2 Esdras
2:1 Tā saka Tas Kungs: Es izvedu šo tautu no verdzības un devu
tie ir mani baušļi no kalpu praviešu puses; kuru viņi negribētu
dzirdēju, bet nicināja manus padomus.
2:2 Māte, kas tos dzemdēja, saka viņiem: Ejiet, bērni! priekš
Esmu atraitne un pamesta.
2:3 Es jūs audzināju ar prieku; bet ar bēdām un smagumu es esmu
jūs esat pazaudējuši, jo jūs esat grēkojuši Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un to darījuši
lieta, kas ir ļauna viņa priekšā.
2:4 Bet ko man tagad ar jums darīt? Es esmu atraitne un pamesta: ej savs
ak, mani bērni, un lūdziet Kunga žēlastību.
2:5 Kas attiecas uz mani, ak, tēvs, es saucu Tevi par liecinieku pār mātes māti
šie bērni, kas neturēs manu derību,
2:6 Ka tu viņus noved apjukumā un viņu māti par laupījumu, tas
pēcnācēju no tiem var nebūt.
2:7 Lai viņi tiek izklīdināti starp pagāniem, lai tiek nosaukti viņu vārdi
no zemes, jo viņi ir nicinājuši manu derību.
2:8 Bēdas tev, Assur, kas slēpj sevī netaisnīgo! O
tu ļaunie ļaudis, atceries, ko es darīju Sodomai un Gomorai;
2:9 Kuru zeme guļ piķa kaudzēs un pelnu kaudzēs, tā arī būs
Es daru tiem, kas mani neklausa, saka Visvarenais Kungs.
2:10 Tā saka Tas Kungs Esdram: Saki manai tautai, ka es viņiem došu
Jeruzalemes valstība, ko es būtu devis Israēlam.
2:11 Arī viņu godību Es ņemšu sev un došu tiem mūžīgo
tabernakuļi, kurus es viņiem biju sagatavojis.
2:12 Viņiem būs dzīvības koks par saldu smaržu; viņi
nestrādās un nebūs noguris.
2:13 Ejiet, un jūs saņemsiet; lūdziet dažas dienas, lai tās būtu
saīsināts: valstība tev jau ir sagatavota: skaties.
2:14 Ņemiet debesis un zemi par liecību; jo es esmu salauzis ļaunumu gabalos,
un radīja labo, jo es dzīvoju, saka Tas Kungs.
2:15 Māte, apskauj savus bērnus un audzini tos ar prieku, dari
viņu kājas kā stabs, jo Es tevi esmu izredzējis, saka Tas Kungs.
2:16 Un mirušos Es uzmodināšu no viņu vietām, un
izved tos no kapiem, jo es zinu savu vārdu Izraēlā.
2:17 Nebīsties, tu bērnu māte, jo Es tevi esmu izredzējis, saka
Kungs.
2:18 Tavā palīgā es sūtīšu savus kalpus Ēsavu un Jeremiju, pēc kuriem
Padomu Es esmu svētījis un sagatavojis tev divpadsmit kokus, ar kuriem piekrauts
dažādi augļi,
2:19 Un tikpat daudz avotu, kas plūst ar pienu un medu, un septiņi spēcīgi
kalni, kur aug rozes un lilijas, ar kurām es piepildīšu
tavus bērnus ar prieku.
2:20 Dari taisnību atraitnei, tiesā par bāreņiem, dod nabagiem,
aizstāvi bāreni, apģērbj kailu,
2:21 Dziedini salauztos un vājos, nesmejies klibo cilvēku, lai to nicinātu, aizstāvi
sakropļotu, un lai aklais nonāk manas skaidrības redzeslokā.
2:22 Turi vecos un jaunos savos mūros.
2:23 Kur vien tu atrodi mirušos, ņem tos un apglabā tos, un es
dod tev pirmo vietu manā augšāmcelšanā.
2:24 Paliec mierā, mana tauta, un atpūties, lai klusums!
nāc.
2:25 Pabaro savus bērnus, tu labā aukle! nostiprināt kājas.
