2 Esdras 2:1 Tā saka Tas Kungs: Es izvedu šo tautu no verdzības un devu tie ir mani baušļi no kalpu praviešu puses; kuru viņi negribētu dzirdēju, bet nicināja manus padomus. 2:2 Māte, kas tos dzemdēja, saka viņiem: Ejiet, bērni! priekš Esmu atraitne un pamesta. 2:3 Es jūs audzināju ar prieku; bet ar bēdām un smagumu es esmu jūs esat pazaudējuši, jo jūs esat grēkojuši Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un to darījuši lieta, kas ir ļauna viņa priekšā. 2:4 Bet ko man tagad ar jums darīt? Es esmu atraitne un pamesta: ej savs ak, mani bērni, un lūdziet Kunga žēlastību. 2:5 Kas attiecas uz mani, ak, tēvs, es saucu Tevi par liecinieku pār mātes māti šie bērni, kas neturēs manu derību, 2:6 Ka tu viņus noved apjukumā un viņu māti par laupījumu, tas pēcnācēju no tiem var nebūt. 2:7 Lai viņi tiek izklīdināti starp pagāniem, lai tiek nosaukti viņu vārdi no zemes, jo viņi ir nicinājuši manu derību. 2:8 Bēdas tev, Assur, kas slēpj sevī netaisnīgo! O tu ļaunie ļaudis, atceries, ko es darīju Sodomai un Gomorai; 2:9 Kuru zeme guļ piķa kaudzēs un pelnu kaudzēs, tā arī būs Es daru tiem, kas mani neklausa, saka Visvarenais Kungs. 2:10 Tā saka Tas Kungs Esdram: Saki manai tautai, ka es viņiem došu Jeruzalemes valstība, ko es būtu devis Israēlam. 2:11 Arī viņu godību Es ņemšu sev un došu tiem mūžīgo tabernakuļi, kurus es viņiem biju sagatavojis. 2:12 Viņiem būs dzīvības koks par saldu smaržu; viņi nestrādās un nebūs noguris. 2:13 Ejiet, un jūs saņemsiet; lūdziet dažas dienas, lai tās būtu saīsināts: valstība tev jau ir sagatavota: skaties. 2:14 Ņemiet debesis un zemi par liecību; jo es esmu salauzis ļaunumu gabalos, un radīja labo, jo es dzīvoju, saka Tas Kungs. 2:15 Māte, apskauj savus bērnus un audzini tos ar prieku, dari viņu kājas kā stabs, jo Es tevi esmu izredzējis, saka Tas Kungs. 2:16 Un mirušos Es uzmodināšu no viņu vietām, un izved tos no kapiem, jo es zinu savu vārdu Izraēlā. 2:17 Nebīsties, tu bērnu māte, jo Es tevi esmu izredzējis, saka Kungs. 2:18 Tavā palīgā es sūtīšu savus kalpus Ēsavu un Jeremiju, pēc kuriem Padomu Es esmu svētījis un sagatavojis tev divpadsmit kokus, ar kuriem piekrauts dažādi augļi, 2:19 Un tikpat daudz avotu, kas plūst ar pienu un medu, un septiņi spēcīgi kalni, kur aug rozes un lilijas, ar kurām es piepildīšu tavus bērnus ar prieku. 2:20 Dari taisnību atraitnei, tiesā par bāreņiem, dod nabagiem, aizstāvi bāreni, apģērbj kailu, 2:21 Dziedini salauztos un vājos, nesmejies klibo cilvēku, lai to nicinātu, aizstāvi sakropļotu, un lai aklais nonāk manas skaidrības redzeslokā. 2:22 Turi vecos un jaunos savos mūros. 2:23 Kur vien tu atrodi mirušos, ņem tos un apglabā tos, un es dod tev pirmo vietu manā augšāmcelšanā. 2:24 Paliec mierā, mana tauta, un atpūties, lai klusums! nāc. 2:25 Pabaro savus bērnus, tu labā aukle! nostiprināt kājas. 2:26 Kas attiecas uz kalpiem, kurus es tev esmu devis, tad no tiem nebūs neviena iet bojā; jo es tos prasīšu no tava vidus. 2:27 Neesiet noguruši, jo, kad nāk bēdu un grūtību diena, citi raudāsi un bēdāsies, bet tu būsi priecīgs un pārpilnībā. 2:28 Pagāni tevi apskaus, bet neko nevarēs darīt pret tevi, saka Tas Kungs. 2:29 Manas rokas aizsegs tevi, lai tavi bērni neredzētu elli. 2:30 Priecājies, tu māte, ar saviem bērniem; jo es tevi izglābšu, saka Tas Kungs. 2:31 Atceries savus bērnus, kas guļ, jo Es viņus izvedīšu no pasaules zemes malās un parādiet tiem žēlsirdību, jo es esmu žēlīgs, saka visvarenais Kungs. 2:32 Apskauj savus bērnus, līdz es atnākšu un parādīšu tiem žēlsirdību par manām aku vietām pārskrien, un mana žēlastība nepievils. 2:33 Es Esdras saņēmu Tā Kunga pavēli Oreba kalnā, lai es vajadzētu doties uz Izraēlu; bet, kad es nonācu pie viņiem, viņi mani nosodīja, un nicināja Tā Kunga pavēli. 2:34 Un tāpēc es jums saku, ak jūs, pagāni, kas dzirdat un saprotat, meklē savu Ganu, viņš tev dos mūžīgu atpūtu; jo viņš ir tuvu, tas nāks pasaules galā. 2:35 Esiet gatavi saņemt valstības algu, jo mūžīgā gaisma būs spīd jums mūžīgi. 2:36 Bēdziet no šīs pasaules ēnas, saņemiet savas godības prieku. atklāti lieciniet par manu Glābēju. 2:37 Ak, saņemiet dāvanu, kas jums ir dota, un priecājieties, pateikdamies tas, kas jūs ir vedis debesu valstībā. 2:38 Celies un stāvi, redzi to skaitu, kas ir apzīmogoti Tā Kunga svētki; 2:39 Kas ir aizgājuši no pasaules ēnas un ir saņēmuši Tā Kunga krāšņās drēbes. 2:40 Ņem savu skaitu, Sion, un aizver tos, kas ir ģērbušies balti, kas piepildījuši Tā Kunga likumu. 2:41 Tavu bērnu skaits, pēc kuriem tu ilgojies, ir piepildījies: pielūdz Tā Kunga spēku, tavu tautu, kas ir aicināta no sākuma var būt svētīts. 2:42 Es Esdras redzēju Siona kalnā lielu tautu, kuru es nevarēju numuru, un viņi visi slavēja To Kungu ar dziesmām. 2:43 Un viņu vidū bija jauns vīrietis ar augstu augumu, garāks nekā visi pārējie, un katram no viņu galvām viņš uzlika kroņus un bija vairāk paaugstināts; par ko es ļoti brīnījos. 2:44 Tad es jautāju eņģelim un sacīju: Kungs, kas tie ir? 2:45 Viņš atbildēja un man sacīja: Tie ir tie, kas ir noģērbuši mirstīgo drēbēs un tērpušies nemirstīgajos un atzinuši Dieva vārdu: tagad viņi ir kronēti un saņem plaukstas. 2:46 Tad es sacīju eņģelim: Kurš jauneklis tas ir, kas viņus kronē? un iedod viņiem plaukstas viņu rokās? 2:47 Tad viņš atbildēja un man sacīja: Tas ir Dieva Dēls, kas viņiem ir atzinās pasaulē. Tad es sāku ļoti uzslavēt tos, kas stāvēja tik stingri par Tā Kunga vārdu. 2:48 Tad eņģelis man sacīja: Ej un saki manai tautai, kā tas ir par lietām, un cik lielus Tā Kunga, sava Dieva, brīnumus tu esi redzējis.