa, tu esi devis sev vienu aitu: 5:27 Un starp visiem ļaužu pulkiem tu esi ieguvis vienu tautu. un šai tautai, kuru tu mīlēji, Tu devi likumu, kas ir apstiprināja visu. 5:28 Un tagad, Kungs, kāpēc Tu šo vienu tautu esi nodevis daudziem? un uz vienas saknes tu esi sagatavojis citus, un kāpēc tu esi izkaisījis? tava vienīgā tauta starp daudzajām? 5:29 Un tie, kas izturēja Tavus solījumus un neticēja tavām derībām, ir tos nomīdījuši. 5:30 Ja tu tik ļoti ienīsti savu tautu, tad tev tie ir jāsoda ar savām rokām. 5:31 Kad es teicu šos vārdus, eņģelis, kas naktī nāca pie manis iepriekš tika nosūtīts pie manis, 5:32 Un sacīja man: uzklausi mani, un es tevi pamācīšu; uzklausīt ko es saku, un es tev pastāstīšu vairāk. 5:33 Un es sacīju: Runā, mans Kungs! Tad viņš man sacīja: Tu esi sāpīgs satraukts prātā Israēla dēļ: vai tu mīli tos cilvēkus labāk nekā viņš, kurš tos radīja? 5:34 Un es sacīju: Nē, Kungs, bet es runāju no lielām bēdām, jo man sāp es katru stundu, kamēr es strādāju, lai izprastu Visaugstākā ceļu, un meklēt daļu no viņa sprieduma. 5:35 Un viņš man sacīja: Tu nevari. Un es jautāju: Kāpēc, Kungs? kur tad es piedzimu? vai kāpēc manas mātes dzemde nebija mana kapa, lai es nebūtu redzējis Jēkaba sāpes un nogurdinošs Israēla dzimtas darbs? 5:36 Un viņš man sacīja: Saskaiti man to, kas vēl nav atnācis, savāc es kopā sārņus, kas ir izkaisīti ārzemēs, veidojiet man ziedus atkal zaļi, kas nokaltuši, 5:37 Atver man vietas, kas ir slēgtas, un izved man vējus, kas ienāk tie ir aizvērti, parādiet man balss tēlu, un tad es paziņošu tev tas, ko tu centies zināt. 5:38 Un es sacīju: Kungs, kas valda, kas to var zināt, ja ne viņš vai viņam nav mājvieta ar cilvēkiem? 5:39 Kas attiecas uz mani, es esmu neprātīgs; kā tad es varu runāt par to? vai tu man jautā? 5:40 Tad viņš man sacīja: Kā tu nevari darīt neko no tā, ko es esat runājuši, pat ja jūs nevarat uzzināt manu spriedumu vai izbeidziet mīlestību, ko esmu apsolījis savai tautai. 5:41 Un es sacīju: Lūk, Kungs, tomēr Tu esi tuvu tiem, kas ir atturīgi. līdz galam, un ko viņi darīs pirms manis vai mēs? kas būs tagad, vai tie, kas nāks pēc mums? 5:42 Un viņš man sacīja: Es pielīdzināšu savu tiesu gredzenam, kā tur nav pēdējā atslābuma, pat tā nav pirmā ātruma. 5:43 Tad es atbildēju un sacīju: vai tu nevari taisīt tos, kas bijuši? radīti un būt tagad, un tie tūlīt nāks; ka tu varētu jo ātrāk parādīsi savu spriedumu? 5:44 Tad viņš man atbildēja, sacīdams: Radījums nesteidzas pāri izgatavotājs; arī pasaule nevar tos turēt uzreiz, kas tiks radīts tajā. 5:45 Un es sacīju: kā tu teici savam kalpam, tu, kas dod dzīvību visiem, uzreiz esi devis dzīvību tai radībai, kas tev ir radīja, un radījums to nesa: pat tā tagad tā varētu arī tos panest kas tagad ir uzreiz klāt. 5:46 Un viņš man sacīja: Pajautā sievietes miesai un saki viņai: ja tu dzemdē bērnus, kāpēc tu to nedari kopā, bet pēc kārtas? citu? tāpēc lūdz viņu, lai viņa dzemdē desmit bērnus uzreiz. 5:47 Un es teicu: Viņa nevar, bet viņai tas jādara laika ziņā. 5:48 Tad viņš man sacīja: Tāpat es esmu nodevis zemes klēpi tie, kas savā laikā tajā sēti. 5:49 Jo kā mazs bērns nevar dzemdēt to, kas pieder veci, pat tā es esmu iznīcinājis pasauli, ko es radīju. 5:50 Un es jautāju un sacīju: redzot, ka tu tagad man esi devis ceļu, es to darīšu runā tavā priekšā par mūsu māti, par kuru tu man esi stāstījis ka viņa ir jauna, tagad tuvojas vecumam. 5:51 Viņš man atbildēja un sacīja: Pajautā sievietei, kas dzemdē, un viņa tev pateiks. 5:52 Saki viņai: kāpēc tiem, kurus tu tagad esi dzemdējusi kā tie, kas bija agrāk, bet mazāk auguma? 5:53 Un viņa tev atbildēs: Tie, kas dzimuši ar spēku jaunība ir viena mode, un tie, kas dzimuši vecuma laikā, kad dzemde neizdodas, ir citādi. 5:54 Tāpēc arī padomā, ka tu esi mazāka auguma par tiem kas bija pirms tevis. 5:55 Un tie, kas seko jums, ir mazāki nekā jūs, kā radības, kas tagad sāk novecot un pāri jaunības spēkam. 5:56 Tad es sacīju: Kungs, es tevi lūdzu, ja esmu atradis žēlastību tavās acīs, parādi savam kalpam, ar ko tu pieskati savu radību.