2:26 Kas attiecas uz kalpiem, kurus es tev esmu devis, tad no tiem nebūs neviena
iet bojā; jo es tos prasīšu no tava vidus.
2:27 Neesiet noguruši, jo, kad nāk bēdu un grūtību diena, citi
raudāsi un bēdāsies, bet tu būsi priecīgs un pārpilnībā.
2:28 Pagāni tevi apskaus, bet neko nevarēs darīt
pret tevi, saka Tas Kungs.
2:29 Manas rokas aizsegs tevi, lai tavi bērni neredzētu elli.
2:30 Priecājies, tu māte, ar saviem bērniem; jo es tevi izglābšu,
saka Tas Kungs.
2:31 Atceries savus bērnus, kas guļ, jo Es viņus izvedīšu no pasaules
zemes malās un parādiet tiem žēlsirdību, jo es esmu žēlīgs, saka
visvarenais Kungs.
2:32 Apskauj savus bērnus, līdz es atnākšu un parādīšu tiem žēlsirdību par manām aku vietām
pārskrien, un mana žēlastība nepievils.
2:33 Es Esdras saņēmu Tā Kunga pavēli Oreba kalnā, lai es
vajadzētu doties uz Izraēlu; bet, kad es nonācu pie viņiem, viņi mani nosodīja,
un nicināja Tā Kunga pavēli.
2:34 Un tāpēc es jums saku, ak jūs, pagāni, kas dzirdat un saprotat,
meklē savu Ganu, viņš tev dos mūžīgu atpūtu; jo viņš ir
tuvu, tas nāks pasaules galā.
2:35 Esiet gatavi saņemt valstības algu, jo mūžīgā gaisma būs
spīd jums mūžīgi.
2:36 Bēdziet no šīs pasaules ēnas, saņemiet savas godības prieku.
atklāti lieciniet par manu Glābēju.
2:37 Ak, saņemiet dāvanu, kas jums ir dota, un priecājieties, pateikdamies
tas, kas jūs ir vedis debesu valstībā.
2:38 Celies un stāvi, redzi to skaitu, kas ir apzīmogoti
Tā Kunga svētki;
2:39 Kas ir aizgājuši no pasaules ēnas un ir saņēmuši
Tā Kunga krāšņās drēbes.
2:40 Ņem savu skaitu, Sion, un aizver tos, kas ir ģērbušies
balti, kas piepildījuši Tā Kunga likumu.
2:41 Tavu bērnu skaits, pēc kuriem tu ilgojies, ir piepildījies:
pielūdz Tā Kunga spēku, tavu tautu, kas ir aicināta
no sākuma var būt svētīts.
2:42 Es Esdras redzēju Siona kalnā lielu tautu, kuru es nevarēju
numuru, un viņi visi slavēja To Kungu ar dziesmām.
2:43 Un viņu vidū bija jauns vīrietis ar augstu augumu, garāks
nekā visi pārējie, un katram no viņu galvām viņš uzlika kroņus un
bija vairāk paaugstināts; par ko es ļoti brīnījos.
2:44 Tad es jautāju eņģelim un sacīju: Kungs, kas tie ir?
2:45 Viņš atbildēja un man sacīja: Tie ir tie, kas ir noģērbuši mirstīgo
drēbēs un tērpušies nemirstīgajos un atzinuši Dieva vārdu:
tagad viņi ir kronēti un saņem plaukstas.
2:46 Tad es sacīju eņģelim: Kurš jauneklis tas ir, kas viņus kronē?
un iedod viņiem plaukstas viņu rokās?
2:47 Tad viņš atbildēja un man sacīja: Tas ir Dieva Dēls, kas viņiem ir
atzinās pasaulē. Tad es sāku ļoti uzslavēt tos, kas stāvēja
tik stingri par Tā Kunga vārdu.
2:48 Tad eņģelis man sacīja: Ej un saki manai tautai, kā tas ir
par lietām, un cik lielus Tā Kunga, sava Dieva, brīnumus tu esi redzējis